Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Pēc ziņām, ka bojā gājis lietuviešu brīvprātīgais, kurš cīnījās Ukrainā, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) publicēja ierakstu Facebook, paziņojot par karavīra nāvi un izsakot līdzjūtību ģimenei.
Tomēr ieraksts tikpat ātri tika dzēsts, jo izrādījās, ka Valērija Polkovņikova (Valerijus Polkovnikovas) nāve nav saistīta ar karadarbību. Lietuvas vēstnieks Ukrainā Valdemārs Sarapins (Valdemaras Sarapinas) apstiprināja, ka Polkovņikova nāve nav saistīta ar kaujas lauku. Vēstnieks medijam Irytas.lv sacīja: “Cik zināms vēstniecībai, šis Lietuvas pilsonis nekaroja frontē, un nāve nav saistīta ar kaujas laukā gūtiem ievainojumiem.”
Saskaņā ar vēstnieka sniegto informāciju, vēstniecības darbinieki apmeklēja ievainoto vīrieti Kijivas slimnīcā un pēc viņa nāves sazinājās ar tuviniekiem. Sarapins norādīja: “Pēc ģimenes locekļu lūguma nāves iemesls netiks izpausts, un mēs nevaram sniegt vairāk informācijas par šo jautājumu.” Viņš piebilda, ka vēstniecība izmeklē notikušā apstākļus.
Daži ieraksti sociālajos tīklos liecina, ka aizgājušais apmācījis ukraiņus lidrobotu izmantošanā.
Pēc Polkovņikova nāves viens no viņa draugiem, Roks Pauļukaitis (Rokas Pauliukaitis) sociālajos tīklos sāka ziedojumu vākšanu, lai palīdzētu drauga ģimenei ar transporta un apbedīšanas izmaksām. Lietuvas Gaisa spēku pilots Pauļukaitis savā Facebook kontā rakstīja: “Šodien esmu saņēmis skumjas ziņas. Valērijs Polkovņikovs no Bahmutā gūtajiem ievainojumiem miris Kijivas slimnīcā. Klasesbiedrs, draugs, cilvēks, kas nestāvēja malā, redzot netaisnību… Varoņi, ģēniji un visi izcilie cilvēki, kurus virza impulss rīkoties varonīgi, paveic lielas lietas, tomēr maksā dārgu cenu. Valērijs ziedoja visdārgāko – savu dzīvību… Dusi mierā, brāl.” Viņš uzsvēra, ka valsts nesniedz nekādas sociālās garantijas brīvprātīgajiem, kas palīdz Ukrainai.
Tomēr citā ierakstā Pauļukaitis konkretizēja notikušā apstākļus: “Piederīgie ir pateicīgi par ziedojumiem un atbalstu. Ir savākts pietiekami līdzekļu, lai pārvestu ķermeni un organizētu bēres. Valērijs cīnījās Ukrainā, un guva ievainojumus artilērijas apšaudē. Tomēr es biju pārsteidzīgs, norādot to kā viņa nāves iemeslu.
Piedodiet, ja esmu maldinājis, liekot domāt, ka viņš tika nogalināts kaujas laikā.”
Šķiet, ka Anušausks pirms sava ieraksta publicēšanas informāciju ieguva tieši no sociālajiem tīkliem. Tiesa, ministrs savu ierakstu ātri dzēsa, un skaidroja, ka informāciju par privātpersonām savā kontā uztur īsu brīdi – no pusstundas līdz stundai. Kad žurnālisti ministru sāka par šo jautājumu tincināt, viņš uzsvēra, ka par šo pieeju ir bijis iespējams pārliecināties jau iepriekš.
Jautāts, vai zina, kāds ir lietuvieša patiesais nāves iemesls, viņš atbildēja, ka nevar to komentēt: “Neesmu pilnvarots izteikties par nāves apstākļiem. Varat to jautāt tuviniekiem.”
Ministrs tomēr atzina, ka paļāvies uz sociālajā tīklā atrodamo informāciju.
Anušausks izvairījās tieši atbildēt uz jautājumu par to, cik ētiski ir sociālajos tīklos vākt ziedojumus bērēm,
īpaši ņemot vērā to, ka vīrietis nav gājis bojā kaujas laukā.
Ministrs izvairīgi sacīja: “Domāju, ka ikviens, kura tuvinieks miris, izjūt sāpes un sirdssāpes, un viņam nepieciešams atbalsts.”
Arī sociālo tīklu dalībnieki jautājuši, cik atbilstoša ir drauga organizētā ziedojumu vākšana, īpaši, ja netiek izpausts nāves iemesls. Lai atbildētu uz viļņošanos sociālajos tīklos, Anušausks 4.jūlijā publicēja ierakstu, kurā skaidroja savu nostāju par lietuviešu brīvprātīgajiem Ukrainā. Tajā sacīts: “Es vienmēr esmu cienījis katru brīvprātīgo, kurš atradis pats savu ceļu, kā palīdzēt Ukrainai. Vairāk nekā vienreiz man ir bijis jāpalīdz grūtībās, jāparūpējas par atļaujām, jārunā ar Ukrainas pusi, jāatbalsta finansiāli, jāmeklē iespējas, un tamlīdzīgi. Piedodiet, bet neesmu un arī neplānoju sniegt detalizētu informāciju par šiem jautājumiem sociālajos tīklos. Es publiskoju tikai oficiālu informāciju par atbalstu Ukrainai. Tur noris reāls karš.”
Kad runa ir par informācijas publiskošanu sociālajos tīklos, ministrs vienmēr pieturoties pie trim principiem.
Pirmkārt, nepieļaut naida pilnus komentārus. Otrkārt, bloķēt ikvienu, kurš izsakās aizvainojoši. Treškārt, neļaut komentēt ierakstus par privātpersonu nāvi, un neturēt tos savā laika joslā ilgāk par stundu. Viņš uzsvēra, ka negrasās atkāpties no šiem principiem.
Anušausks norādīja, ka nav skaidri zināms, cik lietuviešu šobrīd cīnās Ukrainā: “Mēs nevācam šādu informāciju. Man zināms par dažiem desmitiem šādu gadījumu.”
Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) arī sacīja, ka nav informācijas par to, ka Polkovņikovs cīnījies frontē.
Pērn Ukrainā raķešu trieciena laikā bojā gāja 45 gadus vecais dokumentālists Mants Kvedaravičs (Mantas Kvedaravičius). Viņa automašīnai aplenktajā Mariupolē trāpīja raķete. 2016.gadā viņa dokumentālā filma par Mariupoli tika izrādīta Berlīnes filmu festivālā.
