Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ziņo, ka aicina ekonomikas ministru Viktoru Valaini uz dalību LDDK padomes sēdē, lai prasītu viņam skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju saistībā ar nodokļu pamatnostādnēm. Īpaši sāpīgi tās var skart ostās strādājošos uzņēmumus.
2024.–2026. gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt. LDDK biedru lokā ir vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas rada ne tikai ievērojamo finansiālo, bet arī birokrātisko slogu. Par to organizācija cer diskutēt ar ministru šo trešdien, 4.oktobrī.
Paziņojumā tiek norādīts: kopš 2023.gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses, tajā skaitā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti 14 dažādi nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri, tajā skaitā politiskās partijas, skaidri iezīmēja mērķi – celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs: “Šobrīd
nodokļu politikas plānošanā iestājusies kognitīvā disonanse,
jo darba grupās spriestais, normatīvajos aktos iekļautais un publiskajā telpā izskanējušais ir pretrunā viens otram. Ne velti arī Eiropas Komisija ir nobažījusies par sociālā dialoga stāvokli Latvijā, kas ir aizvien vairāk atkarīgs no publiskā sektora ieinteresētības un neapkopo iesaistīto pušu viedokli un ekspertīzi.”
Viņš turpina: “Lēmumus pieņem šaurs ierēdņu loks, vadoties pēc subjektīvi piemeklētām matemātiskām formulām, izvēloties mainīgos, kā kurā brīdī vieglāk nonākt pie vēlamā iedomātā rezultāta. Tāpēc uzstājam, ka ekonomikas ministra nozīmīga funkcija ir darba devēju argumentus un priekšlikumus virzīt saskaņošanai Finanšu ministrijā – nevis politiskas kaulēšanās procesā, bet gan skaidri iestājoties par mums kopīgajiem mērķiem.”
LDDK norāda, ka no visiem sociālo un sadarbības partneru piedāvājumiem, kas pārstāv uzņēmēju un darba devēju intereses, šobrīd vērā ņemts minimāls kāpums darba devēja kompensācijai darbiniekam saistībā ar attālināto darbu un IIN atbrīvojuma sliekšņa pārskatīšana veselības apdrošināšanas prēmiju summām. Pārējie
FM rosinājumi nākuši bez diskusijām ar sociālajiem un sadarbības partneriem,
kā rezultātā virknē nozaru jau vairākkārt palielinājās izdevumi, apdraudot konkurētspēju.
Piemēram, Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA), kas ir LDDK biedrs, secina: 26. septembrī valdības atbalstītie Finanšu ministrijas nodokļu politikas priekšlikumi 2024.–2026. gadam ir balstīti uz nodokļu palielinājumiem, kas samazinās ekonomisko aktivitāti un novedīs pie ostu nozares nozīmīgiem un eksistenciāliem sarežģījumiem.
LSA, kura pārstāv Latvijas ostās strādājošos uzņēmējus, uzsver, ka konsultācijas un informācijas apmaiņa ar nozari par plānoto akcīzes nodokļa likmju palielinājumu dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un brīvostas, nav notikusi. Plānojot akcīzes nodokļa likmju dubultošanu jau 2024.gadā un to palielināšanu par 500% 2026.gadā, nav vērtēta kopējā situācija ostu nozarē.
Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis:
“Akcīzes nodokļa degvielai palielināšana SEZ un brīvostu teritorijās grauj tiesiskās paļāvības principu un pārvelk svītru visiem investoru aprēķiniem par ieguldīto līdzekļu atdevi. Šāda “spēles noteikumu” maiņa pirms 2035.gada 31.decembra, kad paredzēta SEZ statusa maiņa, ir nepārprotams signāls investoriem
par Latviju kā biznesam nedrošu un neprognozējamu valsti.
Akcīzes nodokļa praktiski pieckārtīga palielināšana SEZ un brīvostu teritorijās strādājošajiem uzņēmējiem ir klajā pretrunā ar speciālās ekonomiskās zonas būtību, kas nepieļauj komercsabiedrību tiesiskā stāvokļa pasliktināšanos likuma grozījumu dēļ. Tādēļ ir ļoti iespējams, ka uzņēmēji būs spiesti vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā un, nav izslēgts, arī Eiropas Savienības tiesā.”
LDDK aicina nekavējoties FM atjaunot sociālo dialogu un darbu pie nodokļu pamatnostādnēm, valdības pārstāvjiem iekļaut jaunās valdības rīcības plānā konkrētus, izmērāmus valsts ekonomiku veicinošus pasākumus un iestrādāt tos 2024.gada prioritātēs. Tāpat LDDK atkārtoti uzsver Ekonomikas ministrijas lomu savstarpējā dialoga un sadarbības veicināšanā, kas novestu pie konkrētiem un izmērāmiem rezultātiem un tuvinātu kopējam mērķim – Latvijas ekonomikas izaugsmi veicinošai nodokļu politikai un ar to saistītiem jautājumiem.
Lasiet arī: Valdība atbalsta plašas izmaiņas nodokļos no nākamā gada
