Pilnvaras nolikušās, bet joprojām strādājošās valdības tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) ir gandarīts: viena no viņa politiskajām prioritātēm būs īstenota – otrdien, 22.novembrī, tika parakstīts līgums par jaunā Liepājas cietuma celtniecību. Paredzēts, ka savas durvis «apmeklētājiem» tas vērs 2025.gada septembrī, jau pēc 34 mēnešiem.
«Šī ir infrastruktūra, bez kuras nevar pastāvēt neviena valsts, lai sabiedrība būtu drošībā un būtu mazāk noziegumu. Valstij ir jārūpējas par bērniem, lai katrs izaugtu par iespējami labāku sabiedrības locekli. Tāpat mums ir jārūpējas par tiem, kuri nonākuši līdz problēmām savā dzīvē un radījuši tās citiem. Mums ir jāsaglabā, cik tas iespējams, katrs sabiedrības loceklis,» uzsver Bordāns.
Ministra ieskatā šis ir labākais brīdis, kad cietums jāceļ – sabiedrība nevēlas ar nodokļu naudu pārmaksāt par vecas infrastruktūras remontiem. Tāpat tā prasa valdībai samazināt noziedzības līmeni.
Jaunbūve ESOT arī «pozitīvs ekonomiskais pienesums» Kurzemei.
Tagadējie cietumi, kopumā deviņi, celti cara vai padomju režīmā, atbilst tikai toreizējiem priekšstatiem, kā notiesātajiem ir jāizcieš sods – viņus ieliek četrās sienās un aizmirst, sacīja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna. Viņa atgādināja: cara laikos uzskatīts, ka ieslodzīto higiēnai pilnīgi pietiek ar kopējo cietuma pirti vienreiz nedēļā, liekot žurnālistiem saprast, ka šodien ieslodzījuma vietās progresa ir maz.
Par mūsdienīgu cietumu – kurā var koriģēt ieslodzīto domāšanu un rīcību, kurā personālam ir droša un ērta darba vide – ministrija cīnījusies jau 17 gadus.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins: «Šis cietums dos drošību gan sabiedrībai, gan tā darbiniekiem, gan pašiem ieslodzītajiem. [..] Šeit būs beidzot viss kopā – gan nodarbinātības sektors, gan skola, gan citas speciāli paredzētas telpas un kameras. [..] Ir liela atšķirība, vai kamerā ir koka grīda, kurā var izveidot slēpņus aizliegtu vielu un priekšmetu glabāšanai, vai arī cietumā ir betona sienas un grīdas un tāda drošības sistēma, ka aizliegto vielu un priekšmetu iekļūšana un atrašanās cietumā ir praktiski neiespējama.»
Uz BNN jautājumu, vai ēkai ir konkrēts paraugs kādā citā valstī, Tiesu namu aģentūras valdes locekle Santa Sausiņa atbildēja, ka tāda neesot. Taču sākotnējā projekta izstrādē Tieslietu ministriju konsultēja Igaunijas arhitekti, kuri projektēja trīs cietumus savā valstī. Laikam ejot, prasības ieslodzījumu vietām aug, un arī viņu ieteikumi tagad tiek revidēti.
Projekta ģenerāluzņēmēja Citrus Solutions izpilddirektore Jūlija Zandersone atzina, ka 34 mēneši visiem darbiem ir ļoti izaicinošs termiņš. Tā būšot iespēja arī citām būvfirmām apliecināt savu varēšanu. Līdz nākamā gada novembrim tiks veikti projektēšanas darbi, vienlaikus nākamgad uzsākot būvlaukuma sagatavošanas darbus.
Pati celtniecība sāksies 2024.gadā, būvLaukumā aktīvākajos periodos nodarbinot līdz pat 300 cilvēkiem.
BNN vaicāta, vai ar nepilniem 126 miljoniem (bez PVN) uzņēmums arī pēc gada vai pusotra varēs «iekļauties tāmē» un līgumu nevajadzēs koriģēt, Zandersone skaidroja: «saprāta robežās» ir prognozētas cenas nākamo trīs gadu laikā un līgumā ir mehānismi, ieskaitot izmaksu indeksāciju, kas palīdz abām pusēm pielāgoties situācijas izmaiņām.
Tāpat BNN pavaicāja ministram: vai viņš justos glaimots, ja tautā būvi sauktu par «Bordāna cietumu»? Politiķis, sākotnēji viegli samulsis, ar smaidu atbildēja: jau mēģināts viņa vārdā nosaukt dažus likumus, un, ja projekts izdosies, viņš par to nesatrauktos. Bordāns jūtas glaimots tādēļ vien, ka izdevusies cietuma celtniecības uzsākšana. Pats iecerei pieķēries 2013.gadā, toreiz tieslietu ministra amatu ieņemot kā tēvzemietis.
Cietums atradīsies 5,6 kilometru attālumā no pilsētas centra, Alsungas ielā 29, tur aizņemot vairāk kā 30 hektārus lielu teritoriju, kas jau ir ģeotehniski izpētīta, atmežota un sagatavota būvdarbiem. Ēku kompleksa kopējā platība būs apmēram 45 tūkstoši kvadrātmetru, un līdzekļu ekonomijas vārdā sākotnēji iecerētais būvapjoms ir samazināts par vairāk kā 6 000 kvadrātmetriem.
Uzņēmums Tiesu namu aģentūra, kas apsaimnieko tiesu varas nekustamos īpašumus un ir jaunbūves pasūtītājs, uztic iepirkuma uzvarētājam SIA Citrus Solutions visus ar cietumu saistītos darbus – projektēšanu, kas ir uzsākta, autoruzraudzību un būvdarbus. Noslēgtā līguma summa ir 125 874 569,87 eiro, neskaitot PVN. Šim nolūkam valdība 18.oktobrī atļāva Tieslietu ministrijai uzņemties jauna cietuma būvniecībai nepieciešamās valsts budžeta ilgtermiņa saistības, nosakot šim mērķim kopējo finansējumu uz četriem gadiem (2022–2026) ne vairāk kā 175 643 319 eiro apmērā.
Gan ministrs, gan citi šajā tieslietu sistēmai ļoti svarīgajā notikumā iesaistītie plaši un pat jūsmīgi skaidro būves vēsturisko nozīmi visai Latvijas sabiedrībai. Beidzot ES un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstī būs ieslodzījuma vieta, kurā cietumnieki ne tikai aizvadīs viņiem piespriesto sodu –
te ar viņiem varēs strādāt speciālisti, lai ieslodzītos resocializētu, pat «mainītu domāšanu» un mazinātu risku, ka viņi atkal pastrādā noziegumus.
Tāpat šeit, kur līdz 1 200 cietumnieku tiks izvietoti 600 kamerās, veiksmīgāk ierobežos «subkultūras attīstību ieslodzīto starpā». Turklāt soda izpildes laikā tiks nodrošināta «individuāli izvērtētu pamattiesību īstenošana», tādejādi novēršot līdz šim Ieslodzījuma vietu pārvaldes saņemtos «pāris» Satversmes tiesas aizrādījumu.
Patlaban Latvijā darbojas Rīgas Centrālcietums un Iļģuciema cietums Rīgā, Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, Daugavgrīvas cietums Daugavpilī, Jelgavas cietums, Jēkabpils cietums, Liepājas cietums, Olaines cietums, Valmieras cietums. Tajos 2021.gada 31.decembrī, kā ikgadējā pārskatā ziņo Ieslodzījuma vietu pārvalde, atradās 3 183 ieslodzītie (apcietinātie – 808, notiesātie – 2 375). Savukārt kopējais «pieejamo vietu» skaits – 4 822.
Pērnā gada beigās ieslodzījuma vietās atradās 267 sievietes, 27 nepilngadīgie (no tiem – viena meitene) un 69 ieslodzītie, kuri sodīti ar mūža ieslodzījumu.
SIA Citrus Solutions ir sakaru tehnoloģiju kompānijas SIA Tet (agrāk – Lattelekom) grupas uzņēmums, kas pērn – pēc portāla Firmas.lv datiem – apgrozīja 29,23 miljonus eiro, nopelnot 1,01 miljonu eiro.
