Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Ceturtdiena, 17.augusts, bija pēdējā diena, kad bija iespējams šķērsot robežu ar Baltkrieviju caur Lietuvas Šumskas un Tverečas robežkontroles punktiem – no 18.augusta tie uz laiku tiks slēgti.
Lietuvas liberāli konservatīvā valdība apgalvo, ka šis pasākums bija nepieciešams, lai reaģētu uz jaunajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem un draudiem, kas izriet no Krievijas kaujās rūdīto Vagner algotņu izvietošanas Baltkrievijā.
Tomēr šis lēmums sadusmoja daudzus vietējos iedzīvotājus, kuri regulāri dodas pārrobežu braucienos uz Baltkrievijas beznodokļu veikaliem, lai iegādātos lētākus pārtikas produktus, degvielu un medikamentus.
Aģentūras BNN uzrunātā bijusī Visaginas, pierobežas pilsētas ar dominējošo krievvalodīgo kopienu, mēre Daļa Štraupaite (Dalia Štraupaitė) teica: “Ekonomiskie faktori dzen vietējos iedzīvotājus pāri robežai. Dažas preces Baltkrievijā ir divas vai vairāk reizes lētākas. Tāda ir realitāte. Mūsu valdībai ir jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis pārtikai, kas samazinātu pārrobežu iepirkšanās apjomu.”
Viņa stāsta, ka atļauties pieklājīgi dzīvot var tikai tie, kas strādā nu jau likvidētajā Ignalinas atomelektrostacijā, kas atrodas Visaginas apkaimē.
“Lielākajai daļai ir jāiztiek ar minimālo algu. Elektrības, apkures un citu komunālo pakalpojumu rēķini pieauga, taču vairākumam iedzīvotāju ienākumi palika nemainīgi, tāpēc Baltkrievijas braucieni palīdzēja viņiem savilkt galus.” sacīja Štraupaite.
“Maizes klaips Visaginā maksā divus eiro vai pat vairāk, kamēr Baltkrievijā tā cena ir krietni zem viena eiro. Mēs nevaram pieprasīt no cilvēkiem patriotismu, ja nav apmierinātas viņu pamatvajadzības.” viņa piebilda.
Pēc viņas teiktā, lielākā daļa Visaginas iedzīvotāju robežu šķērsotu caur Tverečas kontrolpunktu kaimiņu Ignalinas rajonā.
Baltkrievijas iestādes apgalvo, ka šogad kaimiņvalstī bezvīzu režīmā ir ieceļojuši 170 000 lietuviešu. Baltkrievijas robežsargi kopš 2022. gada aprīļa kopumā ir reģistrējuši vairāk nekā 400 000 Lietuvas pilsoņu apmeklējumu. Kopš 2022.gada pavasara Baltkrievija ir ieviesusi bezvīzu režīmu Lietuvas, Latvijas un Polijas pilsoņiem.
Ignalinas domes deputāts Jons Baltakis (Jonas Baltakis), kurš pārstāv Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienību, aģentūrai BNN atzina, ka dažus vietējos iedzīvotājus ir sadusmojis un neapmierinājis lēmums slēgt Tverečas kontrolpunktu.
“Cilvēki to izmantoja, lai nokļūtu Baltkrievijā un tur iegādātos daudz lētāku degvielu, pārtikas produktus un medikamentus. Piemēram,
gāzes cena tur svārstās ap 95 eiro centiem, arī cigaretes tur ir ļoti lētas,
lai gan viena brauciena laikā viens cilvēks varēja ņemt tikai divus iepakojums. Nemaz nepārsteidz, ka cilvēki katru dienu turp un atpakaļ brauca vairākas reizes dienā. Daži cigaretes pārdeva saviem radiniekiem vai kaimiņiem, lai nopelnītu papildu naudu,” BNN pastāstīja Ignalinas politiķis.
Runājot par alkoholu, tika noteikts ierobežojums – viena pudele vienā braucienā, teica Baltakis.
“Dažiem cilvēkiem, kas dzīvoja Tverečas un Didžiasalis ciemos pie robežas, pārbraucieni bija ikdienas rutīna. Acīmredzot dažiem tas bija kļuvis arī par iztikas līdzekli.” viņš teica.
Lietuvas Valsts drošības departaments (VSD) un Valsts robežsardzes dienests (VSAT) ir paziņojuši, ka Baltkrievijas pusē ir bijuši gadījumi, kad Lietuvas pilsoņi tika aizvesti uz nopratināšanu.
Aģentūras apgalvo, ka lietuviešiem tiek jautāts, kādi ir viņu uzskati par Baltkrievijas un Krievijas lomu karā Ukrainā, kā arī tiek pārbaudīti viņu elektroniskie gadžeti un aktivitātes sociālajos tīklos. Tiek uzskatīts, ka šīs darbības veic neidentificētas personas, kas, iespējams, ir saistītas ar KGB, brīdina VSD un VSAT.
Tomēr Ignalinas padomnieks apgalvo, ka viņš nekad nav dzirdējis par šādiem gadījumiem.
“Mūsu masu mediji situāciju pierobežā atspoguļo kā saspīlētu, taču mēs šeit nejūtam nekādu spriedzi. Man šķiet, ka šeit ir mierīgi. Patiesībā, ziņkārības pēc es pats esmu braucis pāri robežai, un nekas nav noticis. Taču
šķērsot to ar automašīnu ir ļoti problemātiski – jo auto iestrēgst garā automašīnu, autobusu un kravas automašīnu rindā. Daudzi gaida līdz pat sešām stundām, lai tiktu cauri kontrolpunktiem. Tāda ir realitāte.
Tāpēc veikt pusotru kilometru garo ceļu kājām ir daudz vienkāršāk un nav tik laikietilpīgi,” Baltakis sacīja BNN, piebilstot, “nav šaubu, ka dažiem dzīves kvalitāte pasliktināsies pēc tam, kad tiks slēgti abi kontrolpunkti”.
Lietuvas un Baltkrievijas robežas tuvumā esošā Didžiasalis ciema iedzīvotājs Viktors aģentūrai BNN pastāstīja, ka veikalos kaimiņvalstī viņš lielākoties iepērk cigaretes, alkoholu, saldumus un medikamentus.
Viņš ir viens no 230 000 lietuviešiem, kas šā gada pirmajā pusgadā vien ir devušies uz Baltkrieviju, liecina Lietuvas statistikas dati.
“Dažreiz braucu uz turieni reizi nedēļā, dažreiz trīs reizes. Uz robežpunktu aizbraucu ar automašīnu, tur to novietoju, izkāpju un kājām šķērsoju kontrolpunktu. Uz robežas man nekad neko nav prasījuši. Vienkārša procedūra – tur nav nekā bīstama.
Neviens nevar pārmest cilvēkiem, ka viņi šķērso robežu, lai iegādātos lētākas preces. Ir atšķirība starp četriem eiro un septiņdesmit centiem.” viņš teica.
Vaicāts, ko viņš darīs tagad, kad tiks slēgts Tverečas kontrolpunkts, 60 gadus vecais vīrietis sacīja, ka viņam nāksies iespiest asti starp kājām, jo, viņaprāt, nav jēgas izmantot tālākos kontrolpunktus, lai nokļūtu Baltkrievijā.
Lietuvas valdība apgalvo, ka šo divu kontrolpunktu pagaidu slēgšana būtiski nemainīs situāciju attiecībā uz transportlīdzekļu un kravu pārvadājumiem, jo pārējie četri robežkontroles punkti ar Baltkrieviju – Medininku, Lavorišķu, Raigardas un Šalčininku – paliks atvērti.
Saskaņā ar Lietuvas Transporta ministrijas sniegto informāciju transportlīdzekļu satiksme tiks novirzīta uz Medininku robežkontroles punktu, kas ir lielākais un tehniski vislabāk aprīkotais no sešiem Lietuvas robežkontroles punktiem uz robežas ar Baltkrieviju.
Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite (Agnė Bilotaitė) šonedēļ paziņoja, ka
Baltijas valstis un Polija apspriež iespēju pilnībā slēgt robežu ar Baltkrieviju, un sīkākas detaļas tiks izstrādātas vēlāk šomēnes Varšavā.
Tomēr dažus pierobežas iedzīvotājus ierobežojumi un politiķu plāni neattur un viņi apgalvo, ka ir gatavi izpētīt alternatīvas robežšķērsošanas vietas, neraugoties uz to, ka gaidīšanas laiks tajās ir daudz garāks.
“Mums ir vienalga par politiku, jebkuru politiku. Meklēt lētākas preces ir dabiski un loģiski. Cilvēki pierobežu rajonos to dara visur.” teica Viktors.
