Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Šķiet, ka Lietuvas prezidenta vēlēšanām, kas notiks 12.maijā, tuvojoties finiša līnijai, daži no kandidātiem ķērušies pie tuvāko sāncenšu “netīrās veļas mazgāšanas”. Kāda pētnieciskās žurnālistikas platforma ir paziņojusi, ka Vēgēles ģimene (opozīcijas “Zemnieku un zaļo savienības” atbalstītais prezidenta amata kandidāts Igns Vēgēle (Ignas Vėgėlė) pēdējās aptaujās ieņem otro vietu – L.J.) it kā veic darījumus ar Krieviju saistītiem Kirgizstānas uzņēmumiem. Iespējams, kā atbildes gājiens, drīz vien parādījās aptauja, kurā valdošās “Tēvzemes savienības” prezidenta amata kandidāte un valsts premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) tika atzīta par politiķi, kurai valsts iedzīvotāji uzticas vismazāk. Dažiem ir aizdomas, ka šo aptauju organizēja Vēgēle.
Pētnieciskās žurnālistikas centra “Siena” veiktajā izmeklēšanā apgalvots, ka uzņēmums, kas pieder advokāta Igna Vēgēles ģimenei, iespējams, ir izvairījies no Eiropas Savienības (ES) sankcijām, eksportējot gaisa kondicionierus caur Kirgizstānu.
Taču Naglis Puteiks (Naglis Puteikis), bijušais Lietuvas labējā spārna likumdevējs, to
nosoda kā neobjektīvu un ļaunprātīgu.
“Tas nav nekā vērts, jo tas nāk no platformas, kas paļaujas uz dažādu valsts un ES finansējumu, un tāpēc rezultāts ir pseidoizpēte. Jau tas vien, ka prezidenta amata kandidāta ģimenei piedēvētās Kirgizstānas firmas tagad parādās “Google” meklētājā, liecina par tā sauktās izmeklēšanas apsūdzību absurdumu,” aģentūrai BNN sacīja Puteiks.
“Siena” apgalvo, ka pie tās vērsies uzņēmuma “Vilpra” darbinieks, apgalvojot, ka “Vilpra” sāka eksportēt gaisa kondicionieru un siltumsūkņu detaļas uz Kirgizstānu tikai dažus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī, kā rezultātā Krievijai un Baltkrievijai tika noteiktas tirdzniecības sankcijas.
Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem ES aizliegums eksportēt gaisa kondicionierus uz Krieviju un Baltkrieviju izraisīja pēkšņu “Vilpra” tirdzniecības apjoma pieaugumu ar diviem Kirgizstānā reģistrētiem uzņēmumiem “Mavic Expert” un “Service Pack LCD”, kuri faktiski nepastāv.
“Vilpra” no 2022.gada septembra līdz 2023.gada martam intensīvi tirgojās ar Kirgizstānu.
Saskaņā ar “Siena” apkopotajiem datiem “Vilpra” šajā periodā uz Vidusāzijas valsti eksportēja gaisa kondicionierus aptuveni 940 000 eiro vērtībā, ziņo “LRT.lt”.
Muitas kriminālpārkāpumu dienests ir apstiprinājis pētnieciskās izmeklēšanas centram, ka pagājušajā vasarā tas atteicās izlaist “Vilpra” sūtījumu uz Kirgizstānu pēc tam, kad uzņēmums mēģināja atsākt eksportu uz šo valsti.
“Vilpra” dedzīgi noraida apsūdzības, un uzņēmuma izpilddirektors Martins Vēgēle (Martynas Vėgėlė), politiķa Igna Vēgēles brālis, ir paziņojis, ka žurnālistu izmeklēšana ir politiski motivēta.
Paziņojumā presei “Vilpra” apšaubīja žurnālistu, kuri veica izmeklēšanu, reputāciju, apgalvojot, ka tā bijusi “neobjektīva un acīmredzami politizēta”.
Saskaņā ar “Vilpra” sniegtajiem datiem 2022.gadā uzņēmums uz Kirgizstānu eksportēja produkciju 700 000 eiro vērtībā, salīdzinot ar 370 000 eiro pagājušajā gadā.
“Siena” apgalvo, ka ES uzņēmumi,
slēpjoties aiz tirdzniecības ar Kirgizstānu, turpina eksportēt sankcijām pakļautās preces uz Krieviju un Baltkrieviju.
Saskaņā ar pētnieciskās izmeklēšanas centra sniegto informāciju “Vilpra” un ar to saistīto uzņēmumu galvenais akcionārs ir Igna Vēgēles tēvs Aļģirds Stasis Vēgēle (Algirdas Stasys Vėgėlė). Prezidenta amata kandidāts ir darbojies dažādu “Vilpra” meitasuzņēmumu valdēs.
Pirms izmeklēšanas secinājumu publiskošanas Igns Vēgēle tikšanās laikā ar vēlētājiem Kauņā noliedza apsūdzības, apgalvojot, ka izmeklēšanu pasūtījuši viņa oponenti.
Pēc Puteika vārdiem, tās mērķis ir skaidrs –
izslēgt Vēgēli no vēlēšanu otrās kārtas un palielināt Šimonītes izredzes.
“Turklāt valdošajai “Tēvzemes savienībai” viņa ir ļoti vajadzīga, lai nostiprinātu savas izredzes parlamenta vēlēšanās oktobrī,” piebilda Puteiks.
Neminot “Siena” izmeklēšanu, Lietuvas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs Daiņus Radzevičs (Dainius Radzevičius) aģentūrai BNN atzina, ka vēlēšanu pēdējā posmā viņam šķiet, ka jebkuru (žurnālistikas) izmeklēšanu ir “jāvērtē ar skepsi”.
“Tuvojoties vēlēšanām, es mēdzu kritiski raudzīties uz visām izmeklēšanām, un šis nav izņēmums, taču tas nenozīmē, ka platformas secinājumi ir nepatiesi vai tā tālāk,” viņš uzsvēra.
Puteiks, komentējot “Baltijos tyrimai” veikto strīdīgo aptauju, kas liecina, ka 22,4% respondentu neuzticas premjerministrei Šimonītei, sacīja: “Es uzskatu, ka aptaujas veicējs rīkojas, ilustratīvi runājot, kā “reketieris”, sūtot vēstījumu lielākām partijām, ka, ja tās vēlas sagaidīt labvēlīgas aptaujas, tām ir jāmaksā. Ņemot vērā to, ka vēlēšanas ir jau pavisam tuvu, šāda aptauja, īpaši tās formulējums – kam jūs uzticaties visvairāk un kam vismazāk – ir vienkārši smieklīgs.
Jebkurā citā rietumvalstī formulējums būtu pavisam cits: par ko jūs balsosiet.”
Puteiks uzstāj, ka pašreizējais prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ir ļaunprātīgi izmantojis savu amatu, un tāpat uzskata arī Ingrīda Šimonīte.
“Pēc manām aplēsēm, pirmais aizņem 50% no ar vēlēšanām saistītās informācijas telpas, bet otrais izmanto milzīgus “Tēvzemes savienības” un valdības naudas resursus, lai palielinātu savas vēlēšanu izredzes. Uz šī fona, manuprāt, vēlēšanām trūkst pārredzamības,” uzskata Puteiks.
Aptaujā, kas tika veikta no 15. līdz 25.martam Lietuvas ziņu aģentūras “Elta” vārdā, respondentiem tika lūgts nosaukt, kurām Lietuvas valsts amatpersonām viņi visvairāk uzticas un kurām neuzticas. Otrajā vietā kā vismazāk uzticams politiķis ierindojās ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis), kurš ir “Tēvzemes savienības” priekšsēdētājs.
Pēc Radzeviča domām, vispārīgi runājot, visa prezidenta
vēlēšanu kampaņa ir diezgan garlaicīga un noved pie jautājuma: “kuru neatbalsti?”
“Visi runā par pirmajiem trim kandidātiem – Nausēdu, Vēgēli un Šimonīti, bet pārējie pieci kandidāti lielākoties tiek atstāti novārtā. Līdz ar to rodas sajūta, ka prezidenta vēlēšanu debates tiek imitētas, liekot noprast, ka vēlētājiem par kandidātiem jāvadās pēc sava jau esošā viedokļa,” sacīja Radzevičs.
Tikmēr Mīkola Romera universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas) uzskata, ka “netīrās veļas mazgāšana ir daļa no politiskās kampaņas”.
“Taču ar neapbruņotu aci tas vēlēšanās ir grūti pamanāms vai pat neredzams. Trauksmes zvaniem vajadzētu zvanīt, ja kāds kandidāts mēģinātu krāpt vēlētājus, ko es neredzu,” BNN sacīja Dumbļausks.
Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija (VRK) ir reģistrējusi astoņus kandidātus dalībai šā gada prezidenta vēlēšanās. Bez Nausēdas, Šimonītes un Vēgēles prezidenta vēlēšanās piedalīsies arī ārsts Eduards Vaitkus (Eduardas Vaitkus), kā arī tiesību zinātņu profesors un bijušais Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Daiņus Žalims (Dainius Žalimas), bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs izpildvaras jautājumos Ģiedrims Jeglinskis (Giedrimas Jeglinskas), Darba partijas līderis Andrjus Mazuronis (Andrius Mazuronis) un deputāts Remigijs Žemaitaitis (Remigijus Žemaitaitis).
