Otrdien, 3.septembrī, Boriss Džonsons apsūdzēja jauno leiboristu valdību par Izraēlas “pamešanu” pēc tam, kad Lielbritānijas valdība paziņoja, ka nekavējoties tiks apturēta 30 licenču pārdošanas, tostarp iznīcinātāju lidmašīnu, helikopteru un dronu detaļu pārdošana, Izraēlai, ko tās spēki izmanto Gazā, ārlietu ministram Deividam Lemijam (David Lammy) paziņojot, ka lēmums pieņemts pēc izvērtēšanas, kurā konstatēts reāls risks, ka šie ieroči varētu tikt izmantoti, pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības, ziņo “Politico“.
Lielbritānijai ir nedaudz vairāk nekā 350 eksporta licenču ar Izraēlu.
“Hamās joprojām tur daudzus nevainīgus ebreju ķīlniekus, kamēr Izraēla cenšas novērst 7.oktobra slaktiņa atkārtošanos,” vietnē “X” rakstīja bijušais premjerministrs Džonsons. “Kāpēc Lemijs un [Kīrs] Stārmers pamet Izraēlu? Vai viņi vēlas, lai “Hamās” uzvarētu?”
Džonsons ir ilggadējs Izraēlas atbalstītājs, un šogad viņš jebkādus apsvērumus par ieroču tirdzniecības pārtraukšanu nosauca par “neprātīgiem” un “apkaunojošiem”.
Lielbritānijas valdība ir uzsvērusi, ka tās solis neesot ieroču embargo, taču norādīja, ka bojāgājušo skaits un postījumu apmērs ir radījis lielas bažas.
Tomēr Izraēla šo soli ir asi kritizējusi, valsts aizsardzības ministram Joavam Gallantam paziņojot, ka viņš ir “dziļi sarūgtināts”, savukārt Izraēlas ārlietu ministrs Izraēls Kacs sacīja, ka šis lēmums “sūta ļoti problemātisku vēstījumu” “Hamās” un Irānai.
Arī galvenais rabīns Efraims Mirvis kritizēja lēmumu apturēt ieroču pārdošanu Izraēlai, sakot, ka tas “ ir neticami” un var “iedrošināt mūsu kopīgos ienaidniekus”, jo īpaši tāpēc, ka tas sakritis ar sešu nesen nogalināto ķīlnieku bērēm. Kā arī konservatīvo partijas pārstāve Helēna Vatelija (Helen Whateley) apšaubīja, vai lēmums nav “pazīme, ka leiboristi pakļaujas spiedienam no aizmugures, nevis dara pareizo lietu”.
Otrdienas rītā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs (John Healey), atbalstot šo soli, sacīja, ka Lielbritānijas pienākums ir “saviem tuvākajiem draugiem” pateikt “vissmagāko patiesību”, un uzsvēra, ka tā joprojām ir apņēmības pilna atbalstīt Izraēlu, ja tā atkal tiks pakļauta tiešam uzbrukumam.
“Valdība nav izlēmusi, ka Izraēla ir pārkāpusi starptautiskās humanitārās tiesības,” viņš sacīja “Times Radio”, turpinot, ka tas ir piesardzības pasākums, ņemot vērā “nepārprotamo risku”, ka daži Gazas konflikta laikā eksportētie produkti varētu tikt izmantoti šādos pārkāpumos.
Kopš leiboristu pārliecinošās uzvaras jūlijā Lielbritānijas valdība ir mainījusi savu Tuvo Austrumu politiku, atjaunojot finansējumu ANO Palestīniešu bēgļu aģentūrai (UNRWA) un atsaucot savu opozīciju Starptautiskās Krimināltiesas izdotajam Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu aresta orderim.
Kā ziņots “Hamās” joprojām tur 101 ķīlnieku no 253 ķīlniekiem, kas tika sagūstīti, kad pagājušā gada 7.oktobrī “Hamās” bruņotie kaujinieki iebruka Izraēlas kopienās, nogalinot 1 200 izraēliešu un ārzemnieku un izraisot nežēlīgu Izraēlas uzbrukumu, kura rezultātā Gaza tika nopostīta, un nogalināti vairāk nekā 40 600 palestīniešu.
Lasiet arī: VIDEO | Izraēlā pēc protestu nakts sākas vispārējs streiks, lai pieprasītu ķīlnieku atbrīvošanas vienošanos
