Pastāv «drošas norādes«, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins personīgi apstiprinājis raķetes piegādi, ar kuru 2014.gadā notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu, aizvadītajā nedēļā paziņoja katastrofas starptautiskie izmeklētāji.
Turklāt brīdī, kad notika traģēdija virs starptautiski neatzītās Doņeckas tautas republikas, tās vadošā amatā atradās cilvēks, kurš pirms 30 gadiem bija cieši iesaistījies mēģinājumos nepieļaut Latvijai atgūt neatkarību, atgādina TV3 raidījums Nekā personīga.
Tas ir bijušais augsta ranga Rīgas omonietis Vladimirs Antjufejevs. Pirms tam – Moldovas ziemeļos pastāvošās Piedņestras «republikas», cita neatzīta veidojuma – iekšlietu ministrs (1992-2011). Taču neesot nekādu reālu izredžu saukt pie atbildības viņu, Putinu vai citus noziegumā iesaistītos. Turklāt, uzsver raidījums,
Latvija starptautiskajā meklēšanā Antjufejevu nemaz nav izsludinājusi.
Nekā personīgi skaidro: sākumā Rīgas OMON «sadarbībā ar okupācijas režīma Iekšlietu ministrijas specvienībām» veica vairākus desmitus bruņotu uzbrukumu dažādām valsts iestādēm, noslepkavoja septiņus Lietuvas muitniekus, sarīkoja vairāk nekā desmit provokatīvu sprādzienu, simtiem cilvēkus piekāva. Barikāžu laikā Lietuvā un Latvijā lija arī civiliedzīvotāju asinis. Pats Antjufejevs uzskata (videocitāts): «Es esmu pārliecināts, ka visa mana dzīve, viss dienests notika tā, ka man nekad ne par ko nenāksies kaunēties.»
Pensionētā prokurore Rita Aksenoka bija viena no izmeklētājām, kura vāca pierādījumus OMONiešu zvērībām, lai jau miera laikos būtu iespējams saukt pie atbildības pēc iespējas vairāk «melno berešu». Bija izdevies pat nopratināt vairākus omoniešus, kuru sniegtās liecības bija būtiski pierādījumi lietā. Vienu OMON izskaitļoja, aizveda uz mežu un visi grupā nošāva. Lai pēc lodēm nevarētu noteikt, kurš noziegumā vainojams.
Bet – kādā no Nekā personīga 2019.gadā sniegtām intervijām saka Aksenoka, bijusī LR ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece – viņa pati, protestējot pret nepareizo izmeklēšanas gaitu, no prokuratūras aizgāja. Apsūdzības šo gadu laikā izvirzītas 74 omoniešiem, bet pie atbildības saukti tikai 15 no viņiem.
«Par cik mūsu Iekšlietu ministrijas puišiem izdevās atvest atpakaļ Parfjonovu, un mēs viņu palaidām. Un vēl tur dažus atveda atpakaļ. Man liekās no Moldovas. Un arī nenotiesājām. Nu būtu te mums jāatzīst tas, ka tā ir, zināmā mērā, varbūt, bezspēcība…» Moldovā izveidotā un starptautiski neatzītā Piedņestras «valsts» bija vieta, kur pēc Rīgas OMON vienības izformēšanas nobāzējās daudzi tās kaujinieki.
Pēc Latvijas Ģenerālprokuratūras rīcībā esošās informācijas, 1991.gada augusta puča laikā tieši Antjufejeva pakļautībā esošie Rīgas OMON kaujinieki ar automātiem šāva uz Rakstnieku namam piederošo mikroautobusu, nogalinot tā vadītāju Raimondu Salmiņu.
Antjufejevs, kā tiek uzskatīts, ir principā uzbūvējis gan Piedņestras represīvo orgānu sistēmu, tās specdienestus, gan daudzus gadus ieņēmis šīs teritorijas iekšlietu ministra amatu. Tā ir kā Ziemeļkoreja Eiropas austrumos, tā situāciju Piedņestrā raksturo Moldovas izmeklējošais žurnālists Vladimirs Thoriks.
Viņš raidījumam stāsta: «Antjufejevs Vladimirs… Mēs zinām, ka viņš aizbēga no Latvijas uz Moldovu un vadīja seperātistu kustību Moldovas austrumu rajonos. Piedņestrā. Un vairākus desmitus gadu Antjufejevs Piedņestrā, kas de jure ir Moldovas daļa, šajā seperātistu teritorijā Antjufejevs vadīja Piedņestras KGB.
Viņš bija galvenais čekists un galvernais politiskais policists Piedņestras teritorijā.
Viņš nodarbojās ar visu. Viņš vadīja opozīcijas iznīcināšanu.»
Moldovas pētniecisko žurnālistu grupa RISE atklājusi Krievijas scecdienestu cilvēkus, kuri vervē atbalstītājus Moldovā un centušies slepus ietekmēt parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Viens no šādiem ietekmīgiem spēlētājiem līdz 2014.gadam bija arī Rīgas omonietis Antjufejevs. Bet īsu brīdi, pirms Krievija iegāja Krimā, Antjufejevs parādās šajā tobrīd vēl Ukrainas kontrolētajā teritorijā. Vēlāk Antjufejevs publiski stāsta kā tieši ar viņa palīdzību Krima tika okupēta. Pēc dažiem mēnešiem Antjufejevs tiek nosūtīts ieviest kārtību Donbasā.
TV3 demonstrētā RISE videocitātā viņš stādās priekšā: «Esmu Doņeckas tautas republikas ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks. Mani sauc Antjufejevs Vladimirs Jurjevičs.»
Trīs mēnešus pēc tam, kad Ukrainas austrumos valsts valdībā sāk antiteroristisko operāciju pret seperātistiem, 2014.gada 10.jūlijā pašpasludinātajā «Doņeckas republikā» Vladimiru Antjufejevu ieceļot par vicepremjeru, kurš pārzina «spēka bloku». Pēc tam, kad Piedņestras čekists amatā bija nostrādājis nedēļu, viņa kontrolētajā teritorijā netālu no Doņeckas tiek notriekts Malaizijas pasažieru Boing. Traģēdijā bojā iet 298 cilvēki.
Pats Doņeckas «ģenerālis» noliedz jebkādu saistību ar katastrofu (videocitāts): «Ne es, ne mani sabiedrotie neesam FSB darbinieki. Boing nenotrieca ne DTR, ne Krievijas bruņoto spēku pārstāvji.»
Raidījums atgādina, ka Krievija izmanto Piedņestru, lai traucētu Moldovai iestāties Eiropas Savienībā, jo šāds iesaldēts konflikts neļauj skaidri noteikt Moldovas robežas. Ukrainas kara laika sākumā pastāvēja bažas, ka Putins plāno veikt operācijas, iesaistot arī Piedņestras teritorijā vēl no deviņdesmitajiem gadiem palikušās Krievijas armijas vienības. Pagājušā gada aprīlī notika vairākas provokācijas, lai visticamāk radītu pamatu Krievijai «nākt un ieviest kārtību». Trīs vīrieši ar granātmetējiem apšaudīja Piedņestras specdienesta ēku.
Jau pēc visa notikušā žurnālisti spējuši izsekot gan to, ka kā Antjufejevs pirms 2014.gada regulāri ar viltoru pasi iebraucis Ukrainā un no Odesas lidojis uz Maskavu, gan to, kā pa Ukrainu pārvietojies ar diplomātisko transportu. Moldovas žurnālisti saka: ja ukraiņi jau laikus būtu viņu neitralizējuši, iespējams tas ietekmētu vēlāk notiekošo Krimā un Donbasā.
Vladimirs Thoriks: «Šobrīd Antjufejevs uzskatāms par kā minimums neformālo Piedņestras specdienestu vadītāju. Un mums ir pierādījumi, ka Antjufejevs sazinās ar Piedņestras specdienestiem kā arī ar FSB piekto nodaļu, kas ir kurators tajā skaitā arī Moldovai. Mums rokās nonāca dažu FSB vadītāju «billingi» [zvanu saraksti]. Starp viņiem ir arī [..] Georgijs Grišajevs, [..]FSB piektās nodaļas ģenerālis, un regulāri sazvanās ar Antjufejevu.»
Vēl pirms astoņiem gadiem mediji Latvijā ziņoja, ka bijušo omonieti Antjufejevu mūsu valsts ir izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā. Tomēr, kā apliecina Ģenerālprokuratūra, Latvija šobrīd šo personu vairs nemeklē, jo, tiek citēta iestādes preses sekretāre, «šāds ierosinājums nav saņemts no procesa virzītāja puses».
Tieslietu ministre Inese Lībiņa Egnere uzskata, ka Latvijai būtu jāparūpējas, lai tādi civlēki kā Antjufejevs līdz mūža galam atrastos visos meklēšanas sarakstos:
«Mēs, protams, varam skaisti atcerēties barikādes piemiņu un pateikties tiem cilvēkiem, kuri nosargāja brīvību, kuri lēja asinis. Bet, ja mēs reāli ar tiesiskas valsts līdzekļiem, tiem, kuri šo noziegumu izdarīja, nenorādam, ka mēs tik tiešām viņu atbildību tiesas ceļā prasīsim. Tad tie ir tikai un vienīgi emocionāli vārdi, bet nevis darbi. Un līdz ar to vienīgā atbilde ir jā.
To, vai konkrēti šobrīd? Vai tiesībsargājošās iestādes, konkrēto personu ir vai nav iekļāvušas šajos meklēšanas sarakstos es nevaru komentēt, jo man nebija šāda informācija iepriekš zināma, ka es varētu par šo jautājumu jums atbildēt. Bet es tiešām lūgtu tad pie viņiem vērsties un to izrunāt, un jebkurā gadījumā es tad varētu arī no savas puses šo jautājumu viņiem jautāt. Bet mana īsā atbilde ir jā, tas ir mūsu pienākums, atbildība, un tas arī skaidri izriet no Satversmes.»
Latvijā šo gadu laikā notiesāti omonieši, kuri bija pavēļu izpildītāji. Krietni aktīvāk rīkojas Lietuva, kas omoniešus meklē joprojām. Aarī mēģina saukt pie atbildības par pastrādāto, šādi izpelnoties asu Krievijas nosodījumu, atgādina Nekā Personīga. Pirms septiņiem gadiem tā brīža ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers publiski paziņoja, ka Latvijā omoniešus vairs neesot iespējams saukt pie atbildības. Jo Lietuvā šie noziegumi tikuši traktēti kā genocīds, tādējādi tiem nav noilguma. Taču Latvijā skatīti kā nodevība un dienesta stāvokļa izmantošana, pielietojot vardarbību.
Lasiet arī: 20.janvāris pirms 32 gadiem. Uzbrukums Iekšlietu ministrijai
