Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Ukraiņu liktenis, kuri pēc kara sākuma Ukrainā meklēja patvērumu Lietuvā, ir ļoti dažāds. Daži ir veikli pielāgojušies jaunajām mājām, citi, neskatoties uz daudzajiem šķēršļiem, turpina neatlaidīgi turēties, bet vēl citi – atzīsim – cīnās ar grūtībām vai arī vilšanās pilni jau ir pametuši Lietuvu.
Starp skumju un izmisuma piesātinātajiem stāstiem ir arī Ukrainas bēgles Irīnas Holoborodko stāsts, kura pēc Krievijas uzsāktā kara ieradās Palangā, Lietuvas Baltijas piejūras pērlē, kas ir viens no laimes stāstiem.
Kūrortā 46 gadus vecā, enerģijas un optimisma pārpilnā sieviete ātri atrada darbu Palangas Vlada Jurguša ģimnāzijā par skolotāja palīgu. Viņa arī iestājās vietējā arodskolas filiālē, kur mācās ainavu veidošanu, un pats svarīgākais – viņas apsaimniekotājs joprojām ir sirsnīgs un godīgs.
“Es varu teikt, ka man ļoti paveicās.
Sākumā Palangā ukraiņu bēgļu skaits bija nedaudz vairāk par tūkstoti (ņemot vērā vietējo iedzīvotāju skaitu, aptuveni 16 tūkstoši iedzīvotāju, un uzņemto ukraiņu bēgļu skaitu, Palanga 2022.gada pavasarī bija valsts piecniekā bēgļu uzņemšanas ziņā – L. J.). Lielākā daļa no viņiem – aptuveni seši simti – pievienojās mūsu vietējai čata grupai. Taču tagad tajā ir palikuši tikai ap divsimt piecdesmit, kas man liek domāt, ka lielākā daļa pameta Palangu,” aģentūrai BNN pastāstīja Holoborodko, kura ir ukraiņu labdarības organizācijas Sodyba priekšsēdētāja, piebilstot: “Palanga ir brīnišķīga vieta, tomēr daudziem ukraiņiem tā izrādījās nepiemērota vieta, jo, atšķirībā no citām, daudz lielākām Lietuvas pilsētām, piemēram, Klaipēdas vai Viļņas, tā nespēja izskatīt mūsu lūgumus finansiāli atbalstīt vairākas iniciatīvas, ko vēlējāmies šeit attīstīt.”
Taču Ukrainas bēgļa Alekseja stāsts Šauļos, Lietuvas ceturtajā lielākajā pilsētā, ir pavisam citādāks.
“Pēc strādnieka darba Ukrainā es šeit, Lietuvā, strādāju garlaicīgu fizisku darbu – laboju bedres. Es nesūdzos, bet man nācās nomainīt vairākus darba devējus, kuri, maigi izsakoties, izmantoja manu situāciju un nemaksāja man tik daudz kā Lietuvas kolēģiem. Bija grūti atrast arī dzīvesvietu. Tikai kara sākumā vietējie iedzīvotāji sirsnīgi uzņēma ukraiņu bēgļus un izīrēja dzīvokļus bez papildu prasībām. Tagad daudzi uz ukraiņiem, kas meklē īres dzīvokli, raugās ar aizspriedumiem – stāsti par tiem, kas šmaucās ar īres līgumiem, ir ļoti daudz,” saglabājot anonimitāti, aģentūrai BNN pastāstīja vīrietis.
Līdz šim daudzās lielajās Lietuvas pilsētās ukraiņu bēgļiem izmaksāja vienreizēju pabalstu 250 – 300 eiro apmērā, bet dažās mazpilsētās, piemēram, Palangā, tam nebija paredzēts budžets.
“Vietējās varas iestādes attaisnojās, sakot, ka nevar atļauties izmaksāt šādu pabalstu, jo kūrorts ir sezonāls un pašvaldības budžets ir atkarīgs no tā, cik daudz ieņēmumu tiek iekasēts vasaras sezonā,” skaidroja Holoborodko.
2022.gadā Vlada Jurguša ģimnāzijā mācījās aptuveni simts ukraiņu skolēnu, bet līdz 2024.gada sākumam to skaits bija sarucis līdz 25.
“Es domāju, ka apmēram trešdaļa ukraiņu no Palangas aizbrauca uz Klaipēdu un Viļņu. Daži atgriezās Ukrainā, bet tikai daži,” viņa teica.
Lietuvas Migrācijas departaments neatbildēja uz BNN vēstuli ar jautājumu par pašreizējo Ukrainas bēgļu skaitu valstī.
Sociālās drošības un darba ministrijas (LSADM) tīmekļa vietnē norādīts, ka šobrīd Lietuvā ir 83 134 ukraiņu bēgļu, no kuriem 15 151 ir nodarbināti, pateicoties Nodarbinātības dienesta starpniecībai.
Daudziem ukraiņu bēgļiem Palangā visaktuālākais jautājums bija atrast dzīvesvietu, teica Irīna.
“Daudzi neizvērtēja to, ka pilsēta ir sezonāla. Tuvojoties vasarai, atrast dzīvokli ilgtermiņa īrei izrādījās gandrīz neiespējami. Atklāti runājot, tuvojoties vasarai, dažiem, kas bija izmitināti uz laiku, tika pieklājīgi lūgts izvākties,” atklāja Holoborodko.
Svarīgi, ka no šī gada ministrija pārtrauca maksāt 150 eiro dzīvokļa pabalstu ukraiņiem.
Kompensācijas summa bija atkarīga no tā, cik daudz cilvēku tika izmitināti. Par vienu Ukrainas iedzīvotāju tika maksāti 150 eiro, bet par katru nākamo personu, kas tika izmitināta tajā pašā mājoklī, vēl 50 eiro mēnesī. Pabalsta apmērs nebija atkarīgs no mājokļa atrašanās vietas.
Izmantojot šo kompensācijas veidu, tika izmitināti aptuveni 15 000 cilvēku. Vidēji šādām kompensācijām tika piešķirts aptuveni 1 miljons eiro mēnesī, norādīja ministrija.
Taču daudzus Palangā dzīvojošos ukraiņus kompensācijas atcelšana pārsteidza.
“Daudzi ir šokēti un jūtas jaunās dzīves izmaksu noslogoti,” viņa sacīja.
Taču Sociālās drošības un darba ministrijas ministra vietnieks Mārtiņš Šurkus (Martynas Šiurkus) gada nogalē paziņojumā presei norādīja, ka ukraiņi ir “veiksmīgi” iekļāvušies mūsu darba tirgū.
Saskaņā ar Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda Sodra un Nodarbinātības dienesta datiem
aptuveni 30 000 ārvalstnieku strādā un saņem ar darbu saistītus ienākumus.
“Turklāt viņiem ir labi apstākļi pašnodarbinātībai, viņi saņem sociālo atbalstu, izmanto citus mājokļa atbalsta veidus, piemēram, vēršas pašvaldībā, kurā dzīvo, lai saņemtu īres maksas daļas kompensāciju par mājokli, kas tiek īrēts saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Paredzams, ka tas vēl vairāk veicinās ārzemniekus integrēties darba tirgū, pašiem nodrošinoties ar mājokli,” sacīja Šurkus.
Taču Holoborodko nepiekrīt ministra vietnieka teiktajam, sakot, ka daudzi ukraiņi joprojām cīnās par iztikšanu, strādājot vairākus maz atalgotus darbus.
“Šeit, Palangā, lielākā daļa ukrainiešu strādā viesmīlības nozarē. Lielākā daļa no viņām ir apkopējas,” viņa sacīja, atzīstot, ka daži viņas tautieši ir kļuvuši par darba devēju ekspluatācijas upuriem.
“Tā kā pilsēta ir maza ziņas par šādiem darba devējiem ātri izplatās, ukraiņi tagad no viņiem izvairās. Ne tikai ukraiņi, bet arī lietuvieši ir man sūdzējušies par viņu negodīgumu,” piebilda Holoborodko.
Austrumeiropas studiju centra (RESC) pētniecības programmu vadītājs Tomass Janeļūns (Tomas Janeliūnas) kopā ar Anastasiju Tačuku un Svitlanu Kostriķinu
veica pētījumu, kas parādīja, kā ukraiņi vērtē Lietuvu.
Starp aktuālākajām aptaujā minētajām problēmām, ar kurām saskaras Lietuvā dzīvojošie ukraiņi, respondenti visbiežāk norādīja medicīniskās aprūpes pieejamību (51%), valodas kursu pieejamību (gandrīz 46%), kā arī palīdzību darba, mājokļa un finansiālās palīdzības meklējumos (attiecīgi gandrīz 30%, 14% un 23%).
Lai gan daži apgalvo, ka ir grūti atrast valodas kursus par pieņemamu cenu, citi norāda, ka ir grūti atrast tiem laiku.
Vēl viena bieži sastopama problēma ir grūtības ātri saņemt ārsta konsultāciju. Ziņojumā norādīts, ka lielākajai daļai ukraiņu šī problēma radusies nesen, jo bijis ierasts, ka ārsta konsultācija tiek saņemta dažu dienu laikā.
Lai gan visi aptaujātie ziņoja, ka nav saskārušies ar diskrimināciju, tomēr ir bijusi negatīva pieredze, kas radījusi atsvešinātības sajūtu. Kopumā 50% respondentu norādīja, ka viņiem bijusi negatīva sociālā pieredze, vairāk nekā 19% respondentu teica, ka viņiem bijusi liegta mājokļa īrēšana, un gandrīz 9% respondentu teica, ka viņiem tikušas liegtas darba iespējas.
Sakarā ar karastāvokļa ieviešanu Ukrainā un Ukrainas vīriešu iesaukšanu armijā vairākums tiešsaistes aptaujas dalībnieku bija sievietes – gandrīz 90%, ziņo delfi.lt.
