BNN vaicā | Elektroenerģija – kāpēc ir tā, kā ir?

«Kā veidojas elektroenerģijas cena, kāpēc biržā tā ir tik augsta, kad tā kritīs, vai valsts atbalstīs uzņēmējus un mājsaimniecības un kādu pieslēgumu labāk izvēlēties – fiksēto vai biržas?» – BNN uzdeva šādus un citus jautājumus enerģētikas jomas ekspertiem, lai skaidrotu šī brīža situāciju elektroenerģijas tirgū.

Aizvadītās vasaras mēnešos elektroenerģijas cena Latvijā piedzīvoja strauju kāpumu. Salīdzinot ar pērnā gada jūliju, elektrības cena Nord Pool biržā pieauga vairāk nekā trīs reizes, bet, salīdzinot ar augustu, vairāk nekā piecas reizes. Savukārt šī gada 17.augusts satricināja lielu daļu Baltijas reģiona iedzīvotāju, jo elektroenerģijas cena pīķa stundā sasniedza biržas noteiktos cenu griestus – četrus eiro par kilovatstundu.

Līdz ar augstajām elektroenerģijas cenām un 14.Saeimas vēlēšanu tuvošanos, arvien biežāk publiskajā telpā izskan retorika par nepieciešamību Latvijai pamest Nord Pool elektroenerģijas biržu, un Latvijā saražoto elektroenerģiju izmantot tikai Latvijas vajadzībām. Taču sīkāks skaidrojums par to, cik reālas ir šādas darbības un ko tas nozīmētu valstij – nav.

Apzinoties, ka energokrīzes laikā informācija medijos par ar elektroenerģiju saistītiem jautājumiem ir vairāk informatīva nekā izglītojoša, BNN sazinājās ar enerģētikas jomas ekspertiem – energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētāju Kristu Mertenu un AS Latvenergo Enerģijas vairumtirdzniecības funkcijas tirdzniecības daļas vadītāju Ingu Štūlbergu, lai skaidrotu šī brīža situāciju elektroenerģijas tirgū.

Elektroenerģijas cena šovasar

Taujāti par to, kā veidojas elektroenerģijas cena tirgū, abi eksperti atzina, ka galvenie faktori ir elektroenerģijas pieprasījums un piedāvājums. Savukārt, skaidrojot kraso cenu pieaugumu elektroenerģijai, Mertens atzina, ka elektroenerģijas piedāvājuma pusē, no ražošanas tehnoloģiju viedokļa, šovasar nekas nav mainījies, taču būtiski mainījusies ir atsevišķu ražošanas tehnoloģiju pašizmaksa.

«Galveno ietekmi uz elektroenerģijas cenu ir atstājusi dabasgāze, kurai ir vairākkārtīgi augusi cena. Mūsu reģionā, jo īpaši Latvijā, liela proporcija no kopējās elektroenerģijas ražošanas notiek tieši termoelektrostacijās (TEC), kas darbojas kurinot dabasgāzi. Ģeopolitiskās situācijas un Krievijas izvērstās karadarbības Ukrainā dēļ dabasgāzes cenas ir būtiski pieaugušas, kā rezultātā pieauga arī elektroenerģijas cena.»

AS Latvenergo ir vadošais elektroenerģijas ražotājs Latvijā, kas ražo elektrību gan hidroelektrostacijās (HES), gan TEC. Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas secināms, ka 2021.gadā Latvenergo saražoja 4,5 teravatstundas (TWh) elektrības, no kurām lielākā daļa jeb 2,6 TWh tika saražotas HES, savukārt TEC – 1,9 TWh. Vaicāts par elektroenerģijas ražošanu HES, Mertens atzina, ka gada griezumā šis skaitlis ir liels, taču viņš arī uzsvēra, ka konkrētu mēnešu, nedēļu, dienu un stundu griezumā ir būtiskas atšķirības.

«Aprīlis un maijs ir tas periods, kad HES ir «ražas laiks», kā arī elektroenerģija tiek intensīvi eksportēta uz citām kaimiņvalstīm. Pārējā gada laikā ražošanas apmērs Daugavas kaskādē ir mazāks,» atzīst Mertens.

«Šī gada jūlijā un augustā Daugavas kaskāde saražoja ļoti maz. Jūlijā mēs tikai nedaudz vairāk kā vienu trešdaļu no visas elektroenerģijas saražojām šeit, Latvijā. Tas nozīmē, ka divas trešdaļas mēs importējām. Diemžēl šī situācija gan kaimiņvalstīs, gan Skandināvijā mainās līdz ar šiem ģeopolitiskajiem notikumiem.»

Arī Štūlbergs kā svarīgus faktorus elektroenerģijas cenu kāpumam, salīdzinājumā ar pērno gadu, iezīmē gan Krievijas izraisīto karu, gan elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem nelabvēlīgos laikapstākļus šovasar.

«Šogad ne tikai Baltijā un Eiropā, bet arī visā pasaulē bija liels sausums un lieli karstuma viļņi. Blakus šim faktoram ir arī Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā, kas paralēli izsauca augstas energoresursu cenas, īpaši dabasgāzei un oglēm,» sacīja Štūlbergs.

Latvenergo eksperts skaidroja, ka augsto gaisa temperatūru dēļ šovasar pieauga arī elektroenerģijas pieprasījums. Tā rezultātā bija nepieciešams vairāk elektroenerģijas, taču no atjaunīgajiem energoresursiem to nevarēja pietiekami saražot laikapstākļu dēļ.

«Piemēram, vasaras karstumā mums visiem gribas atvēsināties, lielā daļā mājsaimniecību darbojās kondicionēšanas iekārtas, tādējādi palielinot kopējo elektroenerģijas pieprasījumu. Kopumā par 5–10% pieauga patēriņš, kā rezultātā bija nepieciešams saražot vairāk elektroenerģijas, taču liela sausuma ietekmē ir ļoti zema vēja izstrāde, tādējādi bija nepieciešams ražot elektrību darbinot TEC, kas dedzina fosilos kurināmos – piemēram, Baltijā tā vairāk ir dabasgāze, bet Vācijā un Polijā ogles.»

Elektronerģijas Cenas Un to svārstības nord pool biržā

Vaicāti par to, kā veidojas elektroenerģijas cena Nord Pool biržā, abi eksperti vēlreiz norādīja uz pieprasījuma un piedāvājuma apjomu nozīmību.

«Biržas kontekstā būtiski ir izcelt to, ka pieprasījumu nodrošina dažādas tehnoloģijas un elektrības ražošanas veidi. Elektroenerģiju var saražot gan izmantojot fosilos kurināmos, gan atjaunīgos energoresursus. Elektroenerģijas biržā visi ražotāji, kuri ir gatavi pārdot elektroenerģiju, ieliek savus piedāvājumus, kas tiek secīgi sagrupēti no lētākā uz dārgāko,» stāsta Enefit valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

«Attiecīgi ir arī kaut kāds patēriņa apjoms nākamajai dienai, ko kopā visas mājsaimniecības un uzņēmumi plāno patērēt. Šis patēriņš faktiski norāda, cik daudz elektroenerģiju ģenerējošās jaudas ir jāieslēdz, lai apmierinātu šo patēriņu.»

«Diemžēl Latvijā šī elektrības ģenerēšanas proporcija veido situāciju, kurā gala lietotāju elektroenerģijas patēriņu nav iespējams apmierināt ar lētākām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām. Piemēram, elektroenerģijas ieguvē no vēja, saules, ūdens pēc būtības mainīgās izmaksas ir nulle – par to nav jāmaksā,» norāda Mertens.

Kā atzīst Enefit vadītājs, Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz ģenerējošās jaudas šādām tehnoloģijām, tāpēc Latvijā ir jāslēdz klāt citas elektroenerģiju ģenerējošas jaudas, piemēram, Baltijā šis ģenerējošās jaudas ir balstītas uz fosilajiem kurināmajiem.

«Tātad, lai saražotu TEC elektroenerģiju, nepieciešams kurināt dabasgāzi, taču tās cena ir vēsturiski augsta,» sacīja Mertens.

Savukārt vaicāts par to, kāpēc bieži vien Nord Pool biržā elektroenerģijas cenām vairāku stundu griezumā ir novērojamas krasas cenu svārstības, Latvenergo eksperts Ingus Štūlbergs to skaidroja ar izmaiņām patēriņā vai piedāvājumā, piebilstot, ka šīs izmaiņas var būt «kaut vai nelielas».

«Jāatceras, ka elektroenerģijas piedāvājumu veido arī vēja stacijās saražotā elektrība. Iespējams, tajā stundā, kad ir šī dārgā elektroenerģijas cena, vēja ātrumi vēl nav pietiekoši, un vēja staciju elektroenerģijas izstrāde ir zema, savukārt nākamajā stundā, kad biržā elektrības cena ir zemāka, vēja izstrāde jau ir augsta,» skaidro Štūlbergs.

Vai Latvijai būtu jāpamet Nord Pool?

Jautājumā par Latvijas izstāšanos no Nord Pool biržas abi eksperti pauda skeptisku nostāju, uzsverot, ka tas radītu vairāk problēmu nekā ieguvumu.

«Principā izstāšanos no Nord Pool biržas var salīdzināt ar angļu izstāšanos no Eiropas Savienības,» sacīja Štūlbergs.

«Brexit gadījumā ļoti sarežģīts bija regulējošais aspekts. Ņemot vērā, ka mēs esam ES, mēs pakļaujamies dažādām regulām, kas mums uzliek par pienākumu veidot un būt daļai no brīvā tirgus. Jāņem vērā arī tas, ka mēs paši nespējam sevi pilnībā nodrošināt ar elektroenerģiju, tāpēc jebkurā gadījumā mums tā būtu jāimportē,» uzsver Latvenergo eksperts, piebilstot, ka tas, kas ir ārpus brīvā tirgus, jāpērk par kāda cita tirgotāja nosacījumiem, kas vēlētos mums šo elektroenerģiju pārdot. Nav teikts, ka tā cena būtu izdevīgāka.

Arī Mertens uzsver faktu, ka Latvija šobrīd nespēj sevi pietiekami nodrošināt ar elektroenerģiju, tādējādi kaut kāds tās apjoms būtu jāimportē. Tāpat Latvijā šobrīd nav ģenerējošās jaudas, kas varētu saražot elektroenerģiju lētāk.

«Ja mēs pārtrauksim darbību Nord Pool biržā, kur tad mēs to elektroenerģiju ņemsim? Šobrīd ir arī enerģētiskās drošības izaicinājumi. Praktiski, mēs esam deficīta periodā. Ja mēs izstāsimies no elektroenerģijas biržas, tad mēs kaut ko saražosim šeit pat uz vietas, taču tāpat mums kaut kāds elektroenerģijas apjoms būs jāimportē. Tad rodas jautājums – vai mēs varēsim vai nevarēsim to apjomu dabūt?»

Mertens arī skaidro, ka Nord Pool tirgus ir tas, kas palīdz šobrīd iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu par maksimāli efektīvāko un optimālāko cenu.

«Vienlaikus elektroenerģijas birža ir tā vieta jeb veids, kas dod signālus tirgus dalībniekiem par to, vai ir nepieciešams pielāgot savu elektroenerģijas patēriņu vai investēt jaunās ģenerējošās jaudās. Ja mums šo mehānismu nebūs, kā mēs zināsim un spēsim paši saprast, vai ir nepieciešams kaut ko mainīt?» retoriski vaicā Enefit vadītājs, piebilstot, ka šobrīd valstij būtu jādomā nevis par aiziešanu no Nord Pool biržas, bet gan par elektroenerģijas patēriņa samazināšanu un energoefektivitāti.

Mertens atzīst, ka šobrīd tirgus pieprasījums ir ārkārtīgi liels, tādējādi nav pamata domāt, ka samazināsies elektroenerģijas cena, kas nozīmē, ka valstij būtu jādomā arī par jaunām elektroenerģijas jaudu ģenerācijas ražotnēm, lai tādā veidā aizstātu elektroenerģijas ražošanu no dabasgāzes ar citu, jaunāku tehnoloģiju.

Latvijā saražotās elektrības izmantošana

Vaicāts par to, kāpēc dārgajās «X» stundās, kad elektroenerģijas cena ir rekordaugsta, Latvijas iedzīvotāji nevar izmantot tikai Latvijā saražoto elektrību, Latvenergo eksperts uzsvēra, ka Latvijā pieejamās elektroenerģijas ražošanas jaudas nav pietiekamas, lai nodrošinātu visas Latvijas patēriņu, tādējādi ir nepieciešams importēt elektroenerģiju.

Arī Mertens uzsvēra, ka galvenais iemesls, kāpēc visa elektroenerģija netiek saražota Latvijā, ir tāds, ka ģenerējošās jaudas, no kurām to varētu saražot lēti, šobrīd ir nepietiekamā daudzumā.

«Pēdējos mēnešos mēs Latvijā esam saražojuši ļoti maz elektroenerģijas, aptuveni trešdaļu no visa patēriņa mēneša griezumā. Mums ir citas ģenerējošās jaudas, kas varētu apmierināt Latvijas pieprasījumu, bet tās ir ļoti dārgas,» stāsta Mertens.

«Svarīgi ir uzsvērt, ka līdz ar dabasgāzes importa pārtraukumu no Krievijas, mums alternatīvas piegādes pamatā veidojas no sašķidrinātās dabasgāzes (LNG). Šobrīd Baltijas reģionā un Somijā ir tikai viens LNG terminālis – Klaipēdas terminālis. Respektīvi, pietrūkst šīs kritiskās infrastruktūras. Tādējādi šeit mēs nonākam pie security of supply jeb piegādes drošības jautājumiem. Ja ir risks, ka dabasgāze nav pietiekošā daudzumā, kaut vai teorētiski, un ziemas periodā nāktos apturēt siltumražošanu, tad, protams, neviens neriskēs ražot elektroenerģiju no dabasgāzes, palielinot varbūtību ziemā pie -20 grādiem palikt bez gāzes un siltuma. Līdz ar to šobrīd arī prevalē šis piegāžu drošības jautājums,» norāda Enefit vadītājs.

«Tas vairs nav jautājums par elektroenerģiju, jo to mēs atšķirībā no dabasgāzes varam saražot – varbūt pie augstākas cenas vai ļoti neefektīvām tehnoloģijām. Savukārt dabasgāzi saražot mēs nevaram. Inčukalnā dabasgāzi neiegūst, to tur noglabā un pēc tam izņem ārā. Mēs šo kurināmo resursu, kas tiek ļoti plaši izmantots elektroenerģijas ražošanā, importējam. Šobrīd ir riski, ka pie ilgstošiem ziemas apstākļiem, dabasgāzes apjoms varētu būt nepietiekošs, tāpēc tas šobrīd tiek maksimāli taupīts, lai ziemā izvairītos no nevajadzīgiem pārsteigumiem.»

Skats nākotnē – Kā Latvijai būtu jārīkojas?

Kontekstā par to, kā nākotnē Latvijai būtu jārīkojas, lai tā izvairītos no līdzīgas energokrīzes, Štūlbergs akcentē nepieciešamību palielināt ražošanas jaudas no atjaunīgajiem energoresursiem ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Taujāts par to, vai ir kāds konkrēts ražošanas jaudas veids uz kuru Latvijai būtu jāliek fokuss, Latvenergo eksperts atzina, ka jaudas būtu jākombinē.

«No atjaunīgajiem energoresursiem ir nepieciešama kombinācija – gan vēja, gan saules radītā enerģija,» uzsver Štūlbergs. «Statistiski vēja izstrādes ir lielākas rudenī, ziemā un pavasara sākumā. Savukārt vasaras mēnešos, kad vēja izstrāde ir zema, saules izstrāde ir augsta.»

Arī Enefit vadītājs atzīst, ka Latvijai būtu jāvirzās gan uz saules, gan uz vēja radīto enerģiju: «Es teiktu, ka jāvirzās gan uz saules, gan uz vēja enerģiju. Saules enerģija mājsaimniecību un uzņēmumu līmenī, atsevišķi lielu jaudu projekti arī valsts līmenī, bet valstiski lielu jaudu ģenerēšanā – vēja enerģija.»

Jāatzīmē, ka abi eksperti sarunas gaitā atzina, ka saules un vēja radītā enerģija var būt nepastāvīga, tādējādi pilnībā no fosilo kurināmo izmantošanas vismaz tuvākajos gados Latvija nevarēs atteikties.

«Latvija ir ļoti labās izejas pozīcijās, jo mums jau ir Daugavas kaskāde, kas principā ir balansējoša jauda šiem nepastāvīgajiem ģenerācijas tipiem. Attiecīgi mirkļos, kad mums nav vēja, Latvija pamatā varētu izmantot Daugavas kaskādi, kā tirgus balansējošo instrumentu. Ja vasaras apstākļos ir situācija, kad Daugavas kaskāde nespēj nodrošināt pietiekami lielu elektroenerģijas saražošanu, tad mums saglabājas Inčukalna dabasgāzes krātuve. Sekmīgi iegādājoties un noglabājot tur dabasgāzi, mēs faktiski varam izmantot arī TEC, lai saražotu iztrūkstošo elektroenerģiju,» sacīja Mertens.

Tikmēr Štūlbergs uzsvēra, ka «neatkarīgi no šo atjaunīgo energoresursu staciju daudzuma, tuvākajos desmit gados tāpat būtu grūti iztikt bez elektroenerģijas ģenerēšanas stacijām, kas strādā dedzinot dabasgāzi, jo laikapstākļi mēdz būt mainīgi».

Fiksētais vai biržas tarifs?

Ņemot vērā augstās elektroenerģijas izmaksas un iedzīvotāju nepieciešamību ietaupīt līdzekļus krīzes laikā, BNN vēlējās noskaidrot, kādu elektroenerģijas pieslēgumu jomas eksperti ieteiktu mājsaimniecībām slēgt – pēc fiksētas vai biržas cenas.

Gan Enefit valdes priekšsēdētājs, gan Latvenergo eksperts atzina, ka katrs gadījums ir vērtējams individuāli.

«Ja mājsaimniecībai vai uzņēmumam ir svarīga cenu stabilitāte un pārredzamība ilgākā laikā, tad, protams, tā būs fiksētā cena. Savukārt, ja šis aspekts nav tik svarīgs, un ir gatavība, iespējams, atsevišķos mirkļos uzņemties lielāku risku, bet vienlaikus ar tādu pašu varbūtību arī gūt labumu, tad klients var slēgt par biržas cenu,» sacīja Mertens.

«Kā mēs joprojām redzam, arī pie šīm cenu svārstībām ir mirkļi, kad elektroenerģijas cena biržā ir zemāka kā vidējā cena šobrīd.»

Savukārt Latvenergo eksperts Ingus Štūlbergs uzsvēra, ka pieslēguma izvēle ir atkarīga no tā, vai klients ir spējīgs pielāgoties konkrētā brīža situācijai un pārlikt savu patēriņu.

«Šī pielāgošanās izpaustos, piemēram, kā veļas mazgāšana naktī vai, ja ar elektrību boilerī tiek sildīts ūdens, tad izmaiņas boilera iestatījumos. Savukārt, ja klients nespēj vai tam fiziski nav iespēju pielāgoties šīm biržas elektroenerģijas stundām, tad labāk būtu izvēlēties fiksētu tarifu. Ja ir iespēja pielāgoties diennakts griezumā, tad noteikti var izvēlēties biržas produktu,» skaidro Štūlbergs.

Līdzīgi kā Mertens, arī Štūlbergs norāda uz to, ka ne vienmēr fiksētā cena ir izdevīgāka par biržas cenu: «Ja paskatās statistiski, biržas cena vienu nedēļu var būt augsta, bet citu ļoti zema. Viss ir atkarīgs no tā, vai ir iespējams pielāgoties un mainīt savus paradumus.»

Valsts atbalsts uzņēmējiem un Mājsaimniecībām

Aizvadīto mēnešu laikā elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ ar krasu rēķinu pieaugumu ir saskārušās ne tikai mājsaimniecības, bet arī vairāki uzņēmēji. BNN vairākkārtēji sazinājās ar Ekonomikas ministriju (EM), lai gūtu valsts redzējumu dažādos jautājumos gan par papildus atbalstu uzņēmējiem un mājsaimniecībām, gan par nākotnes plāniem enerģētiskās drošības kontekstā, taču atbildes uz interesējošajiem jautājumiem nesaņēma.

Jāuzsver, ka šonedēļ, 20.septembrī, EM informēja, ka valdība ir vienojusies par valsts atbalsta sniegšanu energoresursu izmaksu pieauguma kompensācijai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Savukārt mājsaimniecību kontekstā tuvākajā laikā tiks virzīti izskatīšanai valdībā vēl trīs atbalsta pasākumi mājsaimniecībām elektroenerģijas un apkures cenu kāpuma kompensēšanai.

Atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams granta jeb dāvinājuma veidā. Granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam būs līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam.

Lai atbalstītu mājsaimniecības, šobrīd EM piedāvā līdz 150 eiro par MWh saglabāt jau apstiprināto atbalstu, kur valsts kompensē 50% no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par MWh, taču to daļu, kas pārsniedz 150 eiro par MWh valsts kompensētu 90%. Tāpat EM piedāvā noteikt dabasgāzes cenas griestus – 107,34 eiro par MWh, savukārt valsts kompensētu tirgotājiem to summu, kas pārsniedz slieksni. Kā trešo atbalsta pasākumu EM piedāvā elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanu mājsaimniecībām. Respektīvi, tiks rosināts noteikt visām mājsaimniecībām pirmās 100 kWh par fiksētu tarifu, kas nepārsniedz 180 eiro par MWh, savukārt valsts kompensēs atlikušo starpību ar reālo cenu.

Kā sarunas gaitā atzina Enefit valdes priekšsēdētājs, nav gaidāms, ka īstermiņā enerogresursu cenas būtiski kritīs. Tādējādi, tuvojoties apkures sezonas sākumam, gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem ir jādomā par veidiem, kā samazināt energoresursu patēriņu, lai tādā veidā ieekonomētu arī finanšu līdzekļus.

Lai gan Saeima šobrīd ir uzdevusi valdībai izstrādāt papildu atbalsta pasākumus iedzīvotājiem energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanai gaidāmajā apkures sezonā, to, vai tas būs pietiekams, rādīs tikai laiks un dažādu notikumu attīstība. Nenoliedzami, gaidāmie rudens un ziemas mēneši būs izaicinoši katram no mums.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas