Dienvidkoreja apsver kopīgas mācības, kurās tiktu izmantots ASV kodolarsenāls, un šāds paziņojums nācis klajā pēc tam, kad Ziemeļkoreja nosaukusi savu kaimiņvalsti par ienaidnieku, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols (Yoon Suk-yeol) 2.janvārī laikrakstā Chosun Ilbo publicētā intervijā sacīja: «Kodolieroči pieder Savienotajām Valstīm, bet plānošanu, informācijas apriti, mācības un treniņus Dienvidkoreja un ASV organizēs kopīgi.» Viņš laikrakstam sacīja, ka mācību mērķis būs panākt efektīvāku aizsardzību, un arī ASV ir pozitīvi noskaņota par šo ideju.
Pentagona pārstāvis gan norādīja, ka nav nekādu jaunu ziņu vai lēmumu, par ko runāt, tomēr piebilda, ka sadarbība joprojām ir spēcīga un stabila.
1.janvārī Ziemeļkorejas valsts medijs ziņoja, ka Kims Čenuns (Kim Jong-Un) aicinājis izstrādāt jaunas starpkontinentālās raķetes un pamatīgi palielināt valsts kodolarsenālu. Decembra beigās Ziemeļkorejas prezidents savas partijas sanāksmē nosauca Dienvidkoreju par neapšaubāmu ienaidnieku, un izvirzīja jaunus militāros mērķus, tādējādi dodot mājienu, ka priekšā vēl viens spriedzes pilns gads ar neskaitāmiem ieroču izmēģinājumiem.
Abu valstu attiecības jau sen ir nestabilas, bet sašūpojās vēl vairāk pēc tam, kad amatā stājās Sukjols, kurš ieņem stingrāku pozīciju attiecībā uz Ziemeļkoreju.
1.janvārī Ziemeļkoreja no tās austrumkrasta izšāva īsa darbības rādiusa ballistisko raķeti. Valsts medijs ziņoja, ka raķetes palaistas no īpaši lielas raķešu palaišanas sistēmas, kas, pēc Čenuna teiktā, «var noklāt visu Dienvidkoreju un var tikt izmantota kodolgalviņu palaišanai».
Ziemeļkorejas centieni palielināt tās kodolarsenālu ir atsākuši debates par Dienvidkorejas apbruņojumu, bet Sukjols norādījis, ka Kodolieroču neizplatīšanas līguma nosacījumi joprojām ir spēkā. Lai labāk sadzīvotu ar kodoldraudiem no kaimiņu puses, Dienvidkorejas armija izveidojusi jaunu struktūrvienību, kas tieši atbildēs par Ziemeļkorejas radīto draudu mazināšanu. Tikmēr Ziemeļkoreja mainījusi augstākās armijas militārpersonas un aizsardzības ministru.
Eksperti norāda, ka šis varētu būt krīzes gads, kad militārā spriedze Korejas pussalā pārsniegs 2017.gada līmeni – tad Pjenhaņa pirmo reizi palaida starpkontinentālo ballistisko raķeti un veica kārtējos kodolizmēģinājumus. Ziemeļkorejas nostāja saskarē ar Dienvidkorejas un ASV sadarbību un mācībām var izraisīt sadursmēs acumirklī, un netiek izslēgts pārpratuma izraisīts reģionāls konflikts.
Lasiet arī: Ziemeļkorejas draudu ēnā ASV un Dienvidkoreja apsver militārās mācības
