Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Tuvojoties kara Ukrainā divu gadu nogalei, Lietuva ir darījusi ļoti maz, lai mobilizētu sabiedrību valsts aizsardzībai, aģentūrai BNN sacīja pirmais neatkarīgās Lietuvas aizsardzības ministrs Audrjus Butkevičs (Audrius Butkevičius) un bijušais Lietuvas aizsardzības ģenerālmajors Valds Tutkus (Valdas Tutkus).
“Mēs kā valsts esam aizņemti ar dažādiem, bieži vien ļoti strīdīgiem, šķeļošiem un, daudzuprāt, mazsvarīgiem jautājumiem, bet mūsu sabiedrība joprojām lielā mērā nav sagatavota karadarbībai un tam, kā pretoties ienaidniekam,” viņi norāda.
Ietekmīgās Saeimas Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas (NSGK) priekšsēdētājs Laurins Kasčūns (Laurinas Kasčiūnas) saka, ka valsts aizsardzības un civilās pretošanās jautājumi ir Konservatīvi liberālās koalīcijas galvenā prioritāte, taču atzīst, ka vēl nebūt ne viss ir paveikts.
Gada nogalē Lietuvas Seims un NSGK priekšsēdētājs iesniedza vairākus likumprojektus, kuru mērķis bija stiprināt valsts aizsardzības spējas un iesaistīt sabiedrību pretošanās kustībā.
Šo centienu ietvaros 6.novembrī notiks Lietuvas Valsts aizsardzības padomes (VGT) sanāksme, kurā paredzēts apstiprināt Valsts aizsardzības plānu, kas paredz bruņotu aizsardzību, valsts mēroga mobilizāciju un neapbruņotu civilo pretošanos valsts drošības apdraudējuma gadījumā.
Septembra sākumā Seims apsprieda grozījumus Kara stāvokļa likumā,
kas paredz valstī vispārēju aizsardzības sistēmu izveidošanu, katrā pašvaldībā izvietojot komandpunktus.
“Manā redzējumā visās mūsu 60 pašvaldībās būtu jābūt 60 komandpunktiem, kas pārvaldītu 28 000 aktīvo rezervistu, kā arī aptuveni 70 000 [rezervistu] ar atbilstošām prasmēm un vēlmi pretoties, kuri būtu pieejami arī ārkārtas situācijās. Komandpunkti kompensētu regulārās armijas zaudējumus. Tas būtu viens pīlārs. Otrais pīlārs varētu būt komandantu snaiperi, bet trešais pīlārs – kaujas personāls, tostarp mednieki un citu ieroču īpašnieki,” grozījumus skaidroja Kasčiūns.
Aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) sacīja, ka tos atbalsta, taču atzina, ka viņš vēl gribot saņemt atbildes uz dažiem neatbildētiem, juridiskiem jautājumiem.
“Tieslietu ministrija ir iesniegusi 44 komentārus par grozījumiem likumā par karastāvokli, kas mums būs jāizskata,” sacīja ministrs.
Komandpunkti, kas tiks izveidoti pašvaldībās teritoriālās aizsardzības īstenošanai kara stāvokļa laikā, vadīs un organizēs vietējās aizsardzības darbu.
Katrs militārais komandants ne tikai nodrošinātu bruņoto spēku un pašvaldības iestāžu un institūciju mijiedarbību, bet arī būtu atbildīgs par sabiedriskās kārtības vai sabiedriskās drošības apdraudējumu novēršanu, tādējādi
varētu noteikt ierobežojumus, tostarp brīvības un tiesību ierobežojumus,
lai nodrošinātu vietējās pašpārvaldes nepārtrauktu darbību.
Tomēr daži liberāļu un opozīcijas deputāti apšauba tik plašas komandantu pilnvaras. Neskaidra ir arī viņu mijiedarbība ar Lietuvas bruņotajiem spēkiem, Valsts robežsardzi un citām aizsardzības vienībām.
Deputāti nolēma lūgt valdību sniegt komentārus par grozījumiem un atgriezties pie grozījumu apspriešanas 7.novembrī.
Bijušais aizsardzības ministrs Butkevičs un bijušais Lietuvas aizsardzības vadītājs Valdas Turkus apgalvo, ka
ir “vīlušies” tajā, ka tiesību akti tiek izskatīti tikai tagad.
“Paskatieties, mēs Ukrainas karā esam jau gandrīz divus gadus. Lietuvai jau vajadzēja pieņemt šādu likumu. Mums vajadzēja mācīties, kā organizēt savu pilsonisko pretošanos, piemēram, no pirmskara Lielbritānijas vai Japānas. Jebkuras pilsoniskās pretošanās būtisks elements ir vadība. Diemžēl mums trūkst īstu līderu, un pie varas esošie rīkojas tā, it kā mūsu tuvumā kara nebūtu,” Butkevičs norādīja aģentūrai BNN.
“Ja jūs uz ielas apstādināsiet jaunu cilvēku un pajautāsiet, vai viņš zina, ko darīt, kad pienāks D-diena, viņš paraustīs plecus un atbildēs, ka nezina,” viņš piebilda.
Tutkus tam piekrīt, sakot, ka
militārie sagatavošanās darbi un civilās pretošanās mācības bija jāsāk “jau pirms kāda laika”.
“Un, līdzīgi kā citās aizsardzības ziņā apzinīgajās un sagatavotajās valstīs, mums to jau vajadzētu mācīt mūsu bērnudārzu un skolu bērniem, ieaudzinot patriotisma garu,” aģentūrai BNN uzsvēra Tutkus.
Pēc viņa domām vietējā aizsardzība būtu jāorganizē caur vietējām strēlnieku biedrībām, kas līdz šim nav darīts.
“Diemžēl. Nesenais kiberuzbrukums mūsu bērnudārziem un skolām (daudzas Lietuvas izglītības iestādes nesen saņēma draudu e-pastus par uzstādītiem spridzekļiem – L.J.) parādīja, ka mums, šādos krīzes brīžos, trūkst koordinācijas un pareizas vadības,” sacīja Tutkus.
Viņš arī atsaucās uz nesen veikto aptauju, kas parādīja, ka tikai 14% respondentu ir gatavi pretoties iebrucējam ar ieroci.
“Biedējoši. Pārāk maz, lai gan lielākā daļa teica, ka pretotos citādi,” piebilda Tutkus.
Pagaidām Lietuva, šķiet, paļaujas uz saviem pastiprinātajiem bruņotajiem spēkiem – Seimam iesniegtais iesaukšanas reformas projekts nemaz neparedz vispārēju iesaukšanu visiem vīriešiem vai obligāto militāro dienestu sievietēm.
Kasčūns saka, ka viņš atbalsta abus priekšlikumus, taču atzīst, ka Seimā trūkst politiskās gribas tos īstenot.
Nesen veiktais parlamentārais pētījums liecina, ka
vispārējā iesaukšana armijā būtu nozīmīgs iebiedēšanas līdzeklis.
“Plašā nozīmē sākotnējā militārā sagatavotība, ko iegūst lielākā daļa valsts pilsoņu, dotu neapšaubāmu labumu valstij un pilsoņiem personīgi. Pastāvīgi palielinoties sākotnējo militāro sagatavotību ieguvušo pilsoņu skaitam, tiktu ne tikai stiprināta armijas rezerve, bet arī attīstīts jauniešu pilsoniskums un patriotisms, vēl vairāk nostiprinātos saikne starp sabiedrību un armiju, kas garantētu sekmīgu pilsoņu mobilizāciju aizsardzības un civilās pretošanās kustībai,” secināts pētījumā.
Atgādinām, ka 2022.gada jūlijā Seima politiskās partijas parakstīja vienošanos par valsts drošības un aizsardzības stiprināšanu, kurā apņemas pastāvīgi palielināt obligātā sākotnējā militārā dienesta karavīru skaitu. Tomēr šī vienošanās neparedz vispārēju iesaukšanu armijā.
Kasčūns apgalvo, ka pilsoniskajā pretošanās kustībā
būtu jāapmāca 300 000 cilvēku, lai valsts varētu efektīvi pretoties ienaidniekam.
Deputāts arī iestājas par grozījumiem Civildienesta likumā, ierosinot noteikt, ka civildienesta ierēdņiem obligāti jāapmeklē mobilizācijas un civilās pretošanās kursi. Kopumā par NSGK priekšsēdētāja iesniegto projektu nobalsoja 105 Seima deputāti, neviens nebalsoja pret un deviņi deputāti atturējās. Seims par grozījumiem balsos 23.novembrī.
Jaunākajā mēģinājumā palielināt valsts aizsardzības spējas valdošie konservatīvie ir reģistrējuši grozījumus Ieroču un munīcijas kontroles likumā, kuru pieņemšanas gadījumā iesaucamajiem, kas izgājuši pamatapmācību, tiktu piešķirtas tiesības iegādāties, un turēt automātiskos ieročus līdz viņiem aprit 60. Šīs tiesības būtu spēkā divus gadus, un pēc tam tās varētu atjaunot ik pēc pieciem gadiem.
Tomēr daži liberāļu un opozīcijas deputāti Seimā brīdina, ka šis lēmums varētu radīt pretēju efektu un izraisīt lielāku ar ieročiem saistītu noziedzību valstī.
