Tā liecina aptauja, ko trešdien, 6.septembrī, veica pētījumu centrs Norstat konservatīvās domnīcas Sabiedrības pētījumu institūts uzdevumā un par ko ceturdien ziņoja Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Aptauja tika veikta no pulksten 14.00 līdz 20.00, uzrunājot 1 000 balsstiesīgo Igaunijas pilsoņu un viņiem vaicājot: “Vai, jūsuprāt, Kajai Kallasai (Kaja Kallas) būtu jāatkāpjas no premjerministra amata?” Vairāk nekā divas trešdaļas respondentu piekrita, ka Igaunijas valdības vadītājai būtu jāatkāpjas no amata, jo viņas vīra līdzdalība uzņēmumā, kas darbojas Krievijā, ir pretrunā ar pašas premjeres mudinājumiem Igaunijas uzņēmumiem apturētu jebkādu biznesu šajā valstī vai ar to.
No aptaujātajiem 67% atbildēja ar “Vēlams jā” vai vienkārši “jā”, bet 27% – “nē” vai “vēlams nē”. Pārējie 6% atbildēja “Nevaru pateikt”.
Šī ir trešā nedēļa, kad Norstat uzdod tādu jautājumu. Pirmās nedēļas aptaujā – neilgi pēc tam, kad skandāls tikai sākās –, kuras rezultāti tika publicēti 25.augustā, 57% izteicās par labu demisijai. Nedēļu vēlāk – pēc tam, kad premjere bija paspējusi [iecirtīgi] atbildēt uz kritiku, šis rādītājs bija pieaudzis līdz 66%. Tagad respondentu īpatsvars, kuri vēlas Kallasas atkāpšanos no amata, ir pieaudzis vēl par vienu procentpunktu.
Kā jau varēja gaidīt, norāda ERR, atbildes bija ļoti atšķirīgas, ja tās sadalījās pēc aptaujāto simpātijam vienai vai otrai partijai.
Taču pat 19% Kallasas vadītās Reformu partijas atbalstītāju uzskata, ka viņai jāatkāpjas.
Gandrīz trešdaļa (31%) Reformu koalīcijas partnera Igaunija 200 (Eesti 200) vēlētāju domā līdzīgi. Savukārt trešās koalīcijas partijas – sociāldemokrātu – atbalstītāju vidū šis īpatsvars bija pat 57%. ERR norāda, ka sociāldemokrāti politiskajā spektrā atrodas krietni tālāk/kreisāk no Reformu partijas, kurai blakus atrodas Igaunija 200.
Triju opozīcijas partiju atbalstītāju vidū vairāk nekā 90% aptaujāto uzskata, ka Kallasai jāaiziet – sākot no 91% starp partijas Tēvzeme vēlētājiem, tad – līdz 94% to vidū, kuri atbalsta Centra partiju, un līdz pat 99% starp populistiskās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) piekritējiem.
ERR norāda, ka
Reformu partijas un EKRE līderi bieži izmanto šādus strīdus,
lai uzsvērtu sabiedrībai gan krasās atšķirības starp abām, gan to, ka tās ir divas lielākās partijas – vēlētāju atbalsta un parlamenta mandātu skaita ziņā.
Tiek uzsvērts: premjerei labā ziņa ir tā, ka nedēļas laikā starp Igaunijas 200 atbalstītājiem samazinājies respondentu skaits, kuri uzskata, ka Kallasai jāatkāpjas no amata – no 48% procentiem līdz 31%. [Politikas komentētēji skaidro, ka partija un tai simpatizējošie baidās, ka pēc šīs premjeres demisijas tiks zaudēta vieta valdībā.]
Uz jautājumu “Vai, jūsuprāt, Kajas Kallasas [saistībā ar viņas vīra biznesu – ERR) austrumu [uz Krieviju vērstā – ERR] transporta skandāls graus Igaunijas reputāciju ārvalstīs?” no visiem aptaujātajiem 21% atbildēja “Nē” vai “Drīzāk nē”, bet
72% atbildēja “Jā” vai “Drīzāk jā”.
“Ko zilonis par mums domā?” [tas, kā uz Igauniju skatās citās valstīs] ir mūsu ziemeļu kaimiņu sabiedrībā izplatīts bažu motīvs. Īpaši – ja izceļas politiski strīdi: līdzīgi viedokļi skaļi skanēja 2019.gadā, kad toreizējais iekšlietu ministrs Marts Helme (EKRE) izteica virkni kritisku piezīmju par NATO.
Atkal sadalot respondentu pa politiskām simpātijām, opozīcijas partiju vēlētāji vairāk sliecās domāt, ka šī “sāga” – kā raksta ERR – patiešām kaitē Igaunijas reputācijai starptautiskā mērogā. Tie ir 98% starp EKRE, 94% starp Centra partijas un 91% starp Tēvzemes atbalstītājiem. Taču tāpat domā 28% respondentu, kas balsoja par reformistiem.
Šis rādītājs bija augsts arī abu pārējo koalīcijas partiju atbalstītāju vidū – 73% sociāldemokrātu vēlētāju uzskatīja, ka skandāls kaitējis Igaunijas tēlam ārvalstīs; tā doma arī 55% Igaunija 200 atbalstītāju.
Lasiet: Igaunijas prezidents “būtu gribējis”, lai premjere atkāpjas
