Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas kaimiņvalsts Baltkrievija apstiprinājusi, ka atļaus savā teritorijā izvietot Krievijas taktiskos kodolieročus, un norādījusi, ka tā ir atbilde uz rietumu spiedienu un to, ko Baltkrievija uzskata par bruņošanos pie NATO ārējām robežām.
Lai gan eksperti norāda, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina lējums ir tikai kārtējais mēģinājums paaugstināt likmes Ukrainas karā, kodolieroču izvietošana noteikti radīs arī jaunus, nopietnus riskus drošībai gan Baltijas valstīm, gan visai Eiropai.
BNN uzrunāja bijušo Lietuvas bruņoto spēku komandieri ģenerālmajoru Valdu Tutkus (Valdas Tutkus) un lūdza izskaidrot, ko nozīmē Krievijas taktisko kodolieroču izvietošana Baltkrievijā nozīmē un kādas sekas šāda rīcība radīs. Ģenerālmajors sacīja: «Taktisko kodolieroču izvietošana Baltkrievijā ir jautājums, kas ģeopolitisko svārstību laikā ir apspriests daudzkārt. Tagad tas šķiet neizbēgami. Baltkrievija ilgstoši bijusi no kodolieročiem brīva valsts, bet tas tagad mainīsies, un tas visiem nozīmē jaunus izaicinājumus drošībai. Taktiskie ieroči ir paredzēti ienaidnieka karavīru un ieroču iznīcināšanai kaujas laukā. Tie ir nosacīti īsāks darbības rādiuss un mazāks spēks nekā tālas darbības rādiusa kodolgalviņām, kas veidotas tā, lai noslaucītu no zemes virsas pilsētas.»
Atšķirībā no stratēģiskajiem kodolieročiem, kas pakļauti kodolieroču kontroles līgumam starp Maskavu un Vašingtonu,
taktiskie kodolieroči netiek ierobežoti ar līgumiem, un Krievija nav izpaudusi, cik daudz vai kādi ieroči tai ir,
piebilda Tutkus.
Saskaņā ar ģenerālmajora teikto, precīza potenciālā ieroču atrašanās vieta vēl nav zināma, bet tas ir tikai laika jautājums. «Tas ir kaut kas, ko nevar noslēpt. Es domāju, ka Lietuva drīz uzzinās to atrašanās vienu. Man liek justies nemierīgi tas, ka ja var ticēt Krievijas un Baltkrievijas līgumam, Aleksandrs Lukašenko būs atbildīgs par šo ieroču pielietošanu. Tomēr ņemot vērā sarežģīto un īpatnējo taktisko kodolieroču lietošanu, izšķirošo pavēli dos krievu virsnieki un pats Putins.»
Pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau sen ir aicinājis Maskavu izvietot viņa valstī kodolieročus. Minsku ar Maskavu saista ciešas saites, un
Lukašenko ļāva izmantot valsts teritoriju, lai sāktu pilna apjoma iebrukumu Ukrainā.
Bijušais bruņoto spēku komandieris uzsvēra: «Es domāju, ka gadījumā, ja no Baltkrievijas tiks veikts kodoluzbrukums, NATO būs pienākums atbildēt Baltkrievijai, nevis Krievijai. To ir nepieciešams apdomāt. Nav arī nepieciešams atkārtot, cik katastrofālas sekas mums un visai cilvēcei var nest atomkarš.»
Tomēr, par spīti spiedienam, Lietuva un NATO nav nolemtas. Ģenerālmajors norādīja: «NATO ir plašas izlūkošanas spējas. Ja, nedod Dievs, ieroči tiks palaisti mūsu virzienā, mūsu pretraķešu sistēmas paveiks savu darbu un tos pārtvers. Hipotētiski, pat pie visneiespējamākā scenārija, iespēja pārtvert šos ieročus ir drīzāk augsta… Nešaubos, ka NATO papildinās pretraķešu sistēmas uz mūsu robežām.»
Lietuvas bruņoto spēku komandieris Valdemārs Rupšis (Valdemaras Rupšys) pēc Krievijas paziņojuma par taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā nosaucu to par izaicinājumu, tomēr norādīja, ka Kremļa lēmums nav pārsteidzošs. Lietuvas Ārlietu ministrija norādījusi, ka Baltkrievijas rīcība raisa nākamo spriedzes un satricinājuma vilni Eiropā:
«Šīs darbības ievelk Baltkrieviju dziļāk karā un nostāda pret demokrātisko pasauli.»
Ministrija norādīja, ka Lietuva ar partneriem apspriedīs tālāko rīcību un atbildi uz Krievijas un Baltkrievijas režīmu militārajiem plāniem, un aicinās ieviest jaunas sankcijas pret abām valstīm.
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) sacīja, ka Krievija šādi cenšas iebiedēt valstis, kas atbalsta Ukrainu. «Mums nevajadzētu ļaut novērst savu uzmanību un klaigāt «kas tagad būs?» NATO valstu aizsardzība pret kodoldraudiem ir garantēta neatkarīgi no tā, kur ieroči izvietoti – vai tas ir uz rietumiem (Kaļiņingradā), austrumiem (Baltkrievijā) vai ziemeļiem (Ļeņingradas apgabalā) no mūsu robežām,» sacījis ministrs.
Lietuvas prezidenta galvenais nacionālās drošības padomnieks Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys) sacīja, ka Krievija, izvietojot Baltkrievijā ieročus, ir ceļā uz kodolieroču neizmantošanas līguma pārkāpšanu. Viņš otrdien, 27.martā, radio sacīja: «Eksperti un juristi diskutē, vai tas būtu kodolieroču neizmantošanas akta pārkāpums. Manuprāt, tas tāds būtu.» Budris piebilda, ka kodolieroču izvietošanu nedrīkst uztvert kā tikai propagandu, jo gan Krievija, gan Baltkrievija tam ilgstoši gatavojās gan juridiski, gan politiski.
ASV valdība uzskata, ka Krievijai varētu būt apmēram 20 tūkstoši taktisko kodolieroču vienību.
