Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Neraugoties uz sacelto trauksmi saistībā ar demogrāfisko situāciju valstī, Lietuvas parlaments (Seims) līdz šim nav izstrādājis tā saukto “nacionālo vienošanos”, lai risinātu iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu. Tikmēr daži demogrāfijas eksperti uzskata, ka Lietuva nevar neko diži iesākt, lai atrisinātu šo sarežģīto situāciju.
“Ja tuvāko pāris desmitgažu laikā mēs vēlamies, lai iedzīvotāju skaits valstī saglabājas tāds, kāds ir, mums būtu jāļauj Lietuvā iebraukt pāris simtiem tūkstošu migrantu vai arī jāgādā, lai mūsu sievietes dzemdētu trīs, četrus vai piecus bērnus, kas ir nereāli,” saka Viļņas Universitātes asociētais profesors un demogrāfijas pētnieks Daumants Stumbris (Daumantas Stumbrys), norādot, ka “varbūt neizbēgami” nāksies samierināties ar nenoteiktību.
Pēc viņa domām, Lietuvas demogrāfiju ietekmē trīs galvenie faktori – dzimstība, mirstība un migrācija/emigrācija.
“Ja runājam par pēdējiem pieciem gadiem, mūsu iedzīvotāju skaits ir bijis diezgan stabils, jo ievērojami palielinājusies imigrācija no Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas. Tikmēr mūsu kopējais dzimstības rādītājs ir nedaudz virs 1,3 bērniem uz vienu sievieti reproduktīvā vecumā (15-49 gadi), kas ir tuvu Eiropas vidējam rādītājam, kurš šobrīd ir 1,5,” BNN sacīja Stumbris.
Saskaņā ar Lietuvas Statistikas departamenta (LDS) datiem 2021.gadā reģistrēti 23,3 tūkstoši dzīvi dzimušo bērnu. Salīdzinot ar 2020.gadu, dzīvdzimušo skaits samazinājās par 1 814 jeb 7,2%. Kopējais dzimstības koeficients (dzīvdzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem) 2021.gadā bija 8,3% (2020.gadā – 9,0%).
Lietuvā 2012.-2021.gadā tika reģistrēti 285,5 tūkstoši dzīvdzimušo. Saskaņā ar LDS datiem dzīvdzimušo zēnu skaits pārsniedza meiteņu skaitu par 7,6 tūkstošiem jeb 5,4%.
Pēdējos gados Lietuvā katru gadu piedzima aptuveni 22 tūkstoši bērnu.
“Pie 1,3 nav iespējams garantēt demogrāfiskās pārmaiņas. Vislabvēlīgākais demogrāfiskais līdzsvars, kas nodrošina demogrāfiskās pārmaiņas, ir tad, kad kopējais dzimstības līmenis ir aptuveni 2,1,” saka Stumbris.
Pēc viņa teiktā, pēc divu gadu koronavīrusa pandēmijas Lietuvas mirstības rādītāji uzlabojas, taču tie joprojām ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES).
“Un Lietuvai raksturīga ir ļoti liela atšķirība starp sieviešu un vīriešu mirstības rādītājiem – mūsu sievietes dzīvo pārsteidzoši ilgāk par vīriešiem,” secināja analītiķis, “Lietuvas nākotnes demogrāfisko rādītāju tendences ir drūmas – mūsu iedzīvotāju skaits turpinās samazināties.”
Saskaņā ar jaunākajām Eurostat šā gada sākumā publicētajām iedzīvotāju skaita prognozēm Lietuvas iedzīvotāju skaits samazināsies no 2,8 miljoniem šobrīd līdz diviem miljoniem 2045.gadā un diviem miljoniem 2070.gadā, bet 2085.gadā – līdz 1,85 miljoniem un 2100.gadā – līdz 1,78 miljoniem.
Saskaņā ar jaunākajiem tautas skaitīšanas datiem Lietuvā pašlaik dzīvo 2,81 miljons iedzīvotāju.
Saskaņā ar Euromonitor datiem Lietuvā katru trešo mājsaimniecību veido viena persona, kas dzīvo viena. Šis skaits pēdējo divdesmit gadu laikā ir gandrīz divkāršojies.
“Vienpersonu mājsaimniecības ir daudzveidīgas. Tie ir vecāka gadagājuma cilvēki, iespējams, daudzas ir sievietes, jo paredzamā mūža ilguma starpība starp vīriešiem un sievietēm Lietuvā ir desmit gadi. Gandrīz divreiz vairāk nekā Rietumeiropas valstīs,” LRT sacīja Euromonitor International pārstāve Ramune Verikaite (Ramunė Verikaitė).
Vēl ievērojama daļa no vienpersonu mājsaimniecībām ir jaunieši, kas nesen sākuši dzīvot patstāvīgi – viņi nesteidzas uzsākt ar kādu kopdzīvi un dzemdēt bērnus. Euromonitor lēš, ka līdz 2040.gadam katrā trešajā mājsaimniecībā pasaulē būs vismaz pa bērnam.
Protams, tas valstij rada virkni ekonomisku problēmu, piemēram, darbaspēka trūkumu un iedzīvotāju novecošanos.
Lietuvas parlaments ir mēģinājis risināt iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmu ar “nacionālo vienošanos”, taču opozīcijas partijas, Sociāldemokrātiskā partija un Lietuvas Zemnieku un zaļo partija, kas ir skeptiski noskaņotas par to, kādu labumu šāda programma dotu, paziņoja, ka vienošanos neparakstīs.
Viens no vispretrunīgākajiem priekšlikumiem, ko 2023.gada sākumā izvirzīja konservatīvais deputāts Justs Džugelis (Justas Džiugelis), bija atvieglot imigrāciju.
Tas neguva lielu atbalstu ne darba grupā, ne arī no Džugeļa kolēģu, konservatīvo Tēvzemes savienības-Lietuvas Kristīgo demokrātu (TS-LKD) deputātu, puses.
Lielākā daļa darba grupas locekļu neatbalstīja lielāku imigrāciju no trešajām valstīm, lai gan iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinās. Īpaši tāpēc, ka Lietuva jau tagad redz, cik daudz ārvalstnieku strādā pakalpojumu nozarē, nezinot lietuviešu valodu.
Parlamenta Sociālo lietu un darba komitejai līdz 1.oktobrim bija jāsagatavo priekšlikums par valsts demogrāfisko vienošanos, taču līdz šim tas nav publiskots.
Par to ir izteicies arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda).
Viens no patriotiskās politiskās organizācijas Nacionālā alianse līderiem Vītauts Sinica (Vytautas Sinica) uzskata, ka demogrāfijas jautājums ir “kritiski svarīgs” Lietuvas nacionālajai drošībai un pat pastāvēšanai.
“Lietuva ir viena no visstraujāk izzūdošajām valstīm pasaulē. Apdraudēta bez kara vai bada, bet vienkārši demogrāfiski, jo mirušo ir daudz vairāk nekā dzimušo. Dzimstības samazināšanās ir tik krasa, ka pat pati valdība ir runājusi par izzušanas iespējamību. Bet pie varas esošo nostāja ir kapitulācija,” viņš sacīja BNN.
“Ja paliksim pie 2,8 miljoniem vai pat mazāk, sabiedrība sastāvēs galvenokārt no veciem cilvēkiem. Šādai sabiedrībai nav nākotnes. Bieži tiek teikts, ka 21. gadsimtā nav iespējams piespiest sievietes dzemdēt bērnus, taču tas ir blefs.
Lai mūsdienu ekonomikā mudinātu cilvēkus kļūt par vecākiem, pietiek ar samērīgu finansiālu stimulu.
Arī dažādi pabalsti pirmajam mājoklim, kredīta procentu segšana, nodokļu atvieglojumi, maternitātes pabalsti un virkne citu pieejas modeļu, kas izmaksā daudz, bet to nevajadzētu uztvert kā labdarību, bet gan kā ieguldījumu Lietuvas nākotnē,” uzsver Sinica.
