Centriski labējie demokrāti, kas atbalsta uzņēmējdarbību un Grenlandes neatkarību – bet tikai pakāpeniski, kad Dānijas autonomā teritorija būs politiski un ekonomiski attīstītāka, Grenlandes vēlēšanās uzvarēja valdošo kreiso koalīciju, savukārt ASV atbalstošā partija “Naleraq”, kas iestājas par ātru neatkarības iegūšanu, otrdienas, 11.marta, balsojumā uzrādīja savu līdz šim labāko rezultātu, ziņo “Politico” un “Reuters”.
Pēc visu balsu saskaitīšanas “Demokraatit” ieguva 29,9% balsu, salīdzinot ar 9,1% 2021.gadā, un apsteidza centristu partiju “Naleraq”, kas ieguva 24,5% balsu, dubultojot balsu skaitu salīdzinājumā ar 2021.gadu.
Valdošā kreisā inuītu partija “Ataqatigiit” un tās kreisi centriskais partneris “Siumut”, kas arī cenšas lēni virzīties uz neatkarību, ieņēma attiecīgi trešo un ceturto vietu, kopā iegūstot 36% balsu, salīdzinot ar 66,1% 2021.gadā.
Neviena partija nesaņēma absolūto vairākumu.
Grenlandes iedzīvotāji devās uz vēlēšanām, ņemot vērā Trampa vairākkārtējos draudus sagrābt šo teritoriju, kas izraisīja ģeopolitisku saspīlējumu un izvirzīja salu un tās nelielo iedzīvotāju skaitu – aptuveni 57 000 – uzmanības centrā. Trampa izteikumi aktivizēja debates par Grenlandes nākotni, tostarp par to, vai tai būtu jāpaliek Dānijas sastāvā, jācenšas panākt pilnīgu neatkarību vai jāpanāk vienošanās ar ASV.
Vēlētāji otrdien pulcējās, un, kā ziņo vietējie plašsaziņas līdzekļi, salīdzinājumā ar 2021.gadu vēlētāju aktivitāte bija ievērojami lielāka.
Demokrātu partijas līderis Jenss Frederiks Nīlsens (Jens-Frederik Nielsen) ir paziņojis, ka Grenlande nav pārdošanā, un noraidījis ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) interesi par tās iegādi, nosaucot agresīvos centienus par “draudiem mūsu politiskajai neatkarībai”.
“Cilvēki vēlas pārmaiņas… Mēs vēlamies, lai mūsu labklājību finansētu vairāk uzņēmumu,” sacīja Jenss Frederiks Nīlsens, bijušais rūpniecības un minerālu ministrs.
“Mēs nevēlamies neatkarību rīt, mēs vēlamies [izveidot] labu pamatu,” Nīlsens žurnālistiem Nūkā, piebilstot, ka tagad viņš rīkos sarunas ar citām partijām, lai mēģinātu izveidot valdošo koalīciju.
“Mēs respektējam vēlēšanu iznākumu,” sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja inuītu partijas “Ataqatigiit” premjerministrs Mute Egede (Mute Egede), piebilstot, ka gaidāmajās koalīcijas sarunās viņš uzklausīs visus priekšlikumus.
Grenlande ir bijusī Dānijas kolonija, un kopš 1953.gada tā ir Dānijas teritorija. Tā ieguva zināmu autonomiju 1979.gadā, kad tika izveidots tās pirmais parlaments, bet Kopenhāgena joprojām kontrolē ārlietas, aizsardzību un monetāro politiku un nodrošina ekonomiku ar nepilnu vienu miljardu dolāru gadā.
2009.gadā tā referendumā ieguva tiesības pasludināt pilnīgu neatkarību, lai gan tā to nav izdarījusi, bažījoties, ka dzīves līmenis bez Dānijas ekonomiskā atbalsta varētu pazemināties.
Vēlēšanu rezultāti, kas deva ievērojamu panākumu partijai “Naleraq”, kas ir dedzīgi par neatkarību un sadarbību ar ASV, pat ja pirmajā vietā ierindojās piesardzīgākie demokrāti, liecina, ka Grenlandes iedzīvotāji nav vienisprātis par labāko ceļu uz priekšu.
Lasiet arī: Dānija, reaģējot uz ASV spiedienu, palielina Arktikas aizsardzības izdevumus
Lasiet arī: VIDEO | Prezidents Tramps nopērk “Teslu”, lai atbalstītu “Īlona lolojumu”
