Šis gads parādīs patieso dabasgāzes patēriņu Latvijā, intervijā aģentūrai LETA sacīja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
Viņš skaidroja, ka pagājušais gads varētu būt bijis pēdējais, kad dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājās, un 2024.gads parādīs, vai dabasgāzes patēriņš atjaunosies un cik lielā mērā.
“Mēs ceram, ka pagājušais būs bijis pēdējais krituma gads. Pērn kritums vidēji visa gada laikā bija neliels. Turklāt pagājušo gadu vēl turpināja ietekmēt augstās dabasgāzes cenas. Tādēļ no šī viedokļa 2024.gads būs patiesais testa gads, kad mēs redzēsim, vai dabasgāzes patēriņš atjaunosies un cik lielā mērā tas notiks,” sacīja Bariss, piebilstot, ka dabasgāzes patēriņa samazinājums ir vērojams visā Baltijas reģionā.
Bariss norādīja, ka pašlaik Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir aptuveni 15,8 teravatstundas (TWh) dabasgāzes. Savukārt aizpagājušajā gadā, kas bija pirmā apkures sezona pēc kara sākuma Ukrainā, kopumā krātuvē iesūknēja 13,1 TWh gāzes.
“Pagājušais gads mums bija ļoti labs tādā ziņā, ka kopumā krātuvē tika iesūknēts rekorda apjoms – 21,7 TWh. Tas ir lielākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. Līdz ar to varam justies pietiekami droši,” piebilda Bariss.
“Conexus” valdes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka šogad būs gan gāze, gan nepieciešamais spiediens gāzes izņemšanai no krātuves.
Pirms divarpus gadiem pielāgoti kompresori, kurus var izmantot arī gāzes izņemšanas sezonā, ja tas ir nepieciešams.
Runājot par gāzes vada “Balticconnector” bojājumu starp Igauniju un Somiju, Bariss sacīja, ka Latviju tas tiešā veidā no apgādes drošības viedokļa neskar, tas primāri bija izaicinājums somu kolēģiem, jo viņiem vajadzēja operatīvi pārorganizēt visas piegādes uz sašķidrinātās dabasgāzes termināli Inko. Tas arī ir izdarīts, un gāzes apgāde Somijā notiek bez problēmām.
Bariss norādīja, ka šobrīd ir grūti pateikt, vai “Balticconnector” gadījums mazina uzticību Inčukalna pazemes gāzes krātuvei kā tādai, jo, arī notiekot kādai tehniskai problēmai, gāzi vienalga būs iespējams izsniegt. “Tas, ko mēs no šī notikuma varam mācīties, ir, ka nevar paļauties tikai uz vienu piegādātāju un vienu enerģijas avotu. Tad parādās ilgtermiņa drošības riski,” viņš piebilda.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvija šajā ziņā ir ļoti labā situācijā, jo ir pieejamas gāzes piegādes no vairākiem avotiem. “Arī Somijas pieredze liecina, cik svarīgi ir, ka ir vairākas gāzes piegādes iespējas,” sacīja Bariss.
Savukārt, runājot par dabasgāzes lomu nākotnē, Bariss norādīja, ja gāzi ar kaut ko grib aizstāt pēc desmit gadiem, tad to jau tagad ir jāsāk būvēt.
“Protams, ka mums lielos apjomos ir jāattīsta enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem, tomēr, lai tiktu līdz tam brīdim, kad mēs varēsim lielā apjomā ģenerēt ūdeņradi un tas būs ekonomiski izdevīgi, vēl kāds laiciņš paies,” sacīja Bariss.
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!