Kā īsti vērtējams Evikas Siliņas valdības veikums tās darbības pirmajā gadā, ko nozīmē pensiju otrā līmeņa samazināšana un kādas konsekvences būs sabiedrības neuzticībai “Progresīvo” ministriem, BNN jautāja politologam, uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam Filipam Rajevskim.
“Valdības deklarācija bija visai vispārīga, balsu parlamentā kā trūka, tā trūkst, un no tā arī izriet, ka valdības darbība ir bez revolucionāriem izrāvieniem. Tas, ko runāja par dinamiskiem izrāvieniem un pārmaiņām, vairāk palicis tādā kā standarta “Vienotības” variantā, kur varbūt pat labi jautājumi tiek bezgalīgi “mocīti” un tikai tad pieņemti, savukārt slikti un sāpīgi jautājumi tiek pieņemti žiperīgi, bet slēgtā sēdē. Tas ļoti atgādina Krišjāņa Kariņa valdību,” saka Filips Rajevskis.
Taujāts, kā vērtē sabiedrībā lielu pretestību guvušo jautājumu par pensiju otrā līmeņa samazināšanu, protestējot pret kuru sabiedrības līdzdalības platformā “Mana balss” līdz 16.septembrim jau bija savākti teju 18 tūkstoši parakstu, politologs pauž, ka šī aktivitāte nav tik daudz saistīta ar sabiedrības attieksmi pret valdību, cik konkrēto jautājumu. “Ja cilvēkiem pajautātu, vai vajag par vienu punktu palielināt Pievienotās vērtības nodokli (PVN), paraksti pret PVN celšanu tiktu savākti tieši tikpat ātri. Ja pajautātu, vai vajag celt kādu citu nodokli, cilvēki tāpat teiktu “nē”. Tā ir diezgan standarta situācija un, protams, nodokļus celt nevajag,” uzsver Filips Rajevskis. “It kā no citas operas, bet tas ir tas pats jautājums, vai mums vajag maksāt vairāk, lai valsts varētu tērēt vairāk un izskatās, ka kopumā sabiedrība to nevēlas. Tā kā tas vairāk ir saistīts ar uzticēšanos valdībai.”
Tikmēr šo uzticēšanās latiņu sabiedrībā ļoti gremdē gan skandāls ar “Rail Baltica” projektu un “airBaltic” pusmiljardu eiro lielā parāda norakstīšanu, gan arī neizlēmīgā rīcība pēc Krievijas militārā drona ielidošanas Latvijas teritorijā.
Abos gadījumos sabiedrības neapmierinātība ir saistīta ar “Progresīvo ministriem – satiksmes ministru Kasparu Briškenu un aizsardzības ministru Andri Sprūdu.
Uz jautājumu, vai sabiedrības negatīvā nostāja varētu būt tas impulss, lai Evika Siliņa aicinātu “Progresīvos” atsaukt šos ministrus un viņu vietā deleģēt citus, Filips Rajevskis atbild noraidoši. “Pirmkārt, “Vienotībai” Briškens kādu laiku vēl būs izdevīgs. Viņš ļoti labi absorbē negāciju. Visi viņam var māt ar pirkstu, rādīt, kāds viņš tāds un šitāds, stāstīt, kā viņš netiek galā. Taču līdzko viņam no Satiksmes ministrijas nāksies aiziet, tā kļūs par premjeres problēmu, un priekš kam viņai tas vajadzīgs? Ja ieliek jaunu ministru, paies vēl laiks, kamēr viņš iešūposies, un Siliņai nāksies atbildēt arī par šiem jautājumiem. Tāpēc premjere viņu turēs šajā amatā, jo viņai vajag kādu, kuru par visām šīm lietām “sist”. Bet, protams, pārturēt arī nevar, jo kādā brīdī var rasties jautājumi, kādēļ premjere tā dara un uztur rīcībnespējīgu ministru. Bet pagaidām vēl spiediens uz premjeri nav ne tuvu tik liels, lai viņa noņemtu Briškenu no amata. Tas pats attiecas arī uz Sprūdu.”
Taujāts, vai tas nozīmē, ka valdība tuvākā laikā nekritīs, Filips Rajevskis atbild apstiprinoši. “Tur var sejas mainīties, bet neizskatās, ka mainīties taisītos pati valdība un koalīcija. Īsti nav tāda loģiska pamatojuma, kāpēc tas būtu jādara. Politikā gan vienmēr ir arī iracionālais moments, un no tādiem lēmumiem mēs pasargāti neesam.”
Lasiet arī: Krievijas drona incidents: Kāpēc neizmantoja Latvijas dārgās pretdronu sistēmas?
