Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Tā kā asinsizliešana Ukrainā negrasās beigties, gan Rietumeiropā, gan aizjūras zemēs arvien skaļāk tiek aktualizēta tēma par Ukrainas kara nogurumu. Neapšaubāmi, tā ir mūzika Kremļa ausīm, kas šonedēļ paziņoja, ka Ukrainas kara nogurums tikai pieaugs. Līdz šim Lietuva ir bijusi viena no nelokamākajām Ukrainas atbalstītājām, bet vai, Ukrainas karam nerādot beigu pazīmes, tas var nogurdināt arī Lietuvu?
Bijušais Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) vadītājs Ģedimins Grīna (Gediminas Grina) aģentūrai BNN sacīja, ka, runājot par karu Ukrainā,
viņš labprātāk lietotu vārdu rutīna, nevis nogurums.
“Februārī būs pagājuši divi gadi kopš kara sākuma, tāpēc, protams, ziņas par karu, īpaši tad, kad frontē nav vērojamas būtiskas pārmaiņas, vairs tik ļoti neuztrauc, kā tas bija kara sākumā,” viņš teica.
“Tomēr, atšķirībā no dažām Rietumvalstīm, Lietuva joprojām ir viena no uzticamākajām un visskaļākajām Ukrainas atbalstītājām – dažādos līmeņos, un es nešaubos, ka tā tāda būs tik ilgi, cik tas būs nepieciešams,” viņš teica.
Ķēstutis Ģirņus (Kęstutis Girnius), amerikāņu izcelsmes lietuviešu politikas analītiķis, aģentūrai BNN sacīja, ka
atbalsts Ukrainai augstākajā līmenī ir nelokāms
un nav novērojams nekāds palēninājums.
“Es vienkārši neredzu Lietuvā nogurumu no Ukrainas kara. Prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) un ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) ir pārliecinātākie Ukrainas atbalstītāji, kuri par karu – ņemiet vērā, visos iespējamos formātos – runā tikpat skaļi, kā agrāk. Viņu vēstījums visiem ir viens un tas pats: Eiropai ir jāuzvar karā, jo tikai uzvara tajā novērsīs agresora turpmākos ļaunprātīgos centienus,” sacīja analītiķis, piebilstot, “un uzvarai ir jābūt beznosacījumu uzvarai.”
Tomēr Ģirņus atzīmē, ka Lietuvas komerciālie TV kanāli ir samazinājuši Ukrainas kara atspoguļojuma apjomu – tagad to raidījumos dominē nacionālās ziņas, nevis Ukrainas kara aktualitātes – izmaiņas, kas nākušas salīdzinot ar situāciju pirms gada.
“Nacionālā raidsabiedrība LRT un LRT Radio joprojām vispirms atspoguļo jaunumus par Ukrainu,” uzsvēra analītiķis.
Tikmēr, runājot par Lietuvas iedzīvotājiem, viņš norāda, ka parādās tikai pāris Ukrainas kara noguruma izpausmes.
“Ir saprotams, ka daži cilvēki ir noguruši no ziņām, no kara sekām – es domāju ekonomiskās grūtības, nenoteiktību, drūmumu. Tomēr es nedomāju, ka manā paziņu un draugu lokā ir šādi cilvēki,” sacīja Ģirņus.
Tikmēr Lietuvas Seima deputāts Remigijs Žemaitaitis (Remigijus Žemaitaitis) saka, ka viņš redz, ka
arvien vairāk cilvēku izjūt Ukrainas kara nogurumu.
“Daži no viņiem var pat kaut ko pateikt pret Ukrainu, taču tas nenozīmē, ka viņi atbalsta agresoru. Bet cilvēki baidās runāt par to, kas viņus kaitina, un, ja viņi kaut ko tādu pasaka, tad tas tikai ģimenē vai, teiksim, ciešā draugu lokā. Politkorektuma dēļ mūsu masu mediji runā tikai par ukraiņu drosmi un Ukrainas gaidāmo uzvaru, bet nekad neko nav teikuši par tās kļūdām, kuras vienkārši ir neizbēgamas,” aģentūrai BNN sacīja deputāts.
Deputāts, kuru daži uzskata par pretrunīgi vērtētu, velk paralēles starp Lietuvu pēc Krievijas okupācijas 1940.gadā un Ukrainu tagad.
“Kad mūs okupēja Padomju Savienība, amerikāņi nepārtraukti teica: “Turpiniet cīnīties, mēs jums palīdzēsim”, bet viņi to nedarīja. Arī Ukrainai viņi solīja visu, ko vien varēja, bet tagad mēs redzam, ka visus solījumus viņi nevar izpildīt,” sacīja deputāts.
Tomēr ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden), šķiet, cenšas “sagrabināt” atbalstu jaunai palīdzības paketei kara izpostītajai valstij, sastopoties ar pieaugošu republikāņu pārstāvju skepsi. Kā arī viņš šonedēļ apsolīja neatstāt Ukrainu novārtā.
“ASV prezidenta vēlēšanu sacensības uzņem apgriezienus. Tomēr neatkarīgi no tā, kurš tajās uzvarēs, es negaidu lielas izmaiņas attieksmē pret Ukrainu. Amerikas varas institūcijas ir līdzsvarotas, demokrātiskas un vienmēr spēj runāt vienprātīgi, kad tas ir nepieciešams. Es vienkārši neticu, ka ASV atbalsts Ukrainai mazināsies,” Grīna uzsvēra aģentūrai BNN.
“Es zinu, ka kāds mani nolamās – esmu pie tā pieradis –, bet Rietumi, kurus apgrūtina kara ekonomiskās sekas, neuzskata karu par savas eksistences būtiskāko jautājumu. Mēs šeit tā to, bez šaubām, uzskatām,” uzsvēra Žemaitaitis.
“Mums arī jāatzīst, ka daudzi cilvēki Lietuvā kļuva ļoti skeptiski noskaņoti pret Ukrainu, kad atklāja, ka Ukrainai savāktā nauda tikusi izšķiesta,” piebilda opozīcijas deputāts.
Maijā Lietuvas tiesa piesprieda divu gadu un trīs mēnešu cietumsodu vīrietim, kurš nozaga līdzekļus, kas tika savākti palīdzībai Ukrainai, un par šiem līdzekļiem iegādājās automašīnu par 13 000 eiro.
Lietuvas politologs un cilvēktiesību aizstāvis Vītis Jurkons (Vytis Jurkonis) nesen sacīja, ka, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Lietuvas sabiedrība,
izmantojot pilsoniskās iniciatīvas, veic neticamu darbu, lai palīdzētu Ukrainai.
“Man tas šķita ļoti simboliski, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūlijā ieradās uz NATO samitu Viļņā un teica: “Es jūtos kā mājās.” No otras puses, var saprast, kāpēc tie, kas to dara intensīvi, jūt nogurumu – pirmkārt, jūtams pašu ukraiņu nogurums. Krievijas karš ir kļuvis par novājināšanas karu. Novājināta tiek viņu tauta, ekonomika, draudzība un partnerattiecības,” viņš teica.
“Krievijas režīms, kuram ir ievērojami resursi un kurš nav atbildīgs pret savu tautu un starptautiskajām institūcijām, var atļauties novājināšanas kara turpināšanas greznību, pat ja tas nozīmē milzīgus zaudējumus. Viņi uzskata, ka demokrātijas ir vājas un ka, tuvojoties vēlēšanu cikliem, uzmanība un atbalsts Ukrainai mazināsies. Mūsu pilsoniskās sabiedrības pienākums ir neizrādīt noguruma pazīmes un pastāvīgi atgādināt, ka Ukraina bija, ir un tiks atbalstīta līdz uzvarai,” uzsvēra analītiķis.
