Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lai gan tikai daži atbalstīja ideju par parlamenta ārkārtas vēlēšanām, vēl mazāk bija to, kas domāja, ka tā izgāzīsies tik strauji: rosinājums tika iesniegts Seimā vien otrdien, 6.jūnijā, un pret to nobalsoja 66 parlamenta locekļi, par bija 61, un vēl astoņi atturējās.
Lai virzītu projektu sākotnējai izskatīšanai, bija nepieciešamas 85 balsis par.
16 deputāti no Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības balsoja par ārkārtas vēlēšanām, viens bija pret un viens atturējās. Liberālā kustība un Brīvības partija bija pret ārkārtas vēlēšanām, no sociāldemokrātiem deviņi balsoja par un divi – pret ārkārtas vēlēšanām.
Balsojums izgaismoja šķelšanos Seima valdošajā partijā Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD), no kuras 34 deputāti balsoja par jaunām vēlēšanām, 14 bija pret un divi – atturējās.
Tā ir slikta zīme Lietuvas ārlietu ministram un TS-LKD līderim Gabrielam Landsberģim
(Gabrielius Landsbergis), kurš virzīja ārkārtas vēlēšanu iniciatīvu un šobrīd saņem kritiku. Vēl vairāk – partijas prezidijs, kas plānots jūnija sākumā, var apšaubīt viņa vadītprasmi.
Tomēr jautājums, kas patiesi visus interesē, ir: ko tagad? Vai premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) turēs solījumu – pēc NATO samita jūlijā atkāpties? Vai liberāli konservatīvā koalīcija paliks neskarta? Ja koalīcija mainās, kurš uzņemsies to veidot?
Premjerministre iepriekš solīja atkāpties jūlija vidū, ja tiks nobalsots pret ārkārtas vēlēšanām.
Tas nozīmētu visa ministru kabineta krišanu.
Viļņas Universtātes politikas profesors Toms Janeļūns (Tomas Janeliūnas) BNN sacīja: “Es domāju, ka galvenais jautājums joprojām ir tas pats: vai valdība atkāpsies pēc NATO samita? Premjerministre sacīja, ka viņa to darīs. Tomēr TS-LKD prezidijs noteikti darīs visu, lai pierunātu viņu palikt valdības priekšgalā. Cik esmu dzirdējis, Šimonīte joprojām vēlas atkāpties. Neskatoties uz to, ja man būtu jāizsaka minējumu, es teiktu, ka viņa turpinās vadīt Lietuvas valdību.”
Mikola Romera universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas) BNN norādīja, ka ir drošs – Šimonīte paliks. “Viņa jau meklē atpakaļceļu no iepriekš paziņotā lēmuma par atkāpšanos. Varbūt viņa ļaus noplakt spriedzei un turpinās darbu. Tomēr partijas līdera pozīcijas balsojums par ārkārtas vēlēšanām ir sašķobījis.
Iesakot šo ideju, viņš rīkojās ārkārtīgi bezatbildīgi.
Viņš noteikti apzinās, ka jaunas koalīcijas veidošanas gadījumā Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti saņems triecienus ne vien no pašreizējiem un potenciālajiem koalīcijas partneriem, bet arī no prezidenta Gitana Nausēdas (Gitanas Nausėda), kurš vienmēr uz šo partiju un tās vadītāju ir skatījies šķībi.”
Pēc balsojuma Seimā Šimonīte sacīja: “Es droši vien atļāvos pārāk daudz, kad to sacīju, jo es viena neesmu valdība, bet prezidijs ir apņēmies izskatīt šo jautājumu. Tātad tas to izskatīs jebkurā gadījumā.”
Iesniedzot priekšlikumu, Landsberģis sacīja, ka vēlēšanas nepieciešamas, lai “restartētu” politisko sistēmu:
“Es aicinu jūs atbalstīt sistēmas restartēšanu, atjaunojot vēlētāju uzticību. Jums ir ļoti vienkārša izvēle: amnestija vai pārkārtošanās ar vēlētāju uzticību.”
Konservatīvie rosināja ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad Lietuvu pāršalca skandāls par līdzekļu izlietojumu. Laisvė TV žurnālista Andrjus Tapina (Andrius Tapinas) veiktā izmeklēšana atklāja sistēmiskus pārkāpumus transporta un biroja izdevumu kompensācijās pašvaldību domniekiem – dažkārt pat netika uzrādīti atbilstoši čeki.
Saskaņā ar žurnālista atklāto, daži pašvaldību politiķi pārtērēja izmaksu limitu,
par spīti tam, ka pandēmijas laikā pārvietošanās bija ierobežota un tikšanās noritēja attālināti. Daži pat pamanījās iesniegt viltotus čekus, lai attaisnotu kompensācijas prasīšanu.
Skandāla virpulī Lietuvas izglītības ministre Jurgita Šugždiniene (Jurgita Šiugždinienė), kas iepriekš strādāja Kauņas domē, saņēma nosodījumu par ikmēneša transporta izdevumiem 600–800 eiro apmērā. Lai gan ministre uzstāja, ka ir sekojusi noteikumiem, viņa atkāpās un atmaksāja Kauņas budžetā vairāk nekā 10 tūkstošus eiro.
Sākoties skandālam, Lietuvas parlaments sagatavoja grozījumus likumā par algu izmaksu pašvaldību politķiem, kas aizstātu līdzšinējo kompensāciju izmaksu sistēmu. Saskaņā ar grozījumiem, tie domes locekļi, kas nesaņem algu, bet ir tiesīgi pieprasīt ar darba pienākumiem saistīto izdevumu kompensāciju, saņems vienu piekto daļu no mēra algas.
Mēra alga ir atkarīga no pašvaldības lieluma. Vidēji pašvaldību vadītāji pirms nodokļu nomaksas saņem ap 4000 eiro mēnesī, kas nozīmē, ka domnieki saņemtu apmēram 800 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Šobrīd TS-LKD cenšas atvirzīties no skandāla, bet ir sagrauti.
Saskaņā ar Vilmorus jaunāko aptauju, TS-LKD popularitāte noslīdējusi no otrās uz ceturto vietu. Ja Seima vēlēšanas notiktu tagad, par partiju balstu 7,9% iedzīvotāju. Otro vietu ar 9,4% atbalsta ieņem Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība. Opozījas partiju Lietuvai atbalsta 8,2% vēlētāju, savukārt populārākā partija valstī joprojām ir sociāldemokrāti ar 18,1% pilsoņu atbalstu.
