Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Kopš Vāgnera grupas kaujinieki nonākuši Baltkrievijā, Polija ir kā uz nažiem, un steidzas nostiprināt valsts robežu ar Baltkrieviju, jo īpaši pēc tam, kad divi baltkrievu helikopteri ielidoja Polijas gaisa telpā.
Tikmēr Lietuvā pamatā valda klusums, un Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) uzstāj, ka valsts neatklās, kā tieši tiek stiprināta drošība uz robežas ar Baltkrieviju.
Lietuvas deputāts un parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas loceklis Arvīds Pocjus (Arvydas Pocius) BNN sacīja: “Lietuvas pozīcija balstās uz tās novērojumiem par draudiem. Gan armija, gan robežsardze novēro situāciju un veic nepieciešamos darbus, lai nodrošinātu, ka situācija tiek kontrolēta. Šobrīd es neapšaubu viņu spējas.”
Bijušais ģenerālis pieļāva iespēju, ka vāgneriešu aktivitātes pie Polijas robežas varētu būt saistītas arī ar oktobrī gaidāmajām Polijas parlamenta vēlēšanām. Deputāts uzsvēra: “Baltkrievijas varas iestādes ļoti labi to zina, un izmanto vāgneriešu klātbūtni kā sviru, lai apdraudētu vēlēšanas.
Nav pārsteigums, ka reakcija uz vāgneriešiem Polijā ir tik dažāda.”
Ar Krievijas valdību saistītie algotņi Baltkrievijā ieradās pēc tam, kad grupējuma dumpis jūnija beigās apstājās pusceļā. Lietuvas Aizsardzības ministrija informējusi, ka vāgnerieši ir sākuši Baltkrievijas armijas mehanizēto brigāžu apmācības.
Augsta līmeņa Ukrainas armijas virsnieka novērojumi liecina, ka algotņu grupējums pēc kaujinieku skaita atbilst pilnvērtīgai armijai, ko var salīdzināt ar Ungārijas vai Slovākijas armijas personāla izmēriem. Pocjus nesniedza tiešu atbildi, norādot, ka nedrīkst izpaust valsts izlūkdienestu iegūto informāciju, tomēr norādīja, ka aptuvenais kaujinieku skaits varētu būt ap trīs tūkstošiem.
Nedēļas sākumā Polijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs
Macejs Vasiks (Maciej Wasik) Polijas radio sacīja, ka vāgneriešu grupa ir lielāka par Lietuvas armiju.
Pocjus uzskata, ka nav iespējams noteikt patieso algotņu skaitu, jo viņi Baltkrievijā ieradās ar civilajiem, nevis militārajiem transportlīdzekļiem. Viņš uzsvēra: “Tas padara novērošanu grūtāku. Tomēr šķiet, ka viņu rīcībā nav smagās tehnikas, un viņi paļaujas galvenokārt uz vieglajiem ieročiem, kas mazina draudus. Protams, es nevaru izslēgt, ka viņi nepieciešamības gadījumā var izmantot Baltkrievijas armijas bruņojumu.”
Otrdien, 1.augustā, Anušausks paziņoja, ka valsts nepubliskos robežas aizsardzības plānu. Intervijā, kas tika sniegta pirms baltkrievu helikopteru ielidošanas Polijas gaisa telpā, aizsardzības ministrs sacīja: “Esmu konsultējies ar armiju, un esam nolēmuši, ka neatklāsim, kādus mērus pielietojam.
Ja mēs kaut ko darām – un mēs darām – mēs neļausim šai informācijai nokļūt otrā pusē.”
Jautāts, vai tas nozīmē arī robežas mīnēšanu, Anušauks LRT TV sacīja, ka, atšķirībā no Polijas, netiks publiski runāts par konkrētām darbībām.
Ministrs nesen publiski izteicās par Lietuvas plānotajām tanku iegādēm, un tika kritizēts par slepenas informācijas izpaušanu. Viņš Facebook ierakstā izklāstīja plānu iegādāties Leopard tankus no Vācijas, un skaidroja iemeslus šīm lēmumam. Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) bija viena no amatpersonām, kas izteicās, ka Anušausks pasacījis pārāk daudz.
Pieaugot draudiem no Baltkrievijas puses, vairāki opozīcijas deputāti, kas ir arī Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas locekļi, sākuši jautāt par Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas spēju stāties pretī vāgneriešu radītajam riskam.
Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis) norādīja, ka šaubās par Iekšlietu ministrijas spēju tikt galā ar draudiem no Baltkrievijas. Pēc Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas sapulces Skvernelis sacīja:
“Mūsu jautājums ir, kā valsts gatavojas reaģēt uz teroristu organizācijas parādīšanos Baltkrievijā.
Ja runa ir par mūsu armiju, es esmu mierīgs. Bet manu mieru grauj doma, ka, saskaņā ar mūsu likumdošanu, ārkārtas gadījumā vispirms būtu jāreaģē Iekšlietu ministrijai. Tas man liek baidīties un bažīties un satrauc mani.”
Zemnieku un zaļo savienības deputāts Daiņus Gaižausks (Dainius Gaižauskas) piesliecas Skverneļa viedoklim, un apšaubīja Iekšlietu ministrijas spēju adekvāti reaģēt. Politiķis arī uzsvēra, ka aizsardzības ministrs komisijas tikšanās laikā nespēja informēt par to, kā Lietuva gatavojas stāties pretī draudiem no Baltkrievijas.
“Mēs esam atzinuši, ka Vāgnera grupa ir teroristiska organizācija, kas nozīmē, ka tās radītais risks un draudi ir arī citāda rakstura, ne tikai militāri… Ministrs neatbildēja uz jautājumu, kā mēs esam sagatavojušies, kādas ir mūsu iespējas, vai mēs vispār esam gatavi un tamlīdzīgi… Viņš var neko neteikt pats sev, bet sabiedrība ir jāinformē, jo viņš ir ministrs… Vispirms, viņam ir jāparedz visbīstamākās situācijas un lielākie draudi, jāpieņem lēmumi un jāinformē Nacionālās drošības un aizsardzības komisija un sabiedrība par iespējamajiem draudiem. Tātad, mūsu ministrs ir ļoti lēns,” sacīja Gaižausks.
Politiķis norādīja, ka bijis ļoti pārsteigts par lēmumu neinformēt sabiedrību.
Lietuvas politikas eksperts Ķēstutis Ģirņus (Kęstutis Girnius) tikmēr norādīja, ka satraukums par vāgneriešiem Baltkrievijā ir pārspīlēts: “Svarīgākais ir: mēs esam NATO valsts, un arī Polija tāda ir, tāpēc vāgneriešu uzbrukums vispār nav apspriežams. Un, ja Baltkrievija plāno izmantot Vāgnera grupu, tad tas varētu būt saistīts ar uzbrukumiem noliktavām Lietuvas un Polijas pierobežā, bet arī tas ir maz ticams. Otrkārt, Vāgnera grupa ir cietusi ievērojamus zaudējumus, un tai vairs nav tik daudz kaujinieku.”
Mikola Romera universitātes asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas) tomēr piezīmēja, ka Baltkrievija izmantos vāgneriešus dažādu provokāciju veikšanai. Profesors BNN uzsvēra: “Jo īpaši pret Poliju, kas gatavojas parlamenta vēlēšanām.”
Ceturtdien, 3.augustā, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) tikās ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki (Mateusz Morawiecki), lai apspriestu drošības situāciju Suvalku koridorā, kas ir NATO Ahileja papēdis.
Nausēda nedēļas sākumā norādīja, ka būšana tik tuvu Lietuvas robežai vāgneriešiem ir pārāk liels vilinājums, lai neļautos dažādām provokācijām. Tomēr prezidents uzstāja, ka pagaidām neesot pazīmju par konkrētu provokāciju plānošanu.
