Opozīcijā esošā “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas deputāti iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), aicinot skaidrot valdības atbildību un iespējamo sistēmisko nespēju nodrošināt iedzīvotāju savlaicīgu brīdināšanu pēc 25. marta dronu incidenta Latgalē.
Deputāti norāda, ka iedzīvotāji par bruņota drona atrašanos Latvijas teritorijā uzzinājuši tikai pēc fakta – no sociālajiem tīkliem, medijiem un sprādziena skaņas, jo nav iedarbinātas ne sirēnas, ne mobilās brīdināšanas sistēmas, tostarp šūnu apraide. Viņi uzsver, ka praksē nav pierādījumu funkcionējošai iedzīvotāju apziņošanas sistēmai.
Pieprasījumā pausts, ka problēma nav tehniska, bet politiska – atbildīgo ministriju nespēja nodrošināt koordinētu rīcību un efektīvu krīzes vadību. Deputāti kritizē aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) publiskos paziņojumus par tā dēvēto “dronu sienu”, jo incidents apliecinot, ka tā nespēj novērst apdraudējumu pat atsevišķos gadījumos.
Tāpat norādīts, ka sabiedrībai nav sniegta skaidra informācija par rīcību šādos gadījumos, iedzīvotājus atstājot neziņā par drošības pasākumiem. Deputāti uzsver, ka par valdības darba koordināciju un krīzes vadību politisko atbildību uzņemas Ministru prezidente.
Saeimas deputāti pieprasījumu ceturtdien nodeva skatīšanai Pieprasījumu komisijai.
Jau ziņots, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” norādījis, ka īsā brīdinājuma laika dēļ lokālo iedzīvotāju apziņošanai par drona radīto apdraudējumu nebija pietiekami daudz laika.
Viņš skaidroja, ka, lai sniegtu precīzu informāciju tiem iedzīvotājiem, kurus iespējamais apdraudējums varētu skart, nepieciešams zināms laiks, lai saprastu apdraudējuma iespējamo virzienu un trajektoriju. Šajā gadījumā brīdinājuma brīdis bijis pārāk īss.
Pudāns atzina, ka atsevišķi indikatori un sensori nav devuši vēlamo informāciju, kas būtu ļāvusi situāciju novērtēt ātrāk. Viņš norādīja, ka, kamēr tika veikta apdraudējuma izvērtēšana un aprēķini, objekts jau bija atstājis Latvijas teritoriju vai arī uzsprādzis un vairs neradīja draudus.
Tāpat ziņots, ka šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.
Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.
Pirmdien agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera.
Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.
Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.
Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene apstiprināja, ka nokritušais un eksplodējušais lidaparāts bija Ukrainas drons, kas bija paredzēts mērķim Krievijā.
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzinis, ka arī Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem.
Ukraina naktī uz trešdienu ar droniem uzbruka Krievijas Ustjlugas un Vīborgas ostām Ļeņingradas apgabalā. Pirms tam ukraiņu droni trāpīja Primorskas ostā Krievijas ziemeļrietumos. Šīs ostas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā.
Lasiet arī: “Neaizskaramo kasta” – Rinkēvičs asi kritizē valsts pārvaldi