Savukārt par šādu krāpniecību aizdomās turētā Kristīne Bērziņa – pēc biroja prasības no amata atstādinātā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja – brīdina, ka tiek apdraudēta nākamo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu sagatavošana un norise Latvijā, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Tiesībsargi CVK līgumos ar vēlēšanu tehnisko nodrošinātāju saskata krāpšanu un dokumentu viltošanu.
Centrālā vēlēšanu komisija ir Kristīnes Bērziņas pirmā un vienīgā darba vieta. Pirms turpat četriem gadiem ilggadējā CVK preses sekretāre pārņēma komisijas vadību no Arņa Cimdara. Togad notika Eiroparlamenta vēlēšanas, kurās pirmo reizi bija iespējams balsot brīvi izvēlētā iecirknī. To varēja, pateicoties CVK datorsistēmai. Diemžēl tā nestrādāja kā iecerēts, vēlēšanas noritēja smagnēji. Tāpēc politiķi lēma, ka līdz šim iznomātā informācijas tehnoloģiju sistēma Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārņem savā valdījumā.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, bijušais e-pārvaldības apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA) atceras: «Toreiz tika pamanīta tā problēma, ka ir tikai viens šis piegādātājs. Tā tomēr ir ļoti sensitīva sistēma, kura tiešām ir saistīta ar nacionālo drošību. Par laimi, tā bija vietējā kompānija, bet uzņēmumu var jebkurā brīdī pārdot. Un uzņēmums var nonākt ārvalstnieku rokās, kas var ietekmēt jau vēlēšanu iznākumu.»
Tad komisija rosināja iespēju iegūt valsts īpašumā šo sistēmu vēlēšanu organizēšanai. Politiķi bija informēti, ka CVK informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iepirkumos uzvar tikai viens uzņēmums. Valsts kontrole jau vairākus gadus brīdināja, ka CVK ir atkarīga no IT pakalpojumu sniedzēja SOAAR, kas ilgstoši nodrošina e-pakalpojumu vēlēšanās un diktē cenu. Sadarbība ar Renāra Kadžuļa vadīto firmu sākās un izveidojās vēl iepriekšējā CVK priekšsēdētāja Cimdara laikā.
Uzņēmums 11 gadu laikā saņēmis 19 CVK pasūtījumus kopumā par 4,5 miljoniem eiro. Kaut gan Iepirkumu uzraudzības birojs ar sarkaniem karogiem marķēja SOAAR gūtos pasūtījumus, jo tam nebija konkurentu, slēgt līgumu ar šo uzņēmumu neaizliedza. Nesūdzējās arī citas IT kompānijas.
Neskatoties uz to, ka ierosinājums pārņemt IT sistēmas valsts īpašumā nāca no Saeimas, iepirkumu CVK bija jāorganizē ar esošajiem resursiem. 12 cilvēku mazajā iestādē bija tikai viens IT sistēmu administrators. Lai uzrakstītu specifikāciju sarežģītajam iepirkumam, tika pieaicināts eksperts no malas un arī tas tikai ar trešo piegājienu, jo vairāki nekvalificējās specdienestu iebildumu dēļ. Tomēr vēlēšanu sistēmu iepirkuma konkursā 2020.gadā pieteicās tikai viena firma – tas pats SOAAR.
«Te arī sabruka mūsu ilūzijas, ka šajā e-vidē ir vispār konkurence,» saka Bērziņa.
CVK nebija nepieciešamās kompetences IT jomā. Sistēmas moduļa iegādei 2021.gada pašvaldību vēlēšanām bija aprēķināts pārāk mazs finansējums. Izmaksas izrādījās divreiz lielākas – gan par sistēmas iegādi, gan darbināšanu tieši vēlēšanu laikā jeb lietotāju atbalstu. Vēlēšanu norises gadā Kristīne Bērziņa Finanšu ministrijai prasīja naudu IT nodaļas izveidei. Četrām štata vietām bija plānots 240 tūkstošus liels finansējums.
Toreizējais finanšu ministrs Jānis Reirs uz vēstuli neatbildējis, arī Saeimas budžeta komisija pieprasījumu neskatīja. CVK (atstādinātā) vadītāja apgalvo, ka «mēs arī vairākas reizes mēģinājām sarunāt tikšanos ar Reiru. Bet viņš bija pārāk aizņemts.» Reirs savukārt raidījumam teica, ka pats vairākas reizes piedāvājis tikties: «CVK durvis ir pretī Finanšu ministrijai. Iespēja piezvanīt un nolikt tikšanos ir.»
Līdz 2023.gadam CVK pakāpeniski bija jānopērk pieci sistēmas moduļi, bet līdz šim iegādāti trīs: bāzes, pašvaldību un Saeimas. Par tiem samaksāts gandrīz par miljonu vairāk nekā plānots (nevis 1,27 miljoni, bet 2,1 miljoni eiro). Bērziņa atzīst: tā kā vēlēšanām jānotiek noteiktā laikā, nav bijis citu alternatīvu, kā vien strādāt ar SOAAR: «Tā kā mums to pakalpojumu vajag, mums nav īsti iespēju kaulēties, ja uzņēmums nepiekrīt. Jo mēs nevaram pateikt, mēs to darīsim paši.»
Pēdējos gados audzis SOAAR apgrozījums un peļņa. Jaunākais gada pārskats ir iesniegts par 2020.gadu, uzrādot visu laiku augstāko uzņēmuma peļņu – virs 650 tūkstošiem eiro. SIA SOAAR valdes loceklis Renārs Kadžulis raidījumam paziņoja: «To, ko mēs bijām izstrādājuši, attīstījuši desmit gadu garumā, to valsts izvēlējās iegādāties savā īpašumā. Un šī peļņa būtu jādala uz iepriekšējiem desmit vai pat padsmit gadiem.»
Valsts kontrole jaunākajā revīzijā norādījusi uz nepilnībām CVK līgumos ar SOAAR pašvaldību vēlēšanu organizēšanā un darbu uzraudzībā. Saistībā ar COVID 19 pandēmiju CVK nopircis SOAAR darbiniekiem jaunus datorus, lai viņi vēlēšanu nodrošināšanai varētu strādāt no mājām attālināti. Auditori uzskatīja, ka tas nepamatoti sadārdzinājis šo pakalpojumu uz vēlēšanām par 40 tūkstošiem eiro. Esot pareizi bijis datorus nomāt.
Nekā personīga rīcībā ir neoficiāla informācija, ka tieši šādu summu KNAB uzskata par izkrāptu saistībā ar pašvaldību vēlēšanu organizēšanu 2021.gadā. Aizdomās tur 11 cilvēkus, arī CVK vadītāju un SOAAR valdes locekli. KNAB pārstāve Agita Antonāne raidījumam skaidroja, ka kriminālprocess tika uzsākts 2022.gada 7.novembrī, balstoties uz aizdomām par krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa izmantošanu, kas izraisījis smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu, un dienesta dokumentu viltošanu.
Nākamās EP vēlēšanas būs pēc pusotra gada. Vēlēšanu vadības sistēmas moduļa izstrāde tām nav uzsākta.
SOAAR pārstāvis min, ka tam nepieciešami 18 mēneši. Pirms vēlēšanām IT risinājumus pārbauda arī citas institūcijas. CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns paziņoja: «No mūsu iestādes viedokļa nav nekāda pieķeršanās konkrētam izstrādātajam, lai gan tā sadarbība [ar SOAAR] ir bijusi izcila, ļoti normāla. Tas, ka būs jauns izstrādātājs nav nekas slikts, bet procesu tas atkal restartēs. Droši vien jārēķinās, ka tam būs vajadzīgs garāks periods, jo kaut vai tikai drošību testētu, mēs esam lūguši, lai tie ir vismaz 6 mēneši.»
Dombrava saka – viņam negribētos domāt, ka EP ir apdraudētas: «Demokrātiskā valstī ir jāspēj to noorganizēt un mums vēl ir pietiekams laiks.»
Pret SOAAR sāktā izmeklēšana uzņēmumam neliedz piedalīties nākamajā iepirkumā, taču reputācijas dēļ to var diskvalificēt. Līdz šim vēlēšanu IT sistēmu izstrādāšanā citi uzņēmumi nav bijuši ieinteresēti. Lai pagūtu līdz nākamajām vēlēšanām, konkursam jau vajadzēja būt izsludinātam. Taču CVK šobrīd ir bez vadības un tas nav noticis. Atstādināts arī komisijas IT sistēmu administrators.
«Vai ir kāds uzņēmums šobrīd Latvijā, kas spētu, sanāk 12 mēnešu laikā no jauna šo pakalpojumu tieši Eiroparlamenta vēlēšanām izveidot?» visai retoriski vaicā Bērziņa. «Ja tāds ir, tad vēl cerības ir. Bet, ja tāda nav, tad es tiešām nezinu, kā būs Eiroparlamenta vēlēšanās. Vai tas nebūs tas brīdis, kad būs tās burtnīciņas.»
Viņa arī norāda, ka Latvijā nevienas valsts iestādes kompetencē nav vēlēšanu politikas plānošana un attīstība. Kaut Pārresoru koordinācijas centrs veica analīzi, ziņojuma projekts tā arī palika valdības un Saeimas atvilknēs.
Paralēli KNAB, savu izmeklēšanu par vēlētāju reģistra izstrādi tām pašām pašvaldību vēlēšanām veic arī Iekšējās drošības birojs. Aizdomās bez SOAAR uzņēmēja par dienesta stāvokļa izmantošanu tur divas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersonas, vēsta Nekā personīga.
Lasiet arī: Rosina EP vēlēšanās dot iespēju balsot jebkurā iecirknī
