Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) nesen paustais, ka NATO valstis ir apspriedušas iespēju, ka Ukrainā varētu tikt izvietots Rietumu sauszemes karaspēks un šādu iespēju nevar “izslēgt”, izraisīja vētru visā pasaulē. Francijas prezidents jau vairākkārt ir norādījis uz Trešo pasaules karu. Šausminošajam vārdu savienojumam – Trešais pasaules karš – daudziem degot mēles galā, laikā, kad Ukrainā un Tuvajos Austrumos plosās karš, politikas zinātņu docents Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas) un bijušais Lietuvas bruņoto spēku komandieris Valds Tutkus (Valdas Tutkus) apgalvo, ka Trešais pasaules karš jau ir sācies – turklāt jau krietni sen.
“Runājot par Trešo pasaules karu, es baidos, ka tas jau ir sācies. Man tas sākās ar “Hamās” uzbrukumu Izraēlai. Tad vēl ir Sarkanās jūras krīze, kur turpinās militārās sadursmes, kas sākās pagājušā gada oktobrī, kad Irānas atbalstītie hutiešu kaujinieki, kas darbojas Jemenā, raidīja raķešu un bruņotu dronu uzbrukumus Izraēlai un starptautiskajiem kuģiem,” teica analītiķis.
“Runājot par Makrona teikto attiecībā uz NATO karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, es domāju, ka viņš vienkārši cenšas kaitināt Krieviju, radīt nenoteiktību Kremlī, sēt tur šaubas: “Kas notiks, ja alianse patiešām no vārdiem ķersies pie darbiem?” Es domāju, ka nenoteiktība iekrīt tieši Putinam klēpī – viņš ļoti labi prot izmantot nenoteiktību savā labā. Viņš to ir pierādījis jau neskaitāmas reizes,” Dumbļausks sacīja aģentūrai BNN.
Tomēr viņš šaubās, vai Makrons būtu gatavs nosūtīt NATO karaspēku, tostarp franču karavīrus, uz Ukrainu.
“Ir vēl viens iemesls, kāpēc viņš to teica, acīmredzami gaidot ažiotāžu. Tā kā Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) attiecībā uz Ukrainu rīkojas gļēvi, Makrons vēlas spodrināt savu kā visas Eiropas Savienības līdera reputāciju. Pēc Angelas Merkeles (Angela Merkel) aiziešanas no politikas šī vieta bija un joprojām ir brīvi pieejama,” saka analītiķis.
Analītiķis apgalvo, ka ES līderi “saprot”, ka kari Ukrainā un Tuvajos Austrumos ar nenovēršamām sekām atbilst Trešā pasaules kara definīcijai, taču bailēs izvairās to skaļi izrunāt.
“Taču tagad viņi sāk saprast, ka tas ir tikai laika jautājums, kad bumbas sāks krist uz viņu pašu pilsētām. Diemžēl daudzi Rietumu līderi ir gļēvi,” skarbi saka Dumbļausks.
Viņš ir “pārliecināts”, ka ideja par kodolieroču izmantošanu “vilina” Krievijas prezidentu Putinu.
“Viņš uzskata, ka tie palīdzētu uzvarēt karā… Diemžēl trīs Baltijas valstis atrodas visneaizsargātākajā situācijā. Īpaši Lietuva, kurai tuvu ir Suvalku plaisa. Šaubos, ka tādā gadījumā poļi nāktu mūs aizstāvēt,” spriež analītiķis.
Pagājušajā nedēļā, uzstājoties Parīzē, kur Makrons paziņoja, ka Eiropas līderi ir vienojušies izveidot koalīciju, lai piešķirtu Ukrainai vidēja un tāla darbības rādiusa raķetes un bumbas, viņš sacīja, ka Eiropas drošībai ir ļoti svarīgi uzvarēt Krieviju Ukrainā, ņemot vērā Kijivas aicinājumus steidzami piešķirt vairāk ieroču.
Tomēr viņš atzina, ka “nav vienprātības” par Rietumu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, taču “neko nedrīkst izslēgt”.
Sarunā ar BNN bijušais Lietuvas bruņoto spēku vadītājs un tagadējais prezidenta amata kandidāts Valds Tutkus pauda šaubas, vai Francijas prezidents īstenos savus vārdus par NATO karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu.
“Ļoti apšaubāmi. Mani satrauc Lietuvas dedzīgais “jā” šai idejai, jo tas būtu līdzvērtīgi mūsu tiešai iesaistei karā, un pēc tam mums varētu draudēt ļoti smagas sekas – no Krievijas puses,” teica Tutkus.
Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) trešdien, 28. februārī, sacīja, ka Emanuela
Makrona teiktais lauž tabu un sūta signālu gan Kijivai, gan Maskavai,
“Es uzskatu, ka Makrona paziņojums, ka šāda ideja tiek apsvērta, lauž tabu un raida divus signālus. Tas sūta signālu Ukrainai, ka Rietumu sabiedrotie ir gatavi palīdzēt vēl vairāk, un tas sūta signālu arī Krievijai, ka tā neatstās Ukrainu vienu,” Čmilīte-Nilsena sacīja “Žinių Radijas” radio.
“Šādas diskusijas, ja tās tiek papildinātas ar rīcību, ir svarīgas,” viņa piebilda.
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) otrdien, 27.februārī, paziņoja, ka NATO valstu karavīrus varētu nosūtīt uz Ukrainu, lai apmācītu ukraiņus, nevis lai veiktu kaujas operācijas.
Taču Tutkus brīdina, ka tā būtu “nopietna kļūda”.
“Francija var justies komfortabli, jo tai ir kodolieroču arsenāls, bet Lietuvai nav nekā. Neaizmirsīsim, ka pagājušajā vasarā Viļņā notikušajā NATO samitā NATO skaidri paziņoja, ka tā neizvietos savu karaspēku Ukrainā. Pavisam nesen NATO vadītājs Stoltenbergs to atkārtoja. Tās valstis, kas pārkāps NATO augstākā līmeņa lēmumu, iespējams, riskēs, ka netiks aktivizēts NATO 5.pants, kas paredz kolektīvo aizsardzību,” uzsvēra Tutkus.
Tāpat kā Dumbļausks, arī ģenerālis Tutkus uzskata, ka Trešais pasaules karš jau notiek.
“Lai to šādi definētu, nav nepieciešams, lai kaut kur tiktu nomesta atombumba. Kad mēs skatāmies uz visiem pašreizējiem militārajiem konfliktiem, tostarp karu Ukrainā, Gazā, Azerbaidžānas un Armēnijas konfliktu par Kalnu Karabahu, man ir skaidrs, ka notiek Trešais pasaules karš. Paldies Dievam, ka, ņemot vērā visas šīs cīņas, lielvalstis, līdz šim viena pret otru nav izmantojušas savus vissmagākos ieročus. Ja tas notiktu, rezultāts būtu katastrofāls. Ja Krievija sāktu just to, ko tā uzskata par eksistenciālu apdraudējumu, tā noteikti izmantotu savus kodolieročus, un Baltijas valstis un Lietuva būtu tās dusmu epicentrā,” prognozēja Tutkus.
Nosaucot Makronu par “pastāvīgu zvanītāju Kremlim pašā kara sākumā”, bijušais Lietuvas parlamenta deputāts Naglis Puteikis aģentūrai BNN sacīja, ka Francijas prezidenta skaļie vārdi ir no kārtējās “pļāpu” sērijas.
“Ukrainai ir vajadzīgas Francijas un Vācijas kara lidmašīnas, nevis solījumi,” viņš uzstāja.
Viņaprāt, Trešais pasaules karš būtu tad, ja Krievija iebruktu Baltijas valstīs.
Kā ziņots, Vācijas kanclers Olafs Šolcs noraidīja ideju par Eiropas valstu un NATO karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu. Tikmēr Itālija paziņoja, ka starptautiskais atbalsts Ukrainai neietver sauszemes karaspēka klātbūtni, un brīdināja neradīt iespaidu, ka esam karā ar Krieviju.
Kremlis brīdināja, ka Trešais pasaules karš kļūs “neizbēgams”, ja Rietumvalstis nosūtīs karaspēku uz Ukrainu, paziņoja Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
