Eiropas Komisija (EK) ir izvērtējusi eirozonas valstu 2024.gada budžeta plānus un saistībā ar Latviju secinājusi, ka tās sagatavotais valsts budžeta plāns “nav pilnībā atbilstošs” EK rekomendācijām. Tajā izdevumu pieaugums ir straujāks par ieteikto, norāda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Kā informēja Dombrovska padomniece Maija Celmiņa, pēc EK priekšsēdētājas izpildvietnieka paustā, arī citām valstīm ir līdzīgs EK atzinums – to budžeta plāns nav pilnībā atbilstošs sniegtajām rekomendācijām. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks uzsver, ka Latvijai – tāpat virknei citu valstu – jāpievērš lielāka uzmanība fiskālāi disciplīnai.
“Ja paskatāmies uz EK rudens ekonomikas prognozi, tad redzams, ka Latvijā budžeta deficīts šogad un nākamgad prognozēts nedaudz virs 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Svarīgi turpmākajos gados budžeta deficītu pakāpeniski mazināt,” akcentēja Dombrovskis. Vienlakus EK secina, ka Latvijā nav makroekonomiskās nesabalansētības un mūsu valsts netiks padziļināti vērtēta.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks skaidroja, ka
līdzīga rekomendācija ir eirozonai kopumā,
proti, virzīties un stingrāku fiskālo politiku, lai fiskālā politika un monetārā politika būtu saskaņotas. Dombrovskis arī norādīja, ka Eiropas Centrālā banka patlaban īsteno striktāku monetāro politiku, lai samazinātu inflāciju – līdz ar to ir svarīgi, lai arī fiskālā politika palīdzētu inflāciju samazināt. Patlaban
papildus fiskālais stimuls stimulētu nevis ekonomiku, bet inflāciju.
Jau tika ziņots, ka Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam. Paredzēts, ka budžetu otrajā, galīgajā, lasījumā Saeima sāks skatīt 7.decembrī.
Valdība novembra sākumā atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 16,212 miljardu eiro apmērā.
Vispārējās valdības – kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes – kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā; savukārt izdevumi – 19,1 miljarda eiro apmērā.
Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no IKP.
[EK pielieto citu budžeta deficīta aprēķinu – lasiet šeit. BNN.]
Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā – 0,9% no IKP. Savukārt valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.
Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
Lasiet arī: Nākamgad Latvija plāno aizņemties kopumā apmēram trīs miljardus eiro