Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija – kā līdzatbildīgā komisija – otrdien, 14.novemrī, nolēma neatbalstīt budžeta likumprojektu pakotnē iekļautos grozījumus Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.
Ar tiem ir paredzēts paplašināt naftas produktu ar akcīzes nodokļa atvieglojumu saņēmēju loku brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ).
[BNN piebilde. Ostās strādājošo uzņēmēju ieskatā, šie grozījumi “piesedz” plānoto akcīzes nodokļa likmju dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto SEZ un brīvostas, dubultošanu jau 2024.gadā un to palielināšanu par 500% 2026.gadā.]
Tautsaimniecības komisija nolēma sagatavot vēstuli par likumprojektu atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kurā skaidros, ka, izstrādājot likumprojektu, Finanšu ministrijai (FM) nav bijusi diskusija ar nozari un nesakrīt FM un nozares fiskālie aprēķini.
Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) padomes loceklis Jānis Kasalis komisijā sacīja, ka nozare iebilst pret akcīzes likmes celšanu brīvostās un SEZ. Viņš uzsvēra: konsultācijas un informācijas apmaiņa ar nozari – par plānoto akcīzes nodokļa likmju palielinājumu dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto SEZ un brīvostas – nav notikusi.
Asociācija secināja, ka nav vērtēta ietekme uz SEZ un brīvostās strādājošo uzņēmumu saimniecisko darbību. Kasalis skaidroja, ka nozares un LSA priekšlikums ir noraidīt esošos FM izstrādātos grozījumus un izdiskutēt tos ar nozari.
FM Muitas un akcīzes nodokļa nodaļas departamenta direktora vietniece Jolanta Krastiņa komisijas sēdē skaidroja, ka grozījumi izstrādāti, lai paplašinātu akcīzes atvieglojumu saņēmēju loku, lai novērstu konkurences kropļojumu tirgū. Tāpat Krastiņa uzsvēra, ka Igaunijā un Lietuvā šādi atvieglojumi uzņēmējiem brīvostās un SEZ netiek piemēroti.
Uz to Kasalis iebilda, ka
uzņēmēji Lietuvā un Igaunijā strādā citā režīmā
– šajās valstīs investīcijas ostu infrastruktūrā ar valsts finansējumu veic ostu pārvaldes. Savukārt Latvijā investīcijas ostu infrastruktūrā veic uzņēmēji.
Krastiņa gan vērsa deputātu uzmanību, ka samazinātās likmes piemērošana arī turpmāk Latvijai draud ar Eiropas Komisijas (EK) piemērotu pārkāpuma procedūru. “Ilgus gadus šī samazinātā likme tika piemērota, par laimi neviens to nav pamanījis. Atliek kādam pasūdzēties, un EK varētu sākt pārkāpuma procedūru,” teica Krastiņa.
Likumprojekts paredz attiecināt atvieglojumus arī uz komersantiem, kuriem nav brīvās zonas statuss, bet kuri brīvostu teritorijās nodarbojas ar kravu pārkraušanas pakalpojumiem.
Ņemot vērā, ka brīvostu teritorijās ar kravu pārkraušanas pakalpojumiem nodarbojas komersanti, kuriem ir gan brīvās zonas statuss, gan tādi komersanti, kuriem nav brīvās zonas statuss, veidojas nevienlīdzīgi konkurences apstākļi. Jo saskaņā ar likumu Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās saņemt naftas produktus ar akcīzes nodokļa atvieglojumu var tikai tie komersanti, kuriem brīvostas teritorijā ir brīvās zonas statuss, norāda Finanšu ministrija (FM). Komersantiem, kuri nodarbojas ar kravu pārkraušanas pakalpojumiem brīvostu teritorijās, bet kuriem nav brīvās zonas statusa, ir jāizmanto naftas produkti ar standarta akcīzes nodokļa likmi.
Likumprojekts paredz precizēt likumu Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās attiecībā uz akcīzes nodokļa likmes piemērošanu naftas produktiem izmantošanai brīvās zonas teritorijās un brīvostu teritorijās stacionārās iekārtās, celtņos un tamlīdzīgos objektos, iekārtās, kas tiek izmantotas celtniecības darbos brīvās zonas teritorijās un brīvostu teritorijās, kā arī tehnikā, kas pēc savas konstrukcijas nav paredzēta satiksmei pa koplietošanas ceļiem.
Ar grozījumu tiek paplašināts naftas produktu ar akcīzes nodokļa atvieglojumu saņēmēju loks, lai novērstu konkurences kropļojumus starp brīvostās strādājošiem uzņēmumiem. Ņemot to vērā, lai kompensētu akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ar grozījumiem likumā Par akcīzes nodokli tiek paredzēta pakāpeniska akcīzes nodokļa likmes palielināšana, lai nodrošinātu, ka 2024.gadā fiskālā ietekme ir neitrāla. Tādējādi tiek veicināta atjaunojamo energoresursu, tostarp elektroenerģijas izmantošana iekārtās brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās, kā arī ir mazināta fosilo resursu izmantošana.
Paredzēts, ka likumprojekts un attiecīgi saistītie grozījumi likumā Par akcīzes nodokli stājas spēkā 2024.gada 1.martā.
Lasiet arī: LDDK asi kritizē valdības nodokļu politiku