Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lai gan jaunās Lietuvas prezidenta vēlēšanas vēl ir tālu – nākamā gada maijā, politiskā kampaņa jau tagad rada viļņošanos un šļakatas. Aģentūra BNN uzrunāja dažādus Lietuvas politiķus un politiskās dzīves vērotājus, lūdzot viņus pastāstīt, kas kampaņā jau piesaista viņu uzmanību.
Līdz šim tikai divi politiķi ir paziņojuši, ka cīnīsies par prezidenta pili Daukanta laukumā Viļņā.
Pirmais par savu kandidatūru paziņoja 48 gadus vecais lietuviešu jurists un labējā spārna politiķis Igns Vēgele (Ignas Vėgėlė), kurš no 2014. līdz 2022.gadam bija Lietuvas Advokātu kolēģijas prezidents. Viņš kļuva pazīstams koronavīrusa pandēmijas laikā kā pārliecināts pret vakcinēšanos noskaņots aktīvists.
Otrs, kurš ir teicis “jā” kandidēšanai, ir Lietuvas bijušais veselības ministrs, tagad opozīcijā esošās Zemnieku un Zaļo savienības aktīvs biedrs Aurēlijs Verīga (Aurelijus Veryga).
Daiņus Žalims (Dainius Žalimas), ievērojams jurists un bijušais Lietuvas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs, kuru daži arī uzskata par potenciālo kandidātu prezidenta vēlēšanās, aģentūrai BNN sacīja, ka kampaņa vēl ir gausa, tomēr viņš jau saskata dažas “satraucošas pazīmes”.
“Mani patiešām sarūgtina un uztrauc tas, ka
valstī pieaug naids un naidīgums.
Baidos, ka, ņemot vērā ne tikai prezidenta vēlēšanas, bet arī nākamgad gaidāmās Eiropas Parlamenta un Seima (Lietuvas parlamenta) vēlēšanas, naida apjoms un formas tikai pieaugs,” uzsvēra Žalims.
Viņš saka, ka redz daudz bagātīgas negatīvas informācijas, kas nāk no tā dēvētajiem “politiķiem no malas”, atsaucoties uz Vēgeli.
“Kā jurists viņš ir ļoti profesionāls. Nav šaubu. Taču kā politiķis, kurš uzradās [COVID 19] pandēmijas laikā kā nikns vakcīnu pretinieks, viņš turpina barot sabiedrību ar visdažādākajām sazvērestības teorijām. Manuprāt, ar vienu un to pašu mērķi – iegūt lielāku atpazīstamību, spodrināt savu “sīkstā vīra” reputāciju un nostiprināt savu pozīciju vēlēšanās,” viņš teica.
Žalims atgādina, ka Vēgele nesen vērsās pret tā saukto “dzīves prasmju programmu”, ko no šā mācību gada māca Lietuvas vidusskolās. Programma ietver nodarbības par drošu satiksmi, emocionālo labsajūtu un seksuālo izglītību. Par pēdējo tiek “spļauti zili uguņi”.
Savukārt konservatīvi noskaņotās vecāku organizācijas un politiķi ir satraukti par to, ka bērni tiks mudināti uz pirmslaulību dzimumattiecībām un tiks mācīta tolerance pret LGBTQ+ cilvēkiem.
“Manuprāt, viņa ļoti negatīvā nostāja attiecībā uz šo programmu ir Krievijas pasaules naratīva atspoguļojums. Kā jurists
viņš skaidri saprot, ka runā muļķības, tomēr turpina to darīt,
pielabinoties sava potenciālā elektorāta daļai,” uzsvēra Žalims.
Vaicāts, vai viņš pats piedalīsies vēlēšanās, izcilais jurists aģentūrai BNN sacīja, ka nevar to izslēgt, bet lūdz būt “pacietīgiem”.
“Agrāk vai vēlāk es par to publiski paziņošu,” viņš teica.
Jonišķu mērs un bijušais deputāts Vitālijs Gaiļus (Vitalijus Gailius) nevēlējās spriest par citiem potenciālajiem prezidenta vēlēšanu kandidātiem. “Domāju, ka līdz gadu mijai mēs dzirdēsim interesantus paziņojumus. Paredzams, ka mūsu partija – Liberālā kustība – savu kandidātu paziņos decembrī,” viņš teica.
Lietuvas austrumos esošās Visaginas pilsētas padomes locekle Daļa Štraupaite (Dalia Štraupaitė), kura iepriekš bija pilsētas mēra amatā, aģentūrai BNN sacīja, ka ar interesi vēro prezidenta vēlēšanu kampaņu.
“Skaidrs, ka tā vēl tikai sākas un daudz kas vēl nav zināms, tomēr kandidāti, kas jau paziņojuši par savu kandidatūru, ir nopietni un cienījami, nevis kādi censoņas. Neatkarīgi no tā, kurš būs nākamais kandidāts, domāju, ka mana izvēle nesvārstīsies – mans favorīts ir pašreizējais prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda), kurš “iesildīja” Lietuvu, kurš
iedvesa Lietuvā daudz labāku un veselīgāku garu.
Viņš nemaz nav līdzīgs savai priekšgājējai Daļai Grībauskaitei (Dalia Grybauskaitė), kuras stils bija ļoti autoritārs,” Štraupaite.
Vaicāts, kurš varētu izaicināt pašreizējo prezidentu, bijusī Visaginas mēre bija svārstīga: “Varbūt Vēgele, bet mēs vēl nezinām, kas būs pārējie.”
Līdz šim ne valdošā Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD), ne Sociāldemokrāti vai Liberālā kustība, kas ir mazākais koalīcijas partneris, nav izziņojuši savus prezidenta amata kandidātus.
TS-LKD ir tikko sākusi prezidenta amata kandidātu vēlēšanu procesu, aicinot vietējās nodaļas iesniegt potenciālo kandidātu sarakstus.
Starp pieminētajiem vārdiem ir premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė), sociālās drošības un darba ministre Monika Navickiene (Monika Navickienė), aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas), ietekmīgās parlamentārās Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kašcūns (Laurynas Kasčiūnas).
“Tas, ka
valdošā partija līdz šim nav izvēlējusies savu [prezidenta] kandidātu, liecina par tās nenobriedumu.
Viņi ir daudz likuši uz jaunatni, tomēr tā nav izveidojusi veiksmīgu valdību – redzam, ka situācija valstī pasliktinās. Un to saka daudzi,” aģentūrai BNN uzsvēra Štraupaite.
Sociāldemokrātu līdere Vilija Blinkevičūte (Vilija Blinkevičiūtė), kura šobrīd ir Eiroparlamenta deputāte, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka partija ar savu prezidenta amata kandidātu nāks klajā gada beigās.
Liberālā kustība savu prezidenta kandidātu izvēlēsies Padomes konventā decembrī.
Aptauju aģentūras Vilmorus direktors Vlads Gaidis (Vladas Gaidys) aģentūrai BNN sacīja, ka pašreizējam prezidentam “vienmēr” ir lielākas izredzes tikt ievēlētam atkārtoti. “Pagaidām prezidents [Gitans Nausēda] izskatās diezgan labi. Viņa reitingi samazinājās pēc tam, kad tika atklāta viņa dalība Komunistiskajā partijā, tomēr viņa labvēlība pieauga pēc NATO samita Viļņā jūlijā,” viņš teica.
Vairākas aptaujas pavasarī un vasaras sākumā liecināja, ka
Nausēdai ir lielākās izredzes uzvarēt 2024.gada vēlēšanās.
Tomēr viņš vēl nav apstiprinājis, vai pretendēs uz otro pilnvaru termiņu.
“Kā prezidents jau iepriekš vairākkārt ir teicis, par savu dalību 2024.gada vēlēšanās viņš plāno izlemt līdz šī gada beigām,” norādīja prezidenta kancelejā. Lai gan Nausēda ar savu paziņojumu kavējas, ir sagaidāms, ka viņš kandidēs.
Augusta beigās internetā parādījās petīcija, kurā bijušo prezidenti Daļu Grībauskaiti aicināja atkal kandidēt uz Lietuvas augstāko amatu. Petīcijā bija teikts, ka Lietuva piedzīvo sarežģītu un bīstamu laiku, kas prasa lielu koncentrēšanos, gribasspēku un apņēmību – īpašības, ar kurām Grībauskaite izceļas. Tomēr viņas birojs paziņoja, ka viņa kampaņā nepiedalīsies.
