Saeimas deputāti ceturtdien, uzklausot tiesībsarga Jura Jansona ziņojumu, izteica dažādus viedokļus par Tiesībsarga biroja darbu un tā ietekmi.
Andrejs Judins (JV) kritizēja tiesībsargu, norādot, ka bieži vien no tiesībsarga puses tiek saņemti vien iebildumi, taču piedāvājumi, risinājumi netiek sniegti. Piemēram, šādi iebildumi esot saņemti par to, kā par dažādiem pārkāpumiem tiek piemērota kriminālatbildība.
“Man žēl, ka es redzu šādus piemērus, tā nedrīkst būt,” piebilda Judins.
Savukārt Česlavs Batņa (AS) pateicās tiesībsargam, ka tas ziņojumā aktualizējis jautājumu par izglītības pieejamību un to, vai skolu tīkla sakārtošana to veicina. Reizē Batņa norādīja, ka viņam esot žēl, ka tiesībsarga ziņojumā nav atspoguļots jautājums par tālmācības nodrošināšanu, par ko tiesībsargs ir sniedzis savu atzinumu.
Batņa norādīja, ka tiesībsarga ziņojums precīzi atspoguļo jautājumus izglītības jomā, bet viņam rodas jautājums, kas tiks iesākts ar šo ziņojumu – vai ministrijas un Saeima respektē tajā minētās rekomendācijas, konstatētos faktus vai tikai tās lietas, kas ir izdevīgas.
Tiesībsarga ziņojumu Saeimas sēdē bija paredzēts uzklausīt jau 23.maijā, taču Jansons parlamentā neieradās, norādot, ka viņu piemeklējušas veselības problēmas.
Savukārt Saeimas deputāti sāka publiski jautāt, vai Jansons vispār ir spējīgs turpināt pildīt amata pienākumus, un aicināja viņu izvērtēt palikšanu amatā. No politiķu puses tika doti mājieni par Jansona iespējamām problēmām ar alkohola lietošanu, kuras Jansons pēc būtības nenoliedza, bet lēmumu par amata pamešanu pieņemt nesteidzās.
Tiesībsarga ziņojumā īpaši izcelti bērnu tiesību jautājumi – vardarbība skolās, veselības aprūpes pieejamība, izglītības kvalitāte un ģimenes vide. Tajā norādīts uz nepilnībām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā un nepieciešamību pēc individuāli pielāgotiem pakalpojumiem, īpaši bērniem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tiek analizēta uzturlīdzekļu piedziņas kārtība, tostarp vecvecāku atbildība, un problēmas ar bērnu mantiskajām tiesībām.
Ziņojumā aplūkoti diskriminācijas aspekti – valodas, pilsonības, dzimuma un reliģijas dēļ. Tiek uzsvērta mākslīgā intelekta ietekme uz diskriminācijas risku un nepieciešamība pēc kvalitatīviem datiem un cilvēka kontroles. Tiek analizēta arī mediju loma diskriminācijas uztverē.
Tiesībsargs pievērsies labas pārvaldības jautājumiem – valsts un pašvaldību institūciju atbildībai, caurspīdīgumam un sabiedrības līdzdalībai. Tiek minēti gan pozitīvi piemēri, gan gadījumi, kur iestādes nav ievērojušas likumu vai kavējušas lēmumu pieņemšanu. Ziņojumā iekļauti arī pētījumi, starptautiskā sadarbība un sabiedrības izglītošanas pasākumi.
Noslēgumā izklāstītas 2025.gada prioritātes – drošība, bērnu un personu ar invaliditāti tiesības, labas pārvaldības stiprināšana un diskriminācijas novēršana.