Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Atšķirībā no daudziem rietumniekiem un pat salīdzinājumā ar latviešiem un igauņiem vidējā lietuviešu mājsaimniecība pārtikai tērē vairāk, liecina starptautiskās e-komercijas platformas Picodi nesen veiktā aptauja.
No 105 aptaujātajām valstīm Lietuva ierindojas 48.vietā – lietuvieši pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērē 21% no kopējiem patēriņa izdevumiem. Līdzīgs rezultāts ir Saūda Arābijā (20,5%), Libānā (21%) un Dienvidāfrikā (21,3%).
Lai ticētu analīzei, Lietuvas tuvākie kaimiņi pārtikai tērē mazāk – poļi ieņēma 32.vietu (17,2%), latvieši – 40.vietu (19,3%), igauņi – 45.vietu ar 20,2%.
Tas, ka lietuvieši pēc lētākiem pārtikas produktiem, medikamentiem un galantērijas precēm masveidā dodas uz kaimiņvalsti Poliju un vēl nesen arī uz Baltkrieviju (augustā tika slēgti divi robežposteņi), ir labi zināms, taču platformas secinājums, ka pat braliukai – tā lietuvieši dēvē savus ziemeļu kaimiņus latviešus – pārtikai tērē mazāk, pārsteidza.
Ko par to saka lietuvieši?
Dangole (Danguolė) no Viļņas stāsta, ka nesen kopā ar ģimeni devusies uz ledus skulptūru festivālu Jelgavā. Atrodoties pārtikas veikalā Maxima, viņa bija pārsteigta, ka daudzas preces tur bija lētākas.
“Mani ļoti pārsteidza tas, ka lietuviešu sieri tur ir lētāki nekā šeit. Mūsu apmeklējuma dienā sviesta iepakojums ar atlaidi maksāja 0,99 eiro. Tajā pašā laikā Lietuvā tas pats sviests tajā pašā dienā maksāja 1,99 eiro. Arī banāni un ziedkāposti, kā arī daudzi citi produkti Latvijā bija lētāki,” viņa pastāstīja BNN.
Dangole arī norāda, ka Latvijā ar Maxima atlaižu karti atlaides tiek piemērotas daudz lielākam preču daudzumam.
Pēc Maxima Iepirkumu departamenta direktora Mariusa Tilmanta (Marius Tilmantas) teiktā, lai gan Maxima lielveikali pieder vienai biznesa grupai, kas darbojas visās Baltijas valstīs, tie tomēr darbojas kā neatkarīgas juridiskas personas.
“Citiem vārdiem sakot, katrā valstī mazumtirdzniecības tīkls darbojas tikai savā tirgū, ņemot vērā attiecīgajā valstī pastāvošās konkurences vides nosacījumus. Tas attiecas gan uz cenu stratēģijas formulēšanu, gan uz akciju plānošanu un īstenošanu, lai mazumtirdzniecības tīkls pēc iespējas labāk apmierinātu ļoti atšķirīgo klientu vajadzības un saglabātu līderpozīcijas ārkārtīgi konkurētspējīgajā un dinamiskajā mazumtirdzniecības nozarē,” skaidro direktors.
Bet, nu tie, kas dzīvo Latvijas – Lietuvas pierobežā, uz stāstu par “lētāku Latviju” raugās skeptiski.
“Dzīvojot Latvijas – Lietuvas pierobežā, man nebija radies iespaids, ka pārtikas preces šeit ir daudz dārgākas nekā Latvijas pusē. Alkohols, tostarp alus, jā – Latvijā tas ir lētāks. Tā tas ir jau daudzus gadus, jo viņiem ir mazāks akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Runājot par pārtiku, cenas ir atkarīgas no katras preces – daļa pārtikas ir lētāka šeit, daļa – tur,” aģentūrai BNN pauda viedokli Pasvāles, Jonišķu un Biržu pagastu ļaudis.
Turklāt viņi norāda, ka daudzu lietuviešu pirktspēja ir lielāka, jo vidējā alga Lietuvā ir lielāka nekā Latvijā.
“Kā visur, pierobežas iedzīvotāji šķērso robežu un meklē lētākas preces. Taču, ciktāl tas attiecas uz mūsu novadu, tā nav masveida parādība. Es teiktu, ka cenas abās pusēs ir diezgan līdzīgas,” aģentūrai BNN pastāstīja Pasvāles novada Daujēnu pagasta iedzīvotājs Toms Krikščiūns (Tomas Krikščiūnas).
Arī viņa kolēģis Saloču pagastā Siģita Savicka (Sigitas Savickas) kungs sliecas uzskatīt, ka cenu atšķirības ir nenozīmīgas.
“Izņemot alkoholu, kas Latvijā ir par pāris eiro lētāks. Daudziem tā ir atšķirība,” viņš teica aģentūrai BNN, piebilstot, “tomēr es pazīstu cilvēkus citos pagastos, kuri regulāri brauc uz Latviju iepirkt pārtikas produktus. Viņi saka, ka piena produktu cenas tur ir labākas. Turklāt daži uzskata, ka Latvijas produkti ir kvalitatīvāki.”
Savicks, kurš dzīvo Pasvāles pilsētā, netālu no Lietuvas – Latvijas robežas, teica, ka
latviešus viņš pārsvarā redz vietējā baseinā.
“Viņi saka, ka kopumā atpūtas pakalpojumu cenas Pasvālē ir zemākas nekā Latvijā. Protams, daudzi no viņiem iepērkas vietējos veikalos, pērk pārtikas produktus, kas liecina, ka latviešiem cenas šeit šķiet zemākas,” viņš piebilda.
Jonišķu rajona Žagares pagasta iedzīvotājs Sauļus Kužmarskis (Saulius Kužmarskis) aģentūrai BNN pastāstīja, ka 1 200 iedzīvotāju lielajā Žagares pilsētā ierodas daudz latviešu.
“Es teiktu, ka kopumā pārtikas cenas Lietuvā ir lētākas, bet tas ir atkarīgs no reģiona, kurā atrodaties. Bet, runājot par alkohola cenām, Latvijā tās ir daudz labākas,” sacīja Kužmarskis.
Tikmēr Lietuvā degvielas cenas ir zemākas, viņš secināja.
Daži pierobežas iedzīvotāji uzskata, ka izklaides un iepirkšanās Latvijā ir lētāka. Pat ja abās valstīs darbojas vieni un tie paši pārtikas preču mazumtirdzniecības lielveikali.
Interesanti, ka minētā aptauja liecina, ka dažās valstīs izdevumi par pārtiku un bezalkoholiskajiem dzērieniem veido mazāk nekā desmito daļu no vidējā iedzīvotāja kopējiem izdevumiem – ASV – 6,7%, Singapūrā – 8,4%, Lielbritānijā – 8,7%, Īrijā – 9,2%, Šveicē – 9,9%.
Nigērija (59%), Mjanma (56,6%) un Kenija (56,1%) ierindojas to valstu vidū, kuru iedzīvotāji tērē visvairāk naudas pārtikai.
Kāpēc lietuvieši pārtikai tērē vairāk nekā poļi un latvieši?
Portāla Pricer.lt pārtikas sadaļas vadītājs Petrs Čepkausks (Petras Čepkauskas) stāsta, ka, salīdzinot ar attīstītajām Eiropas valstīm, Lietuvas izdevumi par pārtiku ir ļoti augsti.
“Ar 218 eiro mēnesī uz vienu cilvēku, kas tiek tērēti pārtikai, mēs esam starp 12 valstīm, kas tērē visvairāk – praktiski esam vienā līmenī ar Vāciju un Nīderlandi. Iemesli tam ir Lietuvā noteiktais 21% PVN pārtikai, kā arī tas, ka šeit ir mazāk konkurētspējīgs tirgus. Tas nav nekāds pārsteigums, ka pēc pārtikas produktiem braucam uz Poliju,” viņš teica delfi.lt.
INVL Asset Management galvenā ekonomiste Indre Genīte-Pikčiene (Indrė Genytė-Pikčienė) saka, ka Lietuvas izdevumi par pārtiku “izceļas” salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un kaimiņvalstīm, un par to liecina daudzi statistikas dati.
Ekonomiste skaidro, ka “ārkārtīgi lielās relatīvās izmaksas” par pārtiku nozīmē, ka valsts attīstās un tai ir nopietnas sociālās problēmas. Tomēr Lietuvas gadījumā ir arī citi faktori.
“Jāņem vērā mūsu tradīcijas un kultūras atšķirības.
Lietuvieši ir vairāk pieraduši svētkus svinēt mājās atšķirībā no Dienvideiropas vai Rietumeiropas valstu iedzīvotājiem, tāpēc attiecīgi arī izdevumi pārtikai ir daudz lielāki, un izdevumi restorānu kategorijai ir daudz mazāki,” viņa teica.
Ekonomiste norāda, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas Lietuvā jau ir sasniegušas (99%) ES vidējo līmeni un, vērtējot atsevišķas kategorijas, dažos gadījumos to pat pārsniegušas. Tomēr Lietuvas iedzīvotāju ienākumi vēl nav sasnieguši ES vidējo līmeni.
