Nekustamā īpašuma vērtētāja Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins, vēstot par tendencēm savā “lauciņā”, atgādina: kopš 2019.gada darījumu skaits ar meža zemēm un to kopsummas turpina pakāpeniski kāpt, sasniedzot pēdējo 17 gadu laikā augstāko līmenī.
Vēsais pavasaris gan ir daļēji atdzesējis darījumu tempu ar meža īpašumiem, ziņo eksperts – mēneša laikā trīs reizes pieaudzis vidējais laiks, kas paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu. Izmaiņas skaidrojamas ar makroekonomisko situāciju: kokmateriālu cenas slīd lejup, bet vienlaikus pieaug procentu likmes.
Analizējot darījumu dinamiku, tagadējā Latio Lauku īpašumu tirgus indeksā tiek apskatītas zemes darījumu kopsummas dažādās grupās trīs periodu griezumā – tā sauktajos “treknajos gados”, ekonomiskās krīzes laikā 2009.gadā un 2022.gadā.
Tālāk seko Lauku īpašumu tirgus indeksa aktuālie dati.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ): 33% ir vidējais 1 ha lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020.gadu (2023.gada martā – 43%; februārī – 43%, janvārī – 41%); 165 EUR/ha – adekvāta vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (2023.gada aprīlī –183 EUR/ha; martā – 183 EUR/ha; februārī – 183 EUR/ha; janvārī – 178 EUR/ha); 330 EUR/ha – augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā (no janvāra līdz aprīlim).
Meža īpašumi: 65% – vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev (2023.gada martā – 64%; februārī – 62%; janvārī – 60%); 60% pārdevēju ir pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas (janvārī–aprīlī bija 50%); 15 dienas – vidēji tik ilgs laiks paiet no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pircēja piedāvājumam īpašumam par tirgus cenu (aprīlī – 5 dienas; martā – 1 stunda; februārī – 30 minūtes; janvārī – 30 minūtes; savukārt 2022.gada decembrī – 15 minūtes).
pēdējos divos gados darījumu ar zemēm Kopsumma ir ~460 miljoni eiro gadā.
Meža īpašumu darījumu kopsumma pieaugusi par 26% jeb 17 miljoniem eiro, lauksaimniecībā izmantojamo zemju par 5% jeb 12 miljoniem EUR, turpretī teju par piektdaļu samazinājusies darījumu kopsumma apbūves zemēm – tai pērn noslīdot par 19% jeb 29 miljoniem eiro.
Procentuālās izmaiņas korelē ar ekonomisko situāciju – būvniecības izmaksas strauji aug, liekot klientiem kļūt apdomīgākiem, turpretim milzīgais cenu lēciens meža zemju segmentā daudzus īpašniekus motivējis tos pārdot. Meža zemēm darījumu kopsumma 2006.gadā bija 52 miljoni eiro, 2009.gadā – 22 miljoni eiro, bet pērn – jau 83 miljoni eiro.
“Salīdzinot reģistrēto darījumu apjomu ar zemes īpašumiem kopš 2006.gada, jāsecina, ka kopš 2009.gada darījumu kopsummas ar apbūves zemēm pakāpeniski samazinājušās, turpretī ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm – pieaugušas par 161%. Taču visievērojamāk kopš 2009.gada auga darījumu kopsummas ar meža zemēm – par 277%!
Kaut meža zemju cenas kāpušas pamatīgi, procentuāli pērn tie ir tikai 18% no visas kopsummas darījumos ar zemēm. Līderos joprojām ir lauksaimniecības zemes (54% no kopsummas), savukārt apbūves zemju kategorija sastāda nepilnus 28%. Neskatoties uz to, mežu zemes ir vienīgais no trim segmentiem, kura darījumu kopsummas 2022.gadā spējušas pārsniegt 2006.gada līmeni (salīdzinājumam, lauksaimniecības zemju darījumos 2006.gadā apgrozīti 324 miljoni eiro, 2009.gadā – 96 miljoni, bet pērn – 251 miljons).
Rīgas apkārtne piedzīvojusi vislielākās pārmaiņas. 2006.gadā Rīgas reģionā tika reģistrēti 56% – naudas izteiksmē– no visiem darījumiem ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, pērn tā bija vien desmitā daļa. Līdzīga situācija arī darījumos ar meža zemēm – no 45% 2006.gadā līdz 8% pērn. Viens no skaidrojumiem – līdz 2008.gadam liela daļa lauksaimniecības zemes Rīgas reģionā tika iegādāta apbūves vajadzībām. Šobrīd būtiskāko darījumu kopsummas daļu ieņem Vidzeme: pērn lauksaimniecībā izmantojamām zemēm darījumos tie bijuši 29% jeb 72,8 miljoni eiro, bet darījumos ar meža zemēm – 35% jeb 28,9 miljoni eiro.
“Interese par meža īpašumiem saglabājās, bet arvien vairāk jūtams, ka pārdevēji vēl cenšas pārdod savus īpašumus par 2022.gada vasaras cenām, kad tās bija sasniegušas savu vēsturiski augstāko punktu. Kaut gan šī brīža situācija ir ievērojami labāka nekā pirms 2018.gada, daļa pircēju tomēr izvēlas nogaidīt vai dod priekšroku tādu īpašumu iegādei, kas jau ir izstrādāti un nerada bažas par vērtības kritumu kokmateriāl cenu ietekmē,” tirgus situāciju raksturo Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.
Lasiet arī: Nekustamo īpašumu tirgus nav saprotams un bankas ir “trakas”, atzīst eksperts
