Efektīvākai Baltijas aizsardzības līnijas izveidei Aizsardzības ministrija sagatavojusi Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveides likumprojektu.
Likumprojekts nosaka īpašu tiesisko regulējumu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai, infrastruktūras izbūvei un nekustamo īpašumu atsavināšanai pierobežā.
Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamajā teritorijā ietilpstošos nekustamos īpašumus vai to daļas, kā arī tos nekustamos īpašumus, uz kuriem tiek nodibināts servitūts. Infrastruktūras izveidei nepieciešamajai teritorijai tiks noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Paredzēts noteikt, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) organizē un nodrošina infrastruktūras izbūvi, materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu, kā arī būs atbildīga par šajās darbībās iesaistīto institūciju darbu operatīvu koordinēšanu.
Likumprojekts paredz, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs organizēs nepieciešamo nekustamo īpašumu vai to daļu atsavināšanu, kā arī zemes ierīcības un kadastrālās uzmērīšanas darbus.
Paredzēts, ka pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvi un materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu var veikt arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS).
Infrastruktūras izveides procesā uzbūvētās būves ir reģistrējamas un zemesgrāmatā ierakstāmas uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas (AM) personā.
Likumprojekts paredz, ka par labu valstij AM personā tiek nodibināts servitūts uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu vai tā daļu, ja tas nepieciešama materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai un infrastruktūras izbūvei.
Servitūts tiks nodibināts līdz brīdim, kad nekustamais īpašums vai tā daļa tiks atsavināta par labu valstij atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām.
Paredzēts, ka AM būs tiesības sākt koku un krūmu ciršanu, kā arī veikt citus materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai un infrastruktūras izbūvei nepieciešamos sagatavošanas darbus un būvdarbus sabiedrības vajadzībām atsavināmā nekustamajā īpašumā.
Būves, kas uzbūvētas pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa pabeigšanas, tiks ierakstītas zemesgrāmatā vienlaikus ar atsavinātā nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu uz valsts vārda.
Likumprojekts paredz, ka uz pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi neattiecas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī meža apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības.
Paredzēts, ka īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem būs AS “Latvijas valsts meži”, kas tos uzskaitīs kā koksnes produktus.
Privātpersonām, uz kuru nekustamo īpašumu tiek nodibināts servitūts, Valsts meža dienesta izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai būs spēkā trīs mēnešus pēc paziņojuma par nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Likumprojekts paredz, ka materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbu veicējam ir tiesības veikt koku un krūmu ciršanu citos privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumos, ja tas nepieciešams piekļuvei šo darbu veikšanas vietai.
Likumprojekts paredz aizliegt ar jebkādām darbībām traucēt pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbu veikšanu un šo darbu veicējus, kā arī bojāt vai pārvietot izbūvēto infrastruktūru un izvietotos materiāltehniskos līdzekļus bez to īpašnieku atļaujas.
Lai nodrošinātu pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidi, visi nepieciešamie darbi, proti, projektēšana, būvdarbi un ar tiem saistītie pakalpojumi, darbu veikšanai nepieciešamie materiāli, iekārtas un tehniskais nodrošinājums, kā arī citas preces un pakalpojumi tiks iegādāti, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.
Jau ziņots, ka NBS turpina Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanu, šogad tam atvēlot 45 miljonus eiro.
Šogad plānots iegādāties pretmobilitātes šķēršļus, sensorus, artilērijas sistēmas, minēšanas iekārtas, kā arī tiks sniegts atbalsts Valsts robežsardzei. Inženieru resursu novietnes izbūvēs arī Vidzemes austrumu reģionā.
Īstenojot militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, jau šobrīd kāpinātas bruņoto spēku spējas ierobežot pretinieka sauszemes spēku formējumu iespējas šķērsot valsts robežu, izveidojot šķēršļus un bloķējot atsevišķus ceļus.
Patlaban turpinās 400 kilometru garās Krieviju un Baltkrievijas robežas apsekošana un šķēršļu izvietošana.
Tuvāko gadu laikā tiks izveidoti aizsardzības posteņi ar pastiprinātām konstrukcijām un nocietinājumiem, šķēršļu līnijām un sensoriem, kā arī munīcijas un mīnu noliktavas.
Pirms gada valdības apstiprinātais Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas paredz piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldīt 303 miljonus eiro. Pagājušā gadā robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanai tika atvēlēti 25 miljoni eiro.
Par šiem līdzekļiem pie Krievijas un Baltkrievijas robežas Latgalē ir izveidotas pagaidu inženieru resursu novietnes, kur izvietoti desmitiem tūkstošu pretmobilitātes konstrukciju elementu – Latvijas uzņēmumos ražotie betona bloki, “pūķa zobi”, “prettanku eži” un citi elementi.
Latvijas uzņēmēji nodrošināja 75% no 2024.gada robežas stiprināšanai nepieciešamo konstrukciju iegādēm. Pārsvarā tie bija betona un metāla konstrukciju materiāli.
Lai vajadzības gadījumā ierobežotu vai bloķētu transporta kustību ar pretmobilitātes konstrukcijām, nepieciešamie materiāli pērn tika izvietoti stratēģiski nozīmīgās vietās.
Vienlaikus veikta jau slēgto robežas pārejas punktu un robežas kontroles punktu bloķēšana ar pretmobilitātes konstrukcijām. Tāpat, lai ierobežotu transporta kustību pierobežā, veikta pierobežas ceļu un meža stigu bloķēšana.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri 2024.gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Aizvadītā gada maijā Polija paziņoja par pievienošanos Baltijas aizsardzības līnijai.
Baltijas aizsardzības līnija tiek būvēta koordinēti, taču katra valsts to dara ar saviem budžeta līdzekļiem.
Lasiet arī: Braže: “Kremļa miesnieks” 9.maijā mēģinās rādīt šovu