Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Rasa, 40 gadus vecā lietuviešu un vācu valodas skolotāja Klaipēdā, ir gatava jaunajam mācību gadam. Viņa ir pārliecināta, ka, lai arī visi cenšas apgūt nokavēto, tieši skolotāju streiks septembrī kolēģiem būs “karstākais” temats.
“Atklāti sakot, man tas jau ir apnicis. Patiesībā visu šo gadu laikā nekas nav mainījies vai mainījies ļoti maz. Lielākā daļa skolotāju labprāt pamestu skolu un nodarbotos ar ko citu, jo
darbs skolā ir ārkārtīgi saspringts,
prasīgs un ir nepietiekami atalgots.
Daudzi man pazīstami skolotāji lieto psihiatriskos medikamentus, lai cīnītos ar depresiju, trauksmi,” aģentūrai BNN pastāstīja Rasa, kura runāja, saglabājot anonimitāti.
Kad pirms pieciem gadiem streikojošie skolotāji ķērās pie galējiem līdzekļiem – ieņēma daļu Izglītības ministrijas ēkas un tur atradās veselas divas nedēļas 24 stundas diennaktī –, daudzi domāja, ka radikālais solis veicinās pārmaiņas. Tomēr, par nožēlu skolotājiem, tas nenotika.
Brīdinājuma streiks paredzēts 15.septembrī,
un, ja netiks sasniegti vēlamie rezultāti, skolotāji dosies streikā arī 29.septembrī, tā paziņoja Lietuvas Izglītības darbinieku arodbiedrība (LŠDP).
Skolotāji pieprasa labākus darba apstākļus, tostarp skaidrojumus par to, kad un kā tiks samazināts skolēnu skaits klasēs, kā tiks regulēta skolotāju darba slodze. Protams, darba kārtības augšgalā ir jautājums par atalgojumu.
“Mēs necenšamies nodarīt vēl lielāku kaitējumu izglītības procesam, bet vēlamies tikai brīdināt valdību, un, ja nekas netiks darīts, tad rīkosim īstu streiku, kas varētu ilgt pat mēnesi,” sacīja arodbiedrības vadītājs Andrjus Navickis (Andrius Navickas).
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) otrdien, 29.augustā,
arodbiedrības prasības nodēvēja par “nereālām”,
uzsverot, ka šogad nav iespējams īstenot prasību par algu palielināšanu.
Premjerministre uzstāj, ka viņas vadītā liberāli konservatīvā valdība īsteno ar arodbiedrību parakstīto vienošanos, neraugoties uz “forsmažora” apstākļiem – pēdējos gados notikušām ekonomiskajām lejupslīdēm, kas, pēc premjeres teiktā, skārušas ne tikai skolotājus.
Lietuvas Izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Navickis, kuru uzrunāja BNN, nesaprot, kāpēc Šimonīte streiku plānojošo skolotāju prasības sauc par nereālām. Pēc viņa teiktā, šīs prasības ir iekļautas nacionālajā līgumā par izglītību, ko parakstījusi arī Šimonīte.
“No tāda nopietna cilvēka kā viņa tas izklausās ļoti vieglprātīgi. Es vispār nesaprotu, kuras prasības nav iespējams īstenot. Galu galā arī premjerministre piedalījās nacionālā līguma par izglītības politiku parakstīšanā, un tad tika panākta vienošanās par algu palielinājumu līdz pat 130%,” sacīja Navickis. Pēc LŠDP līdera domām,
valdība mēģina “aizbēgt no solījumiem”,
kas tika doti pilnvaru laika sākumā.
Viņš aicina premjerministri vēlreiz “iepazīties” ar arodbiedrības izvirzītajām prasībām un tajās iedziļināties.
Savukārt, Izglītības un zinātnes arodbiedrība, kas apvieno aptuveni 12 000 pedagogu, paziņoja, ka septembrī lems, vai pievienoties streikam. Tā apgalvo, ka galvenā problēma ir zemās algas.
Tikmēr valsts izglītības ministrs Ģintauts Jakštas (Gintautas Jakštas) apgalvo, ka viņš “cenšas novērst jaunu streiku”, aicinot arodbiedrību vadītājus tikties ar ministriju un iesniegt savus priekšlikumus.
Pēdējos gados Lietuvā ir strauji palielinājies neaizpildīto štata vietu skaits skolās, un dažas pašvaldības ziņo par vairāku simtu skolotāju trūkumu. Tiek ziņots, ka
valsts vidusskolās šajā mācību gadā trūkst 600 skolotāju.
Piemēram, Ķēdaiņu rajona pašvaldībā trūkst 23 dažādu priekšmetu skolotāju.
Lai risinātu šo problēmu, pašvaldība Lietuvas centrālajā daļā īsteno skolotāju motivācijas programmu un sadarbojas ar Vītauta Dižā universitāti, taču šķiet, ka pagaidām tā nedod nekādus pozitīvus, taustāmus rezultātus – skolotāju skaits rajonā samazinās. Turklāt tas, ka Ķēdaiņu vidusskolas absolventu šā gada valsts eksāmenu rezultāti ir sliktāki, nekā gaidīts, liecina, ka arī mācību kvalitāte nepalielinās, neraugoties uz to, ka skolotāju piesaistei rajonam pašvaldība piešķīra 100 tūkstošus eiro.
Iepriekš minētā Klaipēdas skolotāja Rasa ir skeptiska par šiem centieniem. “Maz jauniešu grib kļūt par skolotājiem. Pārāk daudz stresa skolā. Profesija ir zaudējusi savu prestižu,” viņa saka. Pēc Rasas domām, daudzi skolotāji “žņaudzas” nepietiekamas slodzes, tādējādi arī mazo algu dēļ, līdz ar to arī notiek “nemitīgā bakstīšanās” par lielāku darba slodzi.
“Tā ir dilemma – tu strādā mazāk, bet tikko savelc galus. Vai arī, ja vari, tu strādā daudz, bet esi stresā un pārslogots. Pagājušajā mācību gadā man bija 36 stundas nedēļā, un tas bija vienkārši traki. Mana alga bija aptuveni 1 200 eiro “uz rokas”, bet lielākā daļa skolotāju saņem mazāk nekā tūkstoti,” Rasa piebilda. Viņa atzina, ka ir lūgusi savas skolas direktoram samazināt stundu skaitu šajā mācību gadā, argumentējot, ka svarīgākais ir viņas “veselais saprāts”, nevis nauda.
Rasa stāstīja, ka 1.septembris ir pavisam tuvu, bet jaunās mācību grāmatas dažiem skolēniem vēl nav pat iespiestas: “Tas nozīmē, ka priekšā ir nervus kutinošs laiks.”
Tomēr, pats par sevi saprotams, daudz ir atkarīgs no vietējās skolas principiem, lai skola būtu pievilcīga gan skolēniem, gan skolotājiem.
“Mūsu skolā nav skolotāju trūkuma. Patiesībā nesen esam pieņēmuši darbā daudz jaunu skolotāju. Protams, Palangas (Lietuvas kūrorta pilsētas pie Baltijas jūras) vilinājums ir svarīgs faktors, taču uz skolas vadības pieliktajām pūlēm nevar raudzīties pavirši, jo skola var radīt patīkamu, atmosfērisku, motivējošu darba vidi,” aģentūrai BNN sacīja Palangas ģimnāzijas direktors Leons Šidlauskas (Leonas Šidlauskas).
Lai gan kopumā uzņemto studentu skaits pedagoģiskajās specialitātēs samazinās, Viļņas Universitātes Šauļu akadēmijas direktore Renata Bilbokaite (Renata Bilbokaitė) aģentūrai BNN pastāstīja, ka jauno mācību gadu sāks 200 pirmkursnieki.
“Tas ir divreiz vairāk nekā pagājušajā un aizpagājušajā gadā.
Tāpat jau otro reizi aptuveni 214 pedagogi mūsu akadēmijā pārkvalificēsies par citu priekšmetu pedagogiem. Tas ir gandrīz par 11% vairāk nekā pērn. Un arī pedagoģijas maģistrantūrā esam uzņēmuši 70 studentus, kas ir septiņas reizes vairāk nekā pērn – ārkārtīgi iepriecinoši skaitļi,” uzsvēra profesore Bilbokaite.
