Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Pirmo reizi visi astoņi Lietuvas prezidenta amata kandidāti tikās nacionālās raidsabiedrības LRT tiešraides debatēs, kurās viņi apmainījās viedokļiem, diskutējot par ārpolitiku, saspringto ģeopolitiku, karu Ukrainā, Taivānu, Krieviju un Baltkrieviju.
“Pozitīvi vērtējams ir tas, ka citādi garlaicīgajā prezidenta vēlēšanu kampaņā visi kandidāti beidzot tikās televīzijas debatēs. Īpaši tas, ka aizkulisēs klīda baumas par to, ka divi no viņiem – pašreizējais prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) un premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) – šādās debatēs vispār nepiedalīsies,” aģentūrai BNN sacīja sabiedrībā labi zināmais Lietuvas analītiķis, Lietuvas ziņu aģentūras ELTA ģenerāldirektors Vītauts Brūveris (Vytautas Bruveris).
Jau pašā sākumā jurists Igns Vēgēle (Ignas Vėgėlė), kura kandidatūru atbalsta galvenā opozīcijas partija – “Lietuvas Zaļo un zemnieku savienība” (LVŽS) –, vērsās pret pašreizējo prezidentu Gitanu Nausēdu, kurš kandidē uz otro termiņu, un valdošo liberāļu un konservatīvo valdību par to, ka tā neesot spējusi vienoties par vēstnieku iecelšanu svarīgākajās ārvalstu vēstniecībās, piemēram, Polijā un Apvienotajā Karalistē. Reaģējot uz to, Nausēda aicināja Vēgēli “pārbaudīt jaunāko informāciju”, norādot, ka sāncenša kritika nav pamatota. Tomēr ātra faktu pārbaude liecina, ka valsts ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsberģis) un valsts galva jau vairāk nekā gadu ķildojas, kurš un kur būtu jāieceļ.
Visiem kandidātiem tika jautāts, kas ir lielākais Lietuvas ārpolitikas izaicinājums
un kā viņi to risinātu, ja tiktu ievēlēti prezidenta amatā. Pirmais uzstājās Brīvības partijas prezidenta amata kandidāts, jurists, bijušais Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Daiņus Žalims (Dainius Žalimas), kurš sacīja, ka galvenais ir sabiedroto atbalsts, un Eiropas Savienībā (ES) iesaldēto 260 miljardu eiro novirzīšana Ukrainai.
Darba partijas kandidāts Andrjus Mazuronis (Andrius Mazuronis) sacīja, ka galvenais izaicinājums ir Ķīnas un Taivānas jautājums, kas, viņaprāt, Lietuvas ekonomikai izmaksā dārgi. Atgādinām, ka Lietuvas attiecības ar Ķīnu pasliktinājās pēc tam, kad Lietuva 2021.gada nogalē ļāva Taivānai Viļņā atvērt Taivānas pārstāvniecību, nevis Taipejas misiju, kā citur.
Nausēda uzsvēra, ka Lietuvai vajag pēc iespējas vairāk draugu
un pēc iespējas mazāk ienaidnieku. “Ienaidnieki ir zināmi. Diemžēl šīs valstis tuvākajā laikā negrasās mainīties, un šie ienaidnieki mums ir tuvu. Tomēr mūsu alianse ar mūsu draugiem gan ES, gan NATO ļauj mums garantēt Lietuvas iedzīvotāju drošību,” sacīja Nausēda. Pēc viņa teiktā, Lietuvas balss tiek sadzirdēta, un ārvalstu partneri atzīst, ka “Lietuvai ir liela nozīme NATO un ES lēmumu ietekmēšanā”. Nausēdas galvenais mērķis ir atbalsts Ukrainai.
Vēgēle, kurš vairākās prezidenta aptaujās ierindojas otrajā vietā, no Nausēdas atpaliekot par nieka 30%, sacīja, ka galvenais ārpolitikas jautājums ir drošība, bet vēl viens ļoti svarīgs elements, viņaprāt, ir tā dēvētā Lietuvas “eksperimentālā ārpolitika”. Viņš pieminēja lēmumu atļaut Taivānai atvērt Taivānas pārstāvniecību.
Valdošās “Tēvzemes savienības-LKD” kandidāte, premjerministre Ingrīda Šimonīte sacīja, ka “galvenais izaicinājums ārpolitikā un galvenais uzdevums ir censties nepieļaut uz starptautiskajiem noteikumiem balstītās kārtības eroziju, un tas ietver visu – gan mūsu ārpolitiku, gan drošības politiku”.
Pēc viņas domām galvenais uzdevums, kas apturētu šo eroziju, ir panākt Ukrainas uzvaru.
Otrs uzdevums ir stiprināt pašu Lietuvu, ne tikai ar sabiedroto palīdzību, bet arī nepieļaujot, ka Lietuva kļūst atkarīga no naidīgajiem režīmiem.
Tikmēr partijas “Nemunas rītausma” kandidāts un Seima deputāts Remigijs Žemaitaitis (Remigijus Žemaitaitis) sacīja, ka Lietuvas ārpolitikas galvenais izaicinājums ir ES panīkums. Viņš uzstāja, ka atsevišķas ES dalībvalstis aizvien biežāk apspriež iespējamo izstāšanos no Savienības.
Žemaitaitis kā izaicinājumu uzsvēra arī NATO paplašināšanos,
apšaubot Lietuvas nostāju atbalstīt visas valstis, kas vēlas pievienoties blokam. Turklāt viņš pauda bažas par priekšlikumu ES Padomē ES līderiem atteikties no veto tiesībām. Vēl viens izaicinājums, pēc Žemaitaiša domām, domām, ir saistīts ar to, ka ASV, lai gan tā ir Lietuvas stratēģiskā partnere, aizvien vairāk priekšroku dod ekonomiskajām interesēm, nevis drošības interesēm.
Eduards Vaitkus (Eduardas Vaitkus), pēc profesijas ārsts, sacīja, ka viņš ir “pārliecināts”, ka
galvenā ārpolitikas problēma ir tā, ka “Lietuva burtiski tiek vesta uz karu”.
“Vairāki mūsu bijušie un esošie valdības pārstāvji ir publiski paziņojuši, ka nepieciešams iesaistīties tiešā militārā konfliktā ar Krieviju un sakaut to kaujas laukā. Es uzskatu, ka šādi paziņojumi ir uzskatāmi par Lietuvas iznīcināšanu,” sacīja Vaitkus, kura priekšvēlēšanu programma tiek dēvēta par ekstrēmu un Lietuvas nacionālajām interesēm naidīgu.
Pēc debatēm, atsaucoties uz Vaitkus, Šimonīte sacīja, ka viņa argumentācijā saskatot “Kremļa naratīvu”.
Demokrātiskās savienības “Lietuvas vārdā” pārstāvis Ģiedrims Jeglinsks (Giedrimas Jeglinskas) sacīja, ka mainīgais spēku līdzsvars pasaulē ir lielākais izaicinājums Lietuvas ārpolitikai. Pēc viņa domām pastāv būtisks apdraudējums demokrātiskajam dzīvesveidam ASV, Rietumos un citās valstīs. “Mūsu jaunās lielvaras cenšas mest izaicinājumus,” sacīja prezidenta amata kandidāts.
Brūveris saka, ka plaisa starp Rietumu un prokrieviski noskaņoto skatījumu uz pasaules kārtību un ārpolitiku debatēs bija novērojama, “iespējams, pirmo reizi”.
“Mums ir divi kandidāti (Vaitkus un Žemaitaitis – L.J.), kuru viedokļi daudzos jautājumos sakrīt ar Kremļa viedokli,” viņš teica.
Pat Vēgēle, kas piekrīt, ka Krievija ir drauds Lietuvai, uzsvēra, ka attiecībām ar tādiem kaimiņiem kā Krievija jābūt “ļoti pragmatiskām, lai izvairītos no militāriem konfliktiem”. Jeglinsks uzsvēra, ka “pret šovinistiskām valstīm jāizturas tāpat kā pret valstīm, kurām ir huligānu mentalitāte un kuras saprot tikai dūres spēku”.
Mazuronis sacīja, ka viņam grūti iedomāties attiecības ar Krieviju,
bet, runājot par Baltkrieviju, viņš teica, ka Lietuva, apzināti vai neapzināti, “mēģina sajaukt Dieva dāvanu ar olu kulteni”. Pēc viņa domām, attiecībā uz Baltkrieviju vajadzētu būt divām stratēģijām. Vienai būtu jāattiecas uz Baltkrievijas prezidenta Lukašenko nostiprināto režīmu, otrai – uz attiecībām ar baltkrievu trimdas kopienu Viļņā.
“Jautājums ir par to, vai mēs panāksim, ka šie cilvēki būs pret mums naidīgi, vai drīzāk pozitīvi noskaņoti,” sacīja Mazuronis.
Vēgēle uzbruka Nausēdam, apgalvojot, ka Ķīnas spiediens uz Taivānu nemaz nav vērtību politika, bet gan pašreizējā prezidenta labuma politika. Viņš apgalvoja, ka uzņēmums “Teltonika”, kas saņēmis ievērojamu finansējumu no Taivānas, un tā īpašnieks Arvīds Paukštis (Arvydas Paukštys) atbalstījis Nausēdas prezidenta vēlēšanu kampaņu ar gandrīz 18 000 eiro. Nausēda to nenoliedza, bet aicināja savu tuvāko sāncensi “paskatīties, kur “Teltonika” strādā un ar kurām ES valstīm tā sadarbojas”.
“Tas ir globāls uzņēmums, kas sadarbojas ar līdzīgi domājošām valstīm,” uzsvēra Nausēda.
Brūveris saka, ka neuzskata, ka debates varētu mainīt kandidātu pašreizējo stāvokli aptaujās vai vēlētāju noskaņojumu.
“Tomēr daļai mūsu sabiedrības šādas debates bija nepieciešamas,” sacīja Brūveris.
Pēc viņa domām lielākā intriga vēlēšanās ir tas, vai būs nepieciešams rīkot otro kārtu.
“Nav šaubu, ka Gitans Nausēda gribētu, lai viss beigtos jau pirmajā kārtā, bet, godīgi sakot, es neesmu drošs, vai viss tiks izlemts jau 12.maijā,” sacīja ELTA direktors.
