Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Prognozes nešķiet rožainas, un Swedbank galvenais ekonomists Lietuvā Nerijs Mačulis (Nerijus Mačiulis) uzjundījis diskusijas, paziņojot, ka valsts izvairīsies no krīzes, un, pat ja iestāsies recesija, tā būs maiga.
Mačulis sacīja: «Tas, ko mēs paredzam, nav krīze. varbūt būs ekonomikas bremzēšanās, varbūt daži ceturkšņi būs ar negatīvām izmaiņām. Krīze ir negaidītas izmaiņas, kas rada grūti kontrolējamas situācijas, piemēram, pandēmija, karš Ukrainā, pasaules finanšu krīze. Tās ir krīzes, ko grūti vadīt un kas var atstāt ilgtermiņa iespaidu.» Ekonomists piebilda, ka, lai kā uz to skatītos, Lietuvas ekonomika ir līdzsvarota, konkurētspējīga un bez acīmredzamiem traucējumiem: «Šobrīd grūti saskatīt pazīmes, ka pārticība Lietuvā varētu beigties.»
Iespējams, tieši vārds «pārticība» daudzus sadusmoja. Opozīcijas deputāts Daiņus Kepenis (Dainius Kepenis) BNN norādīja: «Manuprāt, daudzi vadošie ekonomisti pārāk daudz uzmanības pievērš makroekonomikas rādītājiem. Labāk būtu, ja viņi palūkotos, kā šie rādītāji ietekmē ikdienas dzīvi, un ne tikai Viļņā, bet arī ārpus tās, jo īpaši provincēs, kur iedzīvotāji pūlas, lai savilktu galus kopā.»
Mačulis uzstāj, ka Lietuvas iekšzemes kopprodukts 2023.gadā samazināsies par 0,3%, bet piebilda, ka kritums būs īslaicīgs, un nākamgad jau tiek gaidīts IKP pieaugums par 1,8%.
Ekonomists arī uzskata, ka procentmaksājumi šogad vēl kāps, savukārt nākamgad sāksies kritums. Lai gan Lietuvu 2022.gadā skāra inflācija, kāda nebija pieredzēta ceturtdaļu gadsimta, patēriņa samazināšanās nebija novērojama – dati rāda, ka tas pieauga par 1,3%.
Mačulis uzskata, ka tajā sava loma ir iedzīvotāju skaita pieaugumam, un arī nodarbinātībai un algu kāpumam: «Pērn mēs piedzīvojām pamatīgu imigrācijas palielināšanos, un tas līdzsvaroja negatīvās izmaiņas populācijā, un kopumā iedzīvotāju skaits pieauga par 2%. Daudzi iebraucēji aizpildīja brīvās darba vietas, nodarbinātība pieauga par 5% un vidējā alga pieauga par gandrīz 13%. Tomēr pēdējos mēnešos mēs varam novērot mazumtirdzniecības pieauguma tendences, kas zaudē aktualitāti, un droši vien šogad tas turpināsies.»
Saskaņā ar Swedbank prognozēm, algu pieaugums šogad samazināsies līdz 9,5%, un būs tikai mazliet ātrāks nekā vidējais cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka reālie mājsaimniecību izdevumi saglabāsies nemainīgi, savukārt eksporta apjoms saruks par 0,5% pēc iepriekšējo gadu stabilā pieauguma. «Samazinātais pieprasījums kaimiņvalstīs, eirozonā un ziemeļvalstīs jau atspoguļojas sarūkošajā rūpniecības eksportā, kas sasnieguši zemāko līmeni trīs gadu laikā.
Šobrīd mēs neredzam nopietnas problēmas, tomēr dažās nozarēs ir sagaidāms ne tikai eksporta apjoma kritums, bet arī nodarbināto skaita samazinājums.
Un tik un tā mēs nevaram šīs ekonomiskās tendences saukt par krīzi – tā ir tikai atdzišana pēc gara pārticības vai pat pārkaršanas perioda,» norādīja Mačulis. Viņš prognozē, ka inflācija šogad nokritīsies līdz viencipara skaitlim.
Ekonomists prognozē, ka 2023.gadā daudzas rietumu ekonomikas piedzīvos stagnācijas periodu, tomēr aiz skaitļiem slēpjas ļoti dažādas situācijas. Viņš norādīja, ka dažas nozares, piemēram, atjaunīgās enerģijas ražošana, kalnrūpniecība un tūrisms, uzplauks, savukārt citi, piemēram, nekustamo īpašumu tirdzniecība var saskarties ar nopietniem izaicinājumiem.
Mačulis nav vienīgā prominentā figūra Lietuvas banku sektorā, kas uzskata, ka Lietuva viegli pārdzīvos šo laiku. Ekonomists Aleksandrs Izgorodins (Alexander Izgorodin) nesen paziņoja, ka
2023.gada pirmie trīs ceturkšņi būs izaicinoši, bet tālu no skarbās situācijas, kurā gan Lietuva, gan pasaule atradās 2008.–2009.gadā, kad ekonomikā valdīja pilnīgs haoss.
Pēc Izgorodina domām, nebūs lielas traģēdija, un kritums pirmajos divos un, iespējams, trešajā ceturksnī izlīdzinās ekonomikas atjaunošanās pēdējā ceturksnī. Viņš sacīja: «Lietuvas ekonomika ir gatava sarežģītiem brīžiem. Pat ja būs kritumi, tie nebūs lielāki, kā vidēji Eiropas Savienībā vai eirozonā. Lietuvas ārējais parāds ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, un sasniedz apmēram 40% no IKP.»
Starptautiskie uzraugi, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), arī uzskata, ka Lietuvas ekonomikai 2023.gadā klāsies labi, un tā prognozē, ka ekonomikas pieaugums būs apmēram 1,3%, tādējādi ļaujot Lietuvai apsteigt citas valstis. OECD pārstāvis Alvaro Pereira (Alvaro Pereira) prezentācijā Viļņā 2022.gada beigās sacīja: «Noteikti redzēsim, ka ekonomika paliks lēnāka, bet Lietuvas ekonomika 2023.gadā pieaugs par 1,3% – daudz straujāk, nekā citās valstīs. Tomēr tas būs atkarīgs no kara gaitas, un no ekonomiskās situācijas citās valstīs. Arī citiem faktoriem, ko Lietuva nevar ietekmēt, būs nozīme.» Viņš piebilda, ka Lietuvas ir pārsteidzoša. Tā esot izturīga, līdz ar to arī prognozes ir labākas.
Tomēr ne visi ir vienisprātis ar ekonomistiem. Kāds anonīms komentētājs portālā respublika.lt rakstījis: «Mačulis jau tagad zina, kā mēs šogad dzīvosim. Un, saskaņā ar viņu, mēs dzīvosim ļoti labi, jo Lietuvā nav krīzes, un – kāds prieks! – tā tuvākajā nākotnē nav manāma. Ekonomisti ir interesanti ļaudis. Viņi skatās uz čupu ar maziem skaitlīšiem un vienmēr redz kaut ko pozitīvu, bet atsakās redzēt to, kas redzams parastajam pilsonim – panīkumu.» Komentāra autors dzēlīgi turpināja:
«Izrādās – mēs plaukstam. Tas nav slikts uzstādījums valstij, kurā pusmiljons cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa… Arī rekordaugstā inflācija vēl nebija krīze?
Un nav arī demogrāfiskās krīzes. Nav nozīmes tam, ka nomirst vairāk nekā piedzimst… Ja tā padomā, mēs dzīvosim kā parasti: ekonomisti būs pārticīgi, un tie, kas neprot būt pārticīgi, nogrims nepielūdzami plaukstošās ekonomikas viļņos.»
OECD eksperti uzskata, ka Lietuvas ekonomikas pieaugums būs 1,6% un vidējā inflācija nokritīsies līdz 10,4%. Tomēr organizācija arī norādījusi, ka Lietuvai jāveido stingra finanšu politika, un atbilstoši jārīkojas, lai mazinātu inflācijas iespaidu, risinātu problēmas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanos, palīdzētu mājsaimniecībām un uzņēmumiem sadzīvot ar augošajām energoresursu cenām un savlaicīgi reaģētu uz negatīvajām tendencēm nekustamo īpašumu tirgū.
Lasiet arī: Nesvinam par agru? Ekspertu pausto inflācijas sarukuma prognožu apskats
