Apkopojot informāciju par Krišjāņa Kariņa VIP lidojumu lietderību, 28.novembrī “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas deputāti nosūtīja valsts aģentūrai “Civilās aviācijas aģentūra” vēstuli, pieprasot sniegt informāciju par regulāro aviopārvadājumu lidmašīnās pieejamo brīvo sēdvietu skaitu dienās, kas sakrita ar Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātajām lidmašīnām.
Tikai 10.janvārī tika saņemta atbilde no Civilās aviācijas aģentūras, kurā norādīts, ka sakarā ar uzdotajiem jautājumiem pieprasīta informācija no “gaisa pārvadātājiem – “Air Baltic Corporation”, “Wizz Air”, “Ryanair”, kā arī “LOT Polish Airlines”, vēsta AS.
“LOT Polish Airlines” informēja Civilās aviācijas aģentūru, ka 2022.gada 19. janvārī veiktajā reisā Nr. LO783 plkst. 13.55 no Varšavas (Chopin (WAW)) uz Rīgu bija pieejamas 52 brīvas sēdvietas, bet tās pašas dienas reisā Nr. LO784 plkst. 14.40 no Rīgas uz Varšavu (Chopin (WAW)) bija pieejamas desmit brīvas sēdvietas.
Savukārt “Air Baltic Corporation” Civilās aviācijas aģentūru informēja, ka “pieprasītā informācija, tostarp attiecībā uz konkrētu avioreisu noslogotību, ir uzskatāma par komerciāli sensitīvu un “Air Baltic Corporation” ieskatā šādas informācijas publiskošana var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz gaisa pārvadātāja konkurētspēju,
tādēļ “Air Baltic Corporation” nav iespējas sniegt pieprasīto informāciju”, tādējādi nesniedzot Saeimas deputātiem viņu pieprasītos datus.
Politiskais spēks uzskata “Air Baltic Corporation” atteikšanos sniegt informāciju par nepamatotu un, iespējams, politiski ietekmētu un motivētu. “Air Baltic Corporation” ir kapitālsabiedrība, kuras galvenais akcionārs ir Latvijas valsts, kam pieder 97,97% akciju, bet valsts kapitāla daļu turētāja pārstāve kapitālsabiedrībā ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.
AS uzskata, ka informācijas slēpšana un mēģinājumi traucēt budžeta līdzekļu lietderīgas izmantošanas pārbaudi ir nepieņemami. Tāpēc AS deputāti vērsušies pie satiksmes ministra Kaspara Briškena, pieprasot sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: vai ir pieņemama prakse, ka “Air Baltic Corporation” izvairās sniegt AS Saeimas deputātiem viņu pieprasīto informāciju; vai satiksmes ministrs Kaspars Briškens atbalsta un uzskata par pieņemamu šādu AS “Air Baltic Corporation” rīcību; vai arī Briškens uzskata pieprasīto informāciju par komerciāli sensitīvu.
Ja satiksmes ministrs tomēr uzskata, ka šāda informācija Saeimas deputātiem nav nododama, lūgts norādīt šāda uzskata pamatojumu, ņemot vērā, ka “LOT Polish Airlines” šādu informāciju deputātiem sniedza.
Jau vēstīts, ka Latvijas delegācijas ceļa izdevumi uz Eiropadomes samitiem, kas segti no Eiropas Savienības (ES) budžeta, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam bijuši 557 274 eiro, vēsta lsm. Tā liecina Eiropadomes Ģenerālsekretariāta sniegtā informācija raidījumam “Kas notiek Latvijā?”.
Šajā laika posmā notikušas kopumā 15 Eiropas līderu sanāksmes, uz kurām, izmantojot līgumreisus ar privātām lidmašīnām, devās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ar delegāciju. Informācija par visām Eiropas Savienības (ES) valstīm liecina, ka Latvijai izmaksātā summa ir vislielākā – kopumā vairāk nekā piektā daļa no visiem maksājumiem, vēsta medijs.
“Laikā, kamēr biju Ministru prezidents, godprātīgi strādāju valsts interesēs. Tajā laikā uznāca divas neparedzamas krīzes: Covid -19 pandēmija un Krievijas brutālais karš Ukrainā,” norāda ārlietu ministrs, bijušais premjers Krišjānis Kariņš. Viņš vēlas ieviest skaidrību attiecībā uz premjera starptautisko lomu, ņemot vērā, ka pēdējā laikā sabiedrībā izvērsusies aktīva diskusija, izskan dažādi pieņēmumi un arī Kariņam veltīta kritika šajā jautājumā.
Kā atgādina Kariņš, pandēmijas rezultātā visā pasaulē tika iztraucēts ikdienas ritms,
tai skaitā smagi cieta gaisa satiksme: pandēmijas ietekmē cilvēki daudz mazāk ceļoja un aviosabiedrības samazināja reisu skaitu. To regularitāte tikai pakāpeniski atjaunojās.
“Kad 2022. gada sākumā pandēmijas draudi atkāpās, sākās Krievijas brutālais karš Ukrainā. Ir būtiski uzsvērt, ka visu šo laiku valdības darbs neapstājās. Pandēmijas laikā starptautiski sakari tika uzturēti ar videokonferenču starpniecību, kas pakāpeniski atgriezās klātienes tikšanos formā. Es tajā laikā uzturēju aktīvus kontaktus ar saviem kolēģiem citās valstīs (izpildvaras vadītājiem), tai skaitā ar Vācijas kancleru, Lielbritānijas, Kanādas, Spānijas, Nīderlandes, Dānijas, Polijas, Zviedrijas un citu valstu premjerministriem, kā arī ar Francijas prezidentu. Francijas prezidents ir ne tikai valsts augstākā amatpersona, bet vienlaikus ir arī izpildvaras vadītājs, līdzīgi kā Amerikas Savienoto valstu prezidents. Mūsu valsts interesēs bija ne tikai noturēt NATO un Eiropas Savienības (ES) valstu kopību visos šajos apstākļos, bet arī nodrošināt atbalstu Ukrainai cīņā pret Krieviju, kā arī nodrošināt pašu militāro drošību ar sabiedroto atbalstu. Panāktie lēmumi nebija pašsaprotami,” skaidro Kariņš.
