Ceturtdien, 30.martā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz noteikt nelielus atvieglojumus Krievijas pilsoņiem, lai saņemtu atkārtotu uzturēšanās atļauju. Plānotie grozījumu debašu laikā raisīja asas diskusijas – daži deputāti norādīja, ka izmaiņas likumā būtībā atļaus «piespiedu kārtā masveidā deportēt cilvēkus no valsts».
Par grozījumu virzīšanu tālākai izskatīšanai «par» nobalsoja 69 deputāti, «pret» –12, bet astoņi atturējās. Galīgajā lasījumā par grozījumiem Imigrācijas likumā, plānots balsot nākamnedēļ.
Jānis Dombrava (NA) pauda, ka partijas Stabilitātei līdera Alekseja Rosļikova paustie argumenti pret piedāvātajiem grozījumiem Imigrācijas likumā ir vērtējami kā «žēlabaina Krievijas propaganda».
«Man tikko bija sajūta, ka es klausījos tādu iežēlinošu Krievijas propagandu, kas skanēja no Saeimas tribīnes. Mēs šeit runājam par Krievijas pilsoņiem, kuri 90.gadu sākumā bija tik veci, kā es šobrīd, liela daļa no viņiem neuzskatīja par vajadzīgu, dzīvojot Latvijā, iemācīties valsts valodu un integrēties Latvijas sabiedrībā,» pauda Dombrava un piebilda, ka aptuveni 95% no šīm personām esot Krievijas prezidenta vēlēšanās «aizgājuši un nobalsojuši par teroristu un slepkavu».
Pašlaik spēkā esošie Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023.gada 1.septembrim. Ja attiecīgās personas vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām cita starpā līdz 2023.gada 1.septembrim ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājums par valsts valodas apguvi.
Savukārt opozīcijā esošie deputāti centās «apelēt» pie pārējo Saeimas deputātu sirdsapziņas,
norādot, ka plānotie grozījumi ir «necilvēcīgi, jo liela daļa no Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem esot gados veci cilvēki, kas dažādu slimību dēļ nevar nokārtot šo valsts valodas zināšanu pārbaudi, līdz ar to sanāk, ka visus šos cilvēkus valsts 2.septembrī slimības gultās pārstums pāri valsts robežai». Daži deputāti arī uzsvēra, ka daļai Krievijas pilsoņu ir grūtības saņemt no ārstiem izziņas par veselības stāvokli, kas liedz kārtot valsts valodas pārbaudi.
«Pēc pētījuma un pēc PMLP datiem, 90% no cilvēkiem, kas 1. septembri būs spiesti piespiedu kārtā pamest mūsu valsti, ir pensionāri, cilvēki, kā es jau esmu teicis Nacionālajai apvienībai, ir vājināti ar veselību un hroniskām slimībām,» skaidroja Rosļikovs un piebilda, ka 9 202 personas esot pensionāri.
Stabilitātei līderis uzsvēra, ka vairums no šiem cilvēkiem izvēlējās iegūt Krievijas pilsonību pensijas dēļ, «jo nebija sakrājuši dzīves laikā pietiekami, lai vecumdienās saņemtu pietiekamu pensiju».
«Ņemot vērā, ka visā pasaulē situācija ir mainījusies, mēs mēģināsim atriebties viņiem. 9 200 pensionāri 2.septembrī būs deportēti uz turieni, kur viņiem nav ne radinieku, ne nekustamo īpašumu, neviena cilvēka. 5 000 no viņiem ir vientuļi pensionāri. Viņiem pat šeit nav neviena. Tāpēc Dombravas kunga «jociņš» komisijas laikā, ka mēs palīdzēsim arī ar nekustamo īpašumu skanēja absolūti ārprātīgi. Ko tas nozīmēs? Mēs viņus izsūtīsim un viņu dzīvokli atdosim labākiem vai savādākiem?» jautā Rosļikovs.
Viņš arī aicināja Apvienoto Sarakstu nekļūt par «pirmo partiju», kura vada Iekšlietu ministriju, kas atjaunos neatkarīgās Latvijas vēsturē pirmo cilvēku deportāciju.
Savukārt Dombrava uzsvēra, ka liela daļa no šiem cilvēkiem atbalsta Krievijas kara noziegumus Ukrainā un nav nožēlojusi Padomju Savienības veiktos noziegumus pret Latviju. Tāpat viņš uzsvēra, ka šīm personām Latvija jau ir izrādījusi lielu laipnību – plānotajos grozījumos ir ietverts nosacījums, ka būs iespēja kārtot valsts valodas pārbaudes eksāmenu atkārtoti, ja tas ir nepieciešams.
«Krievijas pilsoņi nav ne ar ko īpašāki un svarīgāki kā Irākas vai Afganistānas pilsoņi, kam beidzas uzturēšanās atļauja Latvijā», norādīja Dombrava un piebilda, ka
«atšķirībā no citu tautību ārvalstniekiem Krievijas pilsoņiem ir dotas privilēģijas kārtot valsts valodas pārbaudes eksāmenu divas reizes».
Iepriekš jau ziņots, ka valsts valodas zināšanas būs jāapliecina ap 17 500 Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, vairums no kuriem ir izbijuši nepilsoņi, kuri savulaik izlēmuši nevis iegūt Latvijas pilsonību, bet gan pieņemt Krievijas pilsonību.
Tāpat publiskajā telpā paustas bažas, ka valsts iestādes nespēs apkalpot visus pieteikumus valsts valodas zināšanu pārbaužu veikšanai un uzturēšanās atļauju pagarināšanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) februāra sākumā piedāvāja mīkstināt Krievijas pilsoņu uzturēšanās nosacījumus Latvijā un atteikties no 1.septembra termiņa, līdz kuram uzturēšanās atļauju īpašniekiem obligāti jāapliecina latviešu valodas zināšanas, tā vietā rosinot procesu veikt pakāpeniski vairāku gadu laikā, valodas zināšanu apliecinājumus prasot uzrādīt tikai tad, kad konkrētai personai beidzas uzturēšanās atļaujas termiņš.
Līdz ar to, ka Nacionālās apvienības iebildumu dēļ IeM priekšlikums tika noraidīts, ministrija piedāvāja jaunu likumu grozījumu variantu, kurā piedāvāja noteikt – ja dokumenti uzturēšanās atļaujas pagarināšanai būs iesniegti līdz septembrim, Krievijas pilsoņi varēs turpināt dzīvot Latvijā, bet PMLP pieteikumus būtu tiesības izskatīt līdz gadu ilgā termiņā. Tāpat plānotie grozījumi paredz, ja ar pirmo reizi neizdosies nokārtot latviešu valodas pārbaudi, atkārtoti nokārtot eksāmenu varēs līdz novembra beigam, savukārt apliecinājumu par valodas zināšanām iesniegt līdz gada beigām.
IeM jaunais priekšlikums paredz, ka Krievijas pilsonim pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023.gada 1.septembrim, ja PMLP līdz minētajam termiņam nebūs saņemts pieteikums Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai saņemta informācija par personas pieteikšanos valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai.
Igors Rajevs (AS) norādīja, ka plānotie grozījumi dos divas iespējas. «Tie dos iespēju mūsu dienestiem veikt visas nepieciešamās darbības saskaņā ar esošo likumdošanu un normatīvajiem aktiem, kuri norādīti arī citās vietās, un dos pietiekoši daudz laika, lai viņi to visu varētu iztaisīt pareizi un atbilstoši likumam. Otrā lieta – tā dos iespējas un saglabās visas tiesības tām personām, uz ko šī likuma norma attiecas, visas tiesības, kuras viņiem ir tagad saskaņā ar tai skaitā sociālo, veselības, ekonomisko un visu pārējo, no brīža sākot ar 1. septembri, līdz brīdim, kamēr viņu katra cilvēka lieta tiks izskatīta,» skaidroja Rajevs.
Saeimas debašu laikā arī tika iezīmētas vairākas esošās problēmas, kas skar plānotos grozījumus. ZZS pārstāvis Viktors Valainis norādīja, ka esošie grozījumi ir nepieciešami, taču bažas rada, vai pie esošajām rindām uz valsts valodas apguves kursiem un valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmeniem, atbildīgajām iestādēm pietiks kapacitātes.
«Saeimas deputātiem tika melots – tika melots visiem Saeimas deputātiem par iestāžu kapacitāti un spēju šīs likuma normas izpildīt. Mēs uzdevām šos jautājumus par to, vai būs iespēja pārbaudīt un veikt šīs pārbaudes likumā noteiktajos termiņos, uz ko mēs saņēmām apstiprinošas atbildes. Šodien mēs redzam, ka PMLP vispār netiek galā pat ar saviem pamata pienākumiem – likumā noteiktajā kārtībā cilvēkiem pasi vai e‑ID karti izsniegt,» skaidroja Valainis un piebilda, ka cilvēkiem nākas stāvēt garās rindās, lai tiktu pie nepieciešamā pakalpojuma.
Tāpat Valainis apšaubīja opozīcijas pausto par «plānotajām masveida deportācijām», norādot, ka, viņaprāt, tas vienkārši nav iespējams. «Vajag izņemt ārā vispār šādu leksiku no retorikas. Mēs neesam tāda valsts, kura nodarbosies ar kaut kādu deportāciju vai izsūtīšanu. Tas ir bijis mūsu vēsturē, tie traģiskie notikumi bijuši, un mums par šādām lietām runāt, manuprāt, nepienāktos. Mēs respektējam to tiesisko sistēmu, kur mēs esam, un šeit tādas lietas netiks pieļautas, vienalga, vai cilvēks būs vai nebūs nokārtojis vienu vai otru eksāmenu,» skaidroja Valainis un uzsvēra, ka «esošajos apstākļos Saeimai nav citu opciju, kā atbalstīt šo likumu».
Savukārt Artūrs Butāns (NA) opozīcijai atgādināja, ka iepriekš komisijā tika skaidrots, ka plānotie grozījumi neattiecas uz bērniem un pensionāriem virs 75 gadu vecuma. Tāpat Butāns pauda, ka «daļa opozīcijas ir ieņēmusi pozu, ka septembra otrajā dienā visi bez izņēmumu tikšot deportēti».
«Un kāpēc vispār kāds varētu tikt deportēts? Tātad, ja jūs runājāt, ka viņi tiks deportēti, tātad tā sanāk, ka jūs uzskatāt, ka viņi ir likuma nepaklausīgi, jūs pieņemat kā aksiomu, ka viņi nepildīs likumu. Vai arī jūs uzskatāt, ka neviens no viņiem nezina valodu. Nu, ja mēs skatāmies Latviešu valodas aģentūras datus, tad lielākā daļa zina valodu,» skaidro Butāns un piebilst, ka «īsti neizprot, par ko ir satraukums, jo pēc likumprojektu pretinieku teiktā visiem Krievijas pilsoņiem esot dokuments, kas apliecina valsts valodu prasmi».
«Nu tad par ko jūs uztraucaties?» jautāja Butāns.
Savukārt Progresīvo frakcija uzsvēra, ka esošais likumprojekts ir juridiski nekorekts brāķis. Atis Švinka (PRO) norādīja, ka plānotie grozījumi ir nekvalitatīvi un par to daļa vainas esot jāuzņemas iepriekšējā sasaukuma Saeimai. Viņš vērsa uzmanību, ka Nacionālā apvienība daudzus gadus ir bijusi koalīcijā, kā arī atbildīga par Kultūras ministriju un valsts valodas attīstību – rodas jautājums, ja reiz valsts valodas zināšanas jautājums ir bijis tik izšķirošs, kāpēc NA nav iepriekš tik aktīvi centusies vairot Latvijā dzīvojošo krievu vēlmi apgūt valsts valodu un integrēties Latvijas sabiedrībā.
Švinka arī skaidroja, ka izprot NA nostāju attiecībā uz krievvalodīgajiem, ka «daudzi no šiem cilvēkiem dzīvo šeit 20, 30, un pat 50 gadus nezinot valsts valodu».
Savukārt pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova pauda, ka paredzētajiem grozījumiem vajadzētu attiekties arī uz Baltkrievijas un citu valstu pilsoņiem, kas vēlas iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā.
Pašlaik likums nosaka, ka personam, kurām ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, uzturēšanās atļauja būs derīga līdz šī gada 31.decembrim, ja PMLP līdz 1.septembrim būs saņemta informācija par attiecīgās personas pieteikšanos valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai, bet atkārtotas pārbaudes kārtošanas gadījumā – līdz 2023.gada 30.novembrim.
Atļaujas būs spēkā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai lietā par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanu.
Lai iegūtu pastāvīgu uzturēšanās atļauju, būs jārēķinās, ka prasība tiks izskatīta viena gada laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Attiecībā uz šiem pieteikumiem tiks piemērota zemākā valsts nodeva, kas paredzēta ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijā pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanai ārzemniekam.
Personām, kuras vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā uz līdzvērtīga tiesiskā pamata, vienlaikus ar apliecinājumu par valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu būs jāiesniedz pieteikums ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Paredzēts, ka pieteikuma izskatīšanas termiņš būs līdz trīs mēnešiem.
Ievērojot attiecīgo pieteikumu izskatīšanas procesu, kā arī iespējamo pieteikumu lielo skaitu īsā laika posmā, var veidoties situācijas, ka persona ir izpildījusi Imigrācijas likuma prasības, bet viņas pastāvīgās uzturēšanās tiesības ir zaudējušas derīgumu pirms pieteikuma par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa izskatīšanas, un persona zaudē ar pastāvīgās uzturēšanās tiesībām saistīto veselības aprūpes, izglītības ieguves, nodarbinātības un tamlīdzīgu tiesību apjomu.
Pagaidām obligātajai valsts valodas prasmes pārbaudei līdz šim pieteikušies 8 000 Krievijas pilsoņu.
Lasiet arī: Ābrama: Aizsardzības nozares iepirkumos jau sen novērotas dīvainības
