“WikiLeaks” dibinātājs Džuljēns Asanžs (Julian Assange) trešdien, 26.jūnijā, no tiesas ASV Klusā okeāna salu teritorijā Saipanā iznāca kā brīvs cilvēks pēc tam, kad atzina savu vainu ASV spiegošanas likuma pārkāpšanā, noslēdzot vienošanos ar ASV varasiestādēm, kas viņam ļāva doties uz mājām Austrālijā, tādējādi noslēdzot 14 gadus ilgušo juridisko sāgu, ziņo “Reuters“.
Asanžs, kad viņu 2019.gadā apcietināja, piecus gadus pavadīja Lielbritānijas stingrās drošības cietumā, cīnoties pret izdošanu ASV, kur viņam tika izvirzītas 18 apsūdzības, saistībā ar “WikiLeaks” 2010.gadā publiskotajiem simtiem tūkstošu slepenu ASV militāro dokumentu par Vašingtonas karadarbību Afganistānā un Irākā, kas bija viena no lielākajām slepenas informācijas noplūdēm ASV vēsturē.
Trīs stundas ilgās tiesas sēdes laikā Asanžs atzina savu vainu vienā apsūdzības punktā par sazvērestību, lai iegūtu un izpaustu klasificētus valsts aizsardzības dokumentus, taču apgalvoja, ka viņš uzskatīja, ka ASV konstitūcijas Pirmais grozījums, kas aizsargā vārda brīvību, aizsargā viņa darbības.
“Strādājot kā žurnālists, es mudināju savu avotu sniegt informāciju, kas tika uzskatīta klasificētu, lai to publicētu,” viņš sacīja tiesā. “Es uzskatīju, ka šo darbību aizsargā Pirmais grozījums, bet atzīstu, ka tas bija … spiegošanas likuma pārkāpums.”
ASV galvenā apgabaltiesnese pieņēma atzīšanos un atbrīvoja viņu,
norādot, ka ASV valdība norādīja, ka no Asanža darbībām nav cietuši cilvēki. Tiesa piesprieda viņam 62 mēnešus tiesā, kas atbilst viņa jau izciestajam laikam Lielbritānijas cietumā.
Pēc tam, savas vainas atzīšanas, 52 gadus vecais Asanžs, mediju pūļa pavadībā atstāja tiesu, un pēcāk ar privātu lidmašīnu aizlidoja uz Austrālijas galvaspilsētu Kanberu.
ASV teritorija Klusajā okeānā tika izvēlēta tāpēc, ka Asanžs iebilda pret ceļošanu uz ASV kontinentālo daļu, kā arī tāpēc, ka tā atrodas netālu no Austrālijas, norādījuši prokurori.
Asanžs pirmo reizi tika arestēts Lielbritānijā 2010.gadā, pēc tam viņš septiņus gadus pavadīja Ekvadoras vēstniecībā Londonā, lai izvairītos no izdošanas Zviedrijai, jo tika apsūdzēts dzimumnoziegumos Zviedrijā, kas tika atcelti, un pēcāk no 2019.gada pretojās izdošanai ASV par ASV likumpārkāpumu un iespējamo noziegumu atklāšanu, tostarp konfliktos Afganistānā un Irākā.
Viņa atbalstītāji, kuru vidū ir pasaules līderi, slavenības un daži prominenti žurnālisti, viņu uzskata par varoni, jo atmaskoja nelikumības un iespējamos kara noziegumus, kā arī tika vajāts par to, ka apkaunoja ASV iestādes, savukārt ASV apgalvo, ka slepeno dokumentu publiskošana apdraudēja dzīvības.
Austrālijas valdība ir centusies panākt viņa atbrīvošanu un vairākkārt ir ierosinājusi šo jautājumu ASV.
“Tas nenotika pēdējo 24 stundu laikā,” trešdien preses konferencē sacīja premjerministrs Entonijs Albaness (Anthony Albanese). “Tas tika pārdomāts, pacietīgi, ar to tika strādāts kalibrētā veidā, un tieši tā Austrālija rīkojas.”
Lasiet arī: Atbildes gājienā Krievija aizliedz desmitiem ES ziņu mediju
