Eiropā, tostarp Čehijā, strauji pieaug saslimstība ar garo klepu un neskaidrības par oficiālajām vadlīnijām un pretrunīgi vērtētā Prāgas mēra, kurš saslimis ar garo klepu, publiskā uzstāšanās ir radījusi raizes par to, vai no Covid-19 ir gūta jebkāda mācība, svētdien, 17.martā, ziņo BBC.
Garais klepus ir lipīga plaušu infekcija, kura sākotnēji atgādina saaukstēšanos ar tādiem simptomiem kā iesnas un iekaisis kakls, bet pēc tam tā progresē līdz smagām klepus lēkmēm, kas ilgst vairākas minūtes un īpaši pastiprinās naktīs.
No 28 saslimšanas gadījumiem janvāra pirmajā nedēļā to skaits ir strauji pieaudzis līdz šobrīd 3 084 gadījumiem, kas ir augstākais rādītājs kopš 1963.gada.
Prāgas mērs Bohuslavs Svoboda (Bohuslav Svoboda), 80 gadus vecais deputāts, apmeklēja parlamenta sēdi, klepodams un šķaudīdams, radot bažas kolēģu vidū, kādam sakot, ka viņš vismaz varēja uzvilkt masku. Svoboda jokodams teica, ka atveseļojas no garā klepus, viņam esot sestā antibiotiku kursa diena un uzskatīja, ka vairs nav infekciozs. Tomēr saskaņā ar sabiedrības veselības aizsardzības noteikumiem personām, kas slimo ar garo klepu, jāpaliek mājās, līdz antibiotiku kursa beigām.
Zaļā partija pret viņu ir ierosinājusi krimināllietu par “lipīgas slimības izplatīšanu”.
Prāgā pieaugot garā klepus saslimšanas gadījumu skaitam, radās neskaidrības par skolu protokoliem. Prāgas sabiedrības veselības iestāde ieteikusi nevakcinētos bērnus sūtīt mājās, ja kādam no klasesbiedriem ir konstatēts garais klepus, taču sabiedrības veselības iestādes vadītāja to noraidījusi.
Taču epidemiologi norādījuši uz pretrunām, jo vakcinācija pret garo klepu, ko čehu valodā dēvē par “melno klepu”, Čehijā ir obligāta.
Neskatoties uz augsto, aptuveni 97% lēsto zīdaiņu imunizācijas līmeni, tūkstošiem Čehijas mazuļu joprojām nav vakcinēti pret garo klepu. Veselības ministrs Vlastimils Valeks (Vlastimil Válek) skaidrojis neseno saslimšanas gadījumu skaita pieaugumu ar Covid-19 pasākumu atvieglošanu un nepilnīgu bērnu imunizāciju.
Pret garo klepu vakcinē piecos posmos, no kuriem pirmie trīs posmi tiek veikti pirmajos 12 dzīves mēnešos. Pēdējās divas vakcīnas devas tiek ievadītas aptuveni sešu un desmit gadu vecumā.
Lai gan gandrīz visi zīdaiņi saņem pirmās vakcīnas devas, tikai 90% no tiem pabeidz pilnu vakcīnas kursu,
kas, iespējams, izraisa saslimšanas gadījumu pieaugumu pusaudžu vidū, sacīja ministrs.
Vecāki tiek aicināti pārbaudīt savu bērnu vakcinācijas datus, bet pieaugušajiem tiek rekomendēts veikt atkārtotu vakcināciju.
Pirms obligātās vakcinācijas ieviešanas 1958.gadā toreizējā Čehoslovākijā ik gadu no garā klepus nomira desmitiem, ja ne simtiem zīdaiņu un mazu bērnu.
Eksperti apgalvo, ka, lai gan mūsdienās iedzīvotāji ir labi aizsargāti no masveida obligātās vakcinācijas, nesenā saslimšanas gadījumu skaita pieaugums rada risku. Inficētie pusaudži, kuriem var būt tikai ilgstošs klepus, var pārnest slimību uz mazāk aizsargātām personām, piemēram, jaunākiem brāļiem un māsām un gados vecākiem cilvēkiem, kuru imunitāte var būt novājināta.
