Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos konstatēti 3,84 miljoni kontrabandas cigarešu, un cigarešu kontrabanda joprojām ir liela problēma, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Viņš prognozēja, ka šogad kontrabandas cigarešu skaits varētu būt lielāks, nekā tika konstatēts pagājušajā gadā. Vienlaikus Zukuls gan atzīmēja, ka ik mēnesi konstatēto kontrabandas cigarešu daudzums ir atšķirīgs – ir mēneši ar lielākiem “ķērieniem” un ir mēneši, kad konstatēto kontrabandas cigarešu skaits ir mazāks. Pagājušajā gadā tika konstatēti kopumā 7,57 miljoni kontrabandas cigarešu.
Tāpat Zukuls norādīja, ka šogad nedaudz vairāk kā pērn ir konstatēta degvielas kontrabanda, taču daudzums nav liels – 4 300 litru. Arī kontrabandas alkohola apmēri salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir nedaudz pieauguši, sasniedzot 1800 litrus.
Alkohols un degviela gan nav klasiskās kontrabandas preces, ko mēģina ievest Latvijā, sacīja Zukuls.
Viņš arī informēja, ka 2024.gada pirmajos četros mēnešos konstatēti 36 narkotiku kontrabandas gadījumi, kas ir samazinājums, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem četriem mēnešiem, kad tika konstatēti 66 šādi gadījumi. Tomēr šāda statistika neliecina par tendenci, jo var sekot mēneši, ka gadījumu skaits var pieaugt straujāk, skaidroja Zukuls.
Tāpat viņš piebilda, ka ir konstatēti 58 pasta sūtījumi, kuri, pamatojoties uz aizdomām par narkotisko vai psihotropo vielu esību tajos, nav izsniegti saņēmējiem.
“Ja konstatējam aizdomīgu pasta sūtījumu, aicinām saņēmēju nākt tam pakaļ. Ja saņēmējs neatnāk, šo sūtījumu iznīcinām. Jā, atklāto pasta sūtījumu skaits ar aizliegtajām vielām iepriekš bija daudz lielāks – no 600 līdz 800 gadā. Es pieļauju, ka sūtījumu skaits ir samazinājies, jo pielietotais kontroles algoritms ir veiksmīgi iestrādājies – tas, kā pārbaudām kurjerpasta sūtījumus, kā iesaistām kinologus, ir ļāvis nonākt pie laba rezultāta. Nevar gan teikt, ka problēma būtu izzudusi un neviens vairs neko nelegālu nemēģina sūtīt,” teica Zukuls.
Tāpat viņš pastāstīja, ka šogad pirmajos četros mēnešos ir konstatēti 23 skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumi. Pērn attiecīgajā periodā 32 gadījumos skaidras naudas deklarācija vai nu netika iesniegta vispār, vai arī tā bija nepilnīgi aizpildīta.
Jautāts, vai skaidru naudu vairāk ved iekšā Latvijā vai ārā no Latvijas, Zukuls skaidroja, ka sankciju regulējums nosaka, ka uz Krieviju un Baltkrieviju nedrīkst izvest Eiropas Savienības dalībvalstu banknotes, ar izņēmumu, ka var izvest tikai tik daudz, cik nepieciešams cilvēkam konkrētā ceļojuma laikā. Kontrolējot noteikto sankciju ievērošanu, šogad pirmajos četros mēnešos Latvijas muita 381 gadījumā novērsusi mēģinājumus izvest uz Krieviju un Baltkrieviju skaidru naudu.
Tāpat šogad pirmajos četros mēnešos 45 gadījumos kravās un sūtījumos konstatētas viltotas preces, kamēr pirms gada viltotas preces tika konstatētas 48 gadījumos.
Zukuls stāstīja, ka tiek uzskaitīta arī muitas kontroles rezultativitāte jeb tas, cik bieži, ņemot vērā veiktās padziļinātās kontroles, tiek atklāts pārkāpums – šogad rādītājs ir 41,2%, bet pagājušajā gadā tie bija 33,3%.
Lasiet arī: “WikiLeaks” Asanžs pēc vainas atzīšanas atbrīvots un dodas mājās uz Austrāliju