Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas Finanšu ministrija beidzot publiskojusi plānoto nodokļu reformu, kas izsaukusi kritikas un iebildumu lavīnu no nodokļu ekspertiem, politiķiem un sabiedrības, un šoreiz tā nebūs tikai vētra ūdens glāzē.
Daži paredz, ka gadījumā, ja valdošā partija Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD) virzīs likumprojektu tālāk, tā iesitīs kārtējo naglu savā politiskajā zārkā un apdraudēs izredzes nākamgad gaidāmajās valdības vēlēšanās.
Bijušais premjerministrs, Seima deputāts Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) sacīja: «Tas, kas notika reformas sagatavošanas laikā, bija pilnīgs absurds – pēc vairākkārtējas procesa novilcināšanas bez jebkādiem paskaidrojumiem, labējās partijas nāca klajā ar kaut ko, ko var saukt par «nodokļu Frankenšteinu». Diemžēl nekas no tā netika apspriests ar opozīciju. Tagad šis «nodokļu Frankenšteins» ir ieradies Seimā, un es jūtu, ka valdošās partijas deputāti centīsies to ar viltu apstiprināt pavasara sesijas noslēgumā, uzstājot, ka tas ir ļoti steidzami un tamlīdzīgi. Tieši haosā ir vieglāk «dabūt cauri» pusdarītus darbus.»
Nodokļu reformas centrā ir nodokļa palielināšana nekustamajam īpašumam
un nodokļu atvieglojumu atcelšana pašnodarbinātajiem. Tieši ierosinājums palielināt nekustamā īpašuma nodokli ir piesaistījis mediju un īpašnieku uzmanību. Finanšu ministrija uzskata, ka nodokli ir jāaprēķina katram īpašumam atsevišķi, nevis kopējam viena īpašnieka nekustamo īpašumu skaitam. Pēdējais bija valdības plānos pērn. Ja izmaiņas tiks pieņemtas, tās paplašinās nodokļa pamatojumu, un tam būs pakļauti puse no valstī esošajiem īpašumiem.
Lai gan katrā pašvaldībā nodoklis netiks piemērots pieticīgākajiem īpašumiem, 0,06% nodoklis no nekustamā īpašuma vērtības tiks piemērots īpašumiem, kuru vērtība ir līdz divkāršai mediāna vērtībai. Savukārt par īpašumiem, kuru vērtība ir divreiz un vairāk lielāka nekā mediāna vērtība, būs jāmaksā nodoklis 0,01% apjomā no īpašuma vērtības. Viļņā mediāna vērtība dzīvojamajiem nekustamajiem īpašumiem ir 60 100 eiro, kas nozīmē, ka tikai īpašumi, kuru vērtība pārsniedz šo summu, būs pakļauti nodoklim. Jāpiezīmē, ka šie nodokļu ienākumi papildinās pašvaldību kases, nevis valdības budžetu.
Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) norādīja, ka pensijā esošie un sociāli mazaizsargātu sabiedrības grupu pārstāvji varēs lūgt nodokļa atlikšanu līdz laikam, kad īpašums tiks pārdots vai kā citādi nodots jauniem īpašniekiem.
Finanšu ministrija rosinājusi arī
līdz 20% palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli individuālā darba veicējiem.
Likmes palielināšana notiks pakāpeniski, un esošā nodokļa likme paliks spēkā līdz 2024.gadam.
Nodokļu reforma paredz, ka iedzīvotājiem, kuru gada kopējie ienākumi ir starp 60 un 120 vidējām mēnešalgām (apmēram 101 000 – 201 000 eiro), ne tikai maksās 20% iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet arī maksās vēl 5% papildus nodokli. Tām personām, kuru ienākumu apjoms būs lielāks par 120 vidējām mēnešalgām, būs jāmaksā vēl lielāks papildnodoklis, 7% apjomā.
Ministrija rosinājusi, ka tiem, kam ir uzņēmējdarbības atļauja un ienākumi pārsniedz 20 tūkstošus eiro gadā, būs jāreģistrējas kā individuālā darba veicējiem, kas nozīmēs papildus nodokļus. Lietuvas likumdošanas šobrīd pašnodarbinātajiem ļauj izvēlēties starp uzņēmējdarbības atļaujas iegūšanu vai individuālā darba reģistrēšanu. Tāpat pašnodarbinātajiem no nākamā gada būs jāmaksā sociālais nodoklis, kuru aprēķinās no 90% ar nodokli apliekamajiem ienākumiem. Līdz šim sociālā nodokļa maksājumu aprēķini tiek veikti no 50 – 100% no ar nodokli apliekamajiem ienākumiem.
Ienākumu līmenis, no kura uzņēmējiem jāreģistrējas kā PVN maksātājiem, no 2024.gada tiks pacelts līdz 55 tūkstošiem eiro gadā.
Līdz šim lietuvieši varēja izvairīties no nodokļu maksāšanas, ja īpašums dāvinājuma kārtībā tika nodots tuvam ģimenes loceklim. Ministrija nolēmusi pielikt punktu šai praksei. Tiek rosināts, ka no nākamā gada dāvinājumi no radiniekiem, tostarp laulātajiem, vecākiem, bērniem, vecvecākiem un mazbērniem, kas pārsniegs 300 tūkstošus eiro, tiks aplikti ar nodokli. Ja dāvinājums saņemts no brāļiem un māsām, tam tiks piemērots nodoklis jau tad, ja tā vērtība pārsniegs 150 tūkstošus eiro.
Finanšu ministre par publiskotajiem reformas plāniem, kas tapuši vairāk nekā divu gadu garumā, sacīja: «Diskusijas ir beigušās, un ieteikumi tiek virzīti tālāk,
lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, pārveidi un taisnīgāku nodokļu sadalījumu.»
Lietuvas Grāmatvežu un revidentu asociācijas preziente Daiva Čibiriene (Daiva Čibirienė) pastāstīja, ka tik apjomīga reforma nav veikta kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Viņa sacīja: «Tiek rosinātās daudzas pārmaiņas, un tās skars ikvienu. Ministrijas paziņojumus, ka tikai ceturto daļu iedzīvotāju skars reformas, nav pareizs, tai noteikti ir nepareizie skaitļi.»
Lietuvas Mazo uzņēmēju un tirgotāju asociācijas priekšsēdētāja Zita Sorokiene (Zita Sorokienė) Delfi tema sacīja, ka mazie uzņēmēji bija atstāti malā, kad tika gatavoti reformas nosacījumi. Sākotnēji Finanšu ministrija esot konsultējusies, bet vēlāk kopīgās tikšanās beidzās, un reforma nāk kā pārsteigums.
Luminor galvenais ekonomists Lietuvā Žigimants Maurics (Žygimantas Mauricas) sacīja: «Man ir radies iespaids, ka reforma ir novirzījusies no sākotnējiem mērķiem un kļuvusi par nodokļu palielināšanas reformu.»
Mikola Romera universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas) BNN norādīja, ka TS-LKD ir spiesti rīkoties nodokļu jautājumā pēc tam, kad Pasaules Banka pērn norādīja uz Lietuvas nodokļu sistēmas trūkumiem. Profesors uzsvēra: «Nav nekādu šaubu, ka jebkura nodokļu reforma ir jūtīgs jautājums, kas politiķiem vēlāk var atspēlēties.
Būs interesanti vērot, kā par nodokļu reformu balsos koalīcijas liberālās partijas.»
Parlamenta balsojums par nodokļu reformu plānots maijā. Ja Seims apstiprinās reformu, lielākā daļa no izmaiņām stāsies spēkā 2026.gadā. Finanšu ministrija norādījusi, ka izmaiņas var ienest valstij papildus 447 miljonus eiro.
