Esošie notikumi nekustamo īpašumu tirgū nav saprotami, trešdien, 26.aprīlī, preses konferencē sacīja nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.
Viņš uzsvēra, ka laiks šobrīd ir tik dinamisks, ka visas prognozes ātri mainās un nepiepildās. Tostarp Šmits pauda, ka nav skaidrs, kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro – jo tādējādi jaunus dzīvokļus var piedāvāt tikai pāriem, bet viens cilvēks dzīvokli iegādāties nespēj.
Tāpat Šmits pauda, ka, viņaprāt,
bankas ir “trakas”, ka kreditē jaunos projektus,
savukārt attīstītāji tos būvē bez īpaša ienesīguma.
Pēc Šmita prognozētā, otrreizējais dzīvokļu tirgus turpinās attīstīties, jo ar cenu 2500-3000 eiro par kvadrātmetru pārdot jaunos dzīvokļus būs sarežģīti, un vairums cilvēku var iegādāties tikai sērijveida dzīvokļus.
Tāpat Šmits pauda, ka nav saprotams, kam patlaban tiek būvēti biroji, jaunās biroju ēkās ieguldot simtiem miljonu eiro investīcijas. Tostarp viņš atzīmēja, ka attīstītāji cer uz kādiem jauniem starptautiskiem nomniekiem, taču norises tirgū liecina, ka to nav un
notiek tikai esošo īrnieku migrācija no viena biroju kompleksa uz citu.
“Iespējams, ka attīstītājiem ir tik daudz naudas, ka tā tiek uzglabāta ēkās – bez ienesīguma, bažās, ka būvniecība pēc pāris gadiem būs vēl dārgāka,” pieļāva Šmits.
Arco Real Estate Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs skaidroja, ka Rīgā darījumu skaits ar dzīvokļiem jaunajos projektos pagājušajā gadā ir samazinājies par 9,3%. Kopumā pērn veikti 2702 darījumi ar dzīvokļiem jaunajos projektos, kamēr 2021.gadā tika veikti 2980 darījumi. Šādu darījumu skaits Rīgas centrā pērn samazinājās par 23,5% – no 936 darījumiem 2021.gadā līdz 716 darījumiem pērn.
Viņš skaidroja, ka Rīgas centrā īsti nav vietas, kur izvērst jauno projektu būvniecību, tāpēc projektu ir maz un tie ir dārgi. Savukārt darījumu skaits ar dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgas mikrorajonos pērn samazinājās par 2,8% – no 2044 darījumiem 2021.gadā līdz 1986 darījumiem pērn. Jauno projektu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos pērn augusi par 14,6% – līdz 1845 eiro par kvadrātmetru. Gadu iepriekš tur jaunajos projektos vidējā cena bija 1610 eiro par kvadrātmetru.
Laukalējs uzsvēra, ka šī
vidējā cena gan neraksturo šī brīža situāciju,
jo tai pamatā ir Zemesgrāmatā reģistrētie darījumi. Jāņem vērā, ka dzīvokļus jaunajos projektos pērk jau būvniecības laikā – gadu vai pusotru pirms to pabeigšanas un darījuma reģistrācijas. Attiecīgi vidējā cena atspoguļo situāciju aptuveni pirms pusotra gada. Šobrīd vidējā cena jaunajos projektos esot ap 2600 eiro par kvadrātmetru, taču Zemesgrāmatā šie darījumi parādīsies pēc gada vai diviem.
Laukalējs piebilda, ka pērn lielākais skaits darījumu – 427 darījumi – ar jauno projektu dzīvokļiem notika cenu kategorijā no 1500 līdz 1800 eiro par kvadrātmetru. Savukārt 397 darījumi notikuši cenu kategorijā no 1800 līdz 2000 eiro par kvadrātmetru.
Jaunajos projektos mikrorajonos dominē darījumi ar divu līdz trīs istabu dzīvokļiem platībā no 50 līdz 85 kvadrātmetriem.
Darījumu skaits ar privātmājām Rīgā un Pierīgā pagājušajā gadā samazinājies par 23%, rēķina Māris Laukalējs. Kopumā Rīgā un Pierīgā pērn tika veikti 1642 darījumi ar privātmājām, salīdzinājumā ar 2145 darījumiem 2021.gadā. Pērn Rīgā veikti 356 darījumi ar privātmājām, kas ir samazinājums par 17,2% salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad tika veikti 430 darījumi. Savukārt Pierīgā pērn veikti 1286 darījumi ar privātmājām, kas ir samazinājums par 25% salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad tika veikti 1715 darījumi.
Privātmāju cenas pērn Pierīgā augušas par 26%, bet Rīgā – par 12%, informēja Laukalējs. Vienlaikus viņš atzina, ka privātmāju cenas ir grūti analizējamas, jo darījumos dominē zemākais cenu segments – darījumi ar ēkām dārzkopības sabiedrību teritorijās.
Laukalējs uzsvēra, ka pērn būtiski samazinājies darījumu skaits ar apbūves zemesgabaliem Pierīgā – par 36% jeb no 2099 darījumiem 2021.gadā līdz 1346 darījumiem pērn. Viņš skaidroja – tas tādēļ, ka jaunbūvētajām mājām tagad jābūt A klases energoefektivitātei.
Laukalējs uzsvēra, ka reģionos izmaksu dēļ uzbūvēt jaunu privātmāju praktiski nav iespējams, tāpēc pārsvarā tiek rekonstruētas vecās ēkas, kurām nav prasība pēc A klases energosertifikāta. “Tā ir milzu kļūda likumdošanā, jo jaunu privātmāju būvniecība ārpus Rīgas var apstāties,” teica Laukalējs.
Lasiet arī: Aug pieprasījums pēc industriālā segmenta īpašumiem, vēsta Latio