Krāpnieki sākuši viltot rēķinus, nomainot sadarbības partnera konta numuru, tādā veidā cenšoties izkrāpt līdzekļus no Latvijas uzņēmumiem, ziņo Swedbank, aicinot uzņēmējus un grāmatvežus būt īpaši modriem.
Bieži vien krāpniekiem izdodas imitēt sadarbības partneru e-pastus un samainīt rēķinā esošos rekvizītus. Tādējādi uzņēmumu darbinieki, veicot ierastu rēķinu apmaksu, paši pārskaita naudu krāpniekiem uz citās finanšu iestādēs esošiem kontiem.
Vidējā summa, ko šādā krāpšanas veidā uzņēmums var zaudēt, šogad ir nepilni 100 000 eiro.
«Sadarbības partneru attiecības un savstarpējā uzticēšanās ir ierasta lieta uzņēmumu darbībā. Tomēr, ja kāds sadarbības partneris atsūta vēstuli, ka mainās uzņēmuma norēķinu rekvizīti, labāk divreiz pārliecināties, ka šī informācija atbilst patiesībai, nevis akli uzticēties un pazaudēt naudu. Īpaši decembrī, kad finanšu gada noslēgšanai uzņēmumi cenšas apmaksāt visus gada nogales rēķinus», brīdina Swedbank uzņēmumu pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs Jevgenijs Ivanovs.
Kopumā šāds krāpšanas veids ir gana sarežģīts, jo krāpniekiem nepieciešams ievākt specifisku informāciju. Tā viņu rokās var nonākt krāpnieku rokās, ja uzņēmumu darbinieki nepievērš pietiekami daudz uzmanības darba informācijas drošībai vai neapdomīgi ievieš darba datoros dažādas programmatūras, kas var tik ļaunprātīgi izmantotas. Tiklīdz krāpnieki piekļūst uzņēmuma un sadarbības partneru saziņai, rēķinu viltošana lielas grūtības nesagādā. Piemēram, kā arguments, kāpēc mainās norēķinu kārtība, var tikt izmantots it kā neplānots uzņēmuma audits ar lūgumu izņēmuma kārtā rēķinu apmaksāt uz citu kontu – vai informējot, ka mainās sadarbības banka.
Lai sarežģītu krāpšanas mēģinājumu īstenojums, tiek ieteikts ieviest «četru acu principu»: darījumos ar rēķinu apmaksu vai naudas pārskaitījumiem to veicējam piesaistīt vēl kādu kolēģi. Tāpat šis princips noderēs, ja krāpnieki centīsies radīt emocionālo spriedzi, viltojot vadības e-pastus, kas it kā prasa steidzamības kārtā veikt netipisku naudas pārskaitījumu. Krāpnieki visbiežāk izmanto vai nu darbinieku satraukumu vai viņu neuzmanību, tāpēc kolēģa piesaistīšana ļaus pamanīt nianses, kas var pasargāt uzņēmuma līdzekļus.
Tātad, lai izvairītos no apkrāpšanas, ir jāpievērš īpaša modrība, ja sadarbības partneris informē par pēkšņām izmaiņām norēķinu kārtībā vai arī kolēģis lūdz steidzami veikt kādu maksājumu. Kad tomēr ir nācies piedzīvot krāpšanas gadījumu, nekavējoties par šo gadījumu jāinformē banka un ar iesniegumu jāvēršas arī policijā. Sniegtās informācijas analīze bieži ļauj novērst krāpšanas riskus citiem klientiem.
