Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) draudošā komunikācija par atbildīgā ministra demisijas pieprasīšanu nepalīdz sasniegt izglītības nozarē nospraustos mērķus, šādu viedokli pauda izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
LIZDA šonedēļ paziņoja, ka prasa līdz 30.jūnijam pieņemt grozījumus visos Ministru kabineta (MK) noteikumos par finansēšanas kārtību pirmsskolas, vispārējās pamata un vidējās, profesionālās, profesionālās ievirzes, interešu, kā arī speciālās izglītības pedagogiem, pretējā gadījumā solot prasīt Čakšas dmisiju.
Nepieciešamību veikt grozījumus MK noteikumos par finansēšanas kārtību esot atzinis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, jo citādāk neesot iespējams nodrošināt finansējuma piešķiršanu skolotāju grupām atbilstoši IZM veiktajiem aprēķiniem, apgalvoja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, piebilstot, ka arodbiedrība 5.jūnijā esot saņēmusi ministrijas vēstuli, kurā apgalvots, ka grozījumus veikt nav nepieciešams.
Čakša savukārt uzsvēra, ka jau aprīlī valdības pieņemtie grozījumi par pedagogu darba samaksu un IZM veiktie aprēķini apliecina, ka ar valdības piešķirto papildus finansējumu jāpietiek pedagogu atalgojuma celšanai.
Izglītības ministre arī atkārtoti atzīmēja pašvaldību atbildību par saņemtās mērķdotācijas sadalījumu pa izglītības iestādēm.
Savukārt LIZDA turpina prasīt IZM veikt korekcijas aprēķinos, jo tai joprojām esot bažas par to, vai ar valdības piešķirto finansējumu pietiks pedagogu streika prasību izpildei. Vanaga pauda, ka pašvaldībām būtu jāzina jau tagad, vai pietiks finansējuma, lai zinātu, kādu algu piedāvāt jaunajiem pedagogiem.
Izglītības ministre joprojām ir pārliecināta, ka visas pedagogu streika vienošanās ir izpildītas, un šobrīd notiekošā iedziļināšanās detaļās ir “mazliet pārspīlēta”, tomēr viņa izprot pedagogu arodbiedrības bažas, jo pedagogu atalgojums “ir kritiski svarīgs aspekts” kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai.
Ministre uzsvēra, ka normatīvais regulējums nosaka, ka pašvaldības pašas lemj par tālāku valsts piešķirtās mērķdotācijas sadalījumu starp skolām.
Valdība 21.aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.
Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra plānota 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ – pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.
Lai nodrošinātu zemākās stundas likmes palielināšanu, tika nolemts piešķirt šogad 9 039 833 eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Neskatoties uz šo valdības lēmumu, LIZDA 24.aprīlī sāka trīs dienu streiku, pārmetot, ka valdība nav izpildījusi visas streika prasības un gala lēmumu pieņēmusi vēlāk nekā bija solījusi. LIZDA pirms streika pamatā prasīja palielināt pedagogu algas un mainīt slodžu sadalījumu.
Sākoties streikam, LIZDA un IZM bija atšķirīgi viedokļi, vai valsts ir izpildījusi pedagogu streika prasības – IZM uzstāja, ka prasības ir izpildītas, jo paredzēts prasītais finansējums zemāko algas likmju celšanai, savukārt LIZDA uzstāja, ka pielikums nepieciešams arī tiem pedagogiem, kas jau tagad saņem lielākas algas.
LIZDA draudēja pagarināt streiku, uzstājot, ka valdība neesot izpildījusi visas streika prasības. Šādos apstākļos puses turpināja sarunas.
Valdība 26.aprīlī lēma papildus piešķirt 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu atalgojuma palielināšanai, lai tādējādi izpildītu pēdējās pedagogu streika prasības.
Lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu arī tiem pedagogiem, kuru algas likme šobrīd ir lielāka par minimālo, IZM aplēsusi, ka nepieciešams palielināt par 3,38% viena izglītojamā izmaksas. Grozījumi noteikumos paredz, ka 1.-6.klases skolēnu vidējās izmaksas tiks palielinātas no 105,09 eiro uz 108,64 eiro, 7.-9.klases skolēnu vidējās izmaksas – no 135,41 eiro uz 139,99 eiro, savukārt 10.-12.klases skolēniem – no 145,51 eiro uz 150,43 eiro.
Lasiet arī: Stukāns atvainojas sabiedrībai par publiskajiem izteikumiem saistībā ar slepkavību Jēkabpilī