Glābējiem vēl teju nedēļu pēc postošajām zemestrīcēm izdevies atrast izdzīvojušos, tikmēr Turcijas varas iestādes cenšas saglabāt kārtību cietušajos reģionos, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Turpinās zemestrīces upuru meklēšana un glābšanas darbi, un glābējiem vēl svētdien, 12.februārī, izdevies atrast izdzīvojušos. Tomēr izredzes kļūst vājākas, un kopējais upuru skaits Turcijā un Sīrijā pārsniedzis 33 tūkstošus, kas to padara par nāvējošāko zemestrīci kopš 1939.gada.
Vienā no smagāk skartajām valsts pilsētām, Antakijā, veikalu īpašnieki ir iztukšojuši telpas, lai izvairītos no preču nozagšanas. Pilsētas iedzīvotāji un glābēji norāda, ka drošības situācija ir krasi pasliktinājusies, un daudzi uzņēmumi un sabrukušās mājas ir izlaupītas. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans (Recep Tayyip Erdoğan) paziņojis, ka valdība pieņems stingrus mērus attiecībā uz marodieriem.
Erdogans saskaras ar kritiku un jautājumiem par viņa atbildību tajā, ka valsts nav bijusi gatava šāda mēroga katastrofai, un, visticamāk, maijā gaidāmās vēlēšanas divas desmitgades pie varas esošajam prezidentam būs smagas.
Sīrijā zemestrīce vissmagāk skārusi nemiernieku kontrolētos valsts ziemeļrietumus, bez pajumtes atstājot cilvēkus, kuri jau vairākkārt bijuši spiesti pamest mājas kara dēļ. Salīdzinot ar valdības kontrolē esošajiem apgabaliem, Sīrijas ziemeļrietumi saņēmuši ļoti maz palīdzības. ANO ģenerālsekretāra vietnieks humānās palīdzības jautājumos Mārtins Grifitss (Martin Griffiths) no Turcijas–Sīrijas robežas ziņojis, ka līdz šim nav izdevies palīdzēt nemiernieku kontrolēto apgabalu iedzīvotājiem.
Vašingtona aicinājusi Sīrijas valdību un citas iesaistītās puses nekavējoties atļaut netraucētu humānās palīdzības sniegšanu tiem, kam tas nepieciešams.
Pēc vairāk nekā sešām dienām pēc pirmās zemestrīces glābēji atraduši dažus cilvēkus, kas vēl ir dzīvi drupās, kas daudziem tūkstošiem kļuvušas par kapakmeņiem. Glābēju komanda no Ķīnas Antakijā izglābusi 54 gadus vecu sīrieti, kurš gruvešos pavadījis 156 stundas. Antakijas galvenās ielas malās stāvot palikušas vien dažas ēkas, kuru fasādes izvago dziļas plaisas. Satiksmi ik pa laikam apstādina glābēji, lai klusumā ieklausītos un censtos sadzirdēt izdzīvojušos.
Elbistānā, kura bija epicentrs spēcīgam pēcgrūdienam, kāds mobilo telefonu veikala īpašnieks Reuters norādīja, ka viņš ik dienu nāk uz pilsētu. Svētdien viņš kārtējo reizi pārcilāja gruvešus, meklējot kādu no saviem telefoniem, kas vēl varētu būt lietojams un pārdodams. Viņš sacīja: «Šī bija viena no dzīvākajām tirdzniecības ielām. Tagad tā ir pilnīgi zudusi.»
Pēc zemestrīcēm uzmanības centrā ir ēku drošība. Turcijas viceprezidents Fuats Oktajs (Fuat Oktay) informējis, ka līdz šim kā atbildīga par atsevišķu ēku sabrukšanu identificēta 131 persona. «Mēs tam stingri sekosim līdz brīdim, kad noslēgsies visi juridiskie procesi, īpaši attiecībā uz ēkām, kas zemestrīcē tika smagi bojātas, un ēkām, kas izraisīja nāves gadījumus,» sacīja Oktajs.
Zemestrīce notikusi pirms Turcijas prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas pēc dažiem mēnešiem. Pat pirms katastrofas pašreizējā prezidenta popularitāte strauji kritās, galvenokārt augošās inflācijas un Turcijas valūtas vērtības krituma dēļ. Tāpat valdība tiek vainota par sākotnēji lēnajiem un slikti organizētajiem glābšanas darbiem. Kritiķi uzdevuši jautājumus par to, kādēļ jau sākumā netika iesaistīta armija, kam bija liela nozīmē pēc 1999.gada zemestrīces. Erdogans atzinis atsevišķas problēmas, bet norādījis, ka šobrīd situācija tiek kontrolēta.
Sīrijā karadarbība, kas 12 gadus plosījusi valsti, tagad traucē arī adekvātas palīdzības sniegšanai. Humānās palīdzības kravas cietušajiem Sīrijas ziemeļrietumos, kurus kontrolē islāmistu grupējumi, tiek ielaistas tikai no Turcijas robežas puses.
ANO cer palielināt kravu daudzumu, atverot vēl divus robežpārejas punktus uz Turcijas–Sīrijas robežas.
Vairākas arābu valstis piedāvājušas Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam (Bashar al-Assad) palīdzību zemestrīces seku novēršanai. Rietumvalstis, kas centušās saraut saites ar Asadu pēc protestu apspiešanas 2011.gadā un tam sekojošā pilsoņu kara, piedalās ANO glābšanas darbos Sīrijā, bet pilsoņu kara laika nav sniegušas Damaskai tiešu atbalstu.
Zemestrīce tiek vērtēta kā sestā nāvējošākā dabas katastrofa šajā gadsimtā. 2003.gadā zemestrīcē Irānā bojā gāja vairāk nekā 31 tūkstotis cilvēku.
Turcija norāda, ka apmēram 80 tūkstoši iedzīvotāju atrodas slimnīcās, un vismaz viens miljons mitinās pagaidu patversmēs.
