Saskaņā ar otrdien, 22.aprīlī, publicēto profesionālo prognozētāju apsekojumu inflācija eirozonā šogad varētu būt nedaudz augstāka, nekā gaidīts, taču, visticamāk, tā nepārsniegs Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto 2% mērķi, ziņo “Reuters”.
ECB ceturtdien jau septīto reizi gada laikā samazināja procentu likmes, apgalvojot, ka dezinflācija rit pilnā sparā un pieaug riski, ka cenu pieaugums būs vēl zemāks, nekā iepriekš prognozēts.
ECB apsekojums, kas bieži vien ir būtisks politikas veidošanas elements, liecina, ka 2025.gada inflācija vidēji sasniegs 2,2%, kas ir vairāk nekā pirms trim mēnešiem prognozētie 2,1%, savukārt 2026.gada rādītājs tika paaugstināts no 1,9% līdz 2,0%.
Tomēr tagad šie rezultāti varētu nebūt tik nozīmīgi, jo apsekojums tika veikts pirms ASV neprognozējamajiem tirdzniecības lēmumiem
un kopš tā laika finanšu tirgi ir būtiski mainījušies.
Eiro kurss attiecībā pret dolāru ir strauji nostiprinājies, un enerģijas cenas ir samazinājušās, kas varētu būtiski palēnināt inflāciju. Arī tirdzniecības šķēršļi un saspīlējums ar ASV varētu krasi palēnināt tautsaimniecības izaugsmi un ietekmēt cenas.
Tomēr apsekojums liecināja tikai par nelielu izaugsmes perspektīvas pārskatīšanu, 2025.gada izaugsmi nosakot 0,9% apmērā salīdzinājumā ar iepriekšējo 1,0% rādītāju, kas liecina, ka vēl nav ņemta vērā spriedze tirdzniecības jomā.
ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) iepriekš apgalvoja, ka pilnvērtīgs tirdzniecības karš varētu samazināt izaugsmi līdz 0,5 procentu punktiem.
Arī pirms ASV aprīļa sākumā izziņotajiem muitas tarifiem, eirozonas uzņēmumu situācija sāka uzlaboties, galvenokārt tāpēc, ka rūpniecības sektors sāka atveseļoties, paziņoja ECB.
Lai gan nenoteiktība joprojām bija liela, uzņēmumi pamanīja, ka pieaug pieprasījums pēc tehnikas un aprīkojuma un parādās pirmās pazīmes, kas liecina, ka situācija būvniecības nozarē sāk uzlaboties.
Tomēr nedēļās pirms tarifiem uzņēmumi apgalvoja, ka pat nodarbinātības perspektīvas nedaudz uzlabojas, lai gan lielāko uzmanību tie pievērsa efektivitātei, nevis jaunu darbinieku pieņemšanai darbā.
Uzņēmumi, līdz pat marta beigām, apgalvoja, ka gaida, kas notiks ar tarifiem, un pagaidām vēl nav pārskatījuši lielos ieguldījumus, norādīja ECB.
Lasiet arī: Dombrovskis: ES aizsargās savu ekonomiku, ja ASV nemainīs tarifu politiku
Lasiet arī: Tramps uz 90 dienām atliek paaugstināto tarifu piemērošanu, bet Ķīnas importam nosaka 125% likmi
