Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 1,789 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
Salīdzinājumā ar 2021.gadu vispārējās valdības budžeta deficīts pērn samazinājies par 605,5 miljoniem eiro.
Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā veidoja 15,948 miljardus eiro jeb 41% no IKP. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājies par 1,26 miljardiem eiro jeb 8,6%.
Statistikas pārvaldē norāda, ka, mazinoties Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalstam, bet nākot klāt atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai,
2022.gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājās par 5,5% un sasniedza 15,7 miljardus eiro,
no tiem 900 miljoni eiro bija izdevumi Covid- 19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, bet 600 miljoni eiro – atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Ieņēmumi palielinājās par 11,4% un sasniedza 13,9 miljardus eiro.
Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2022.gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,4 miljardi eiro, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 365,5 miljoniem eiro jeb 0,9 procentpunktiem no IKP lielāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi, kas samazina budžeta deficītu, uz vispārējās valdības budžetu bija korekcijai prasībām pret debitoriem 199,9 miljonu eiro jeb 0,5% apmērā no IKP, nodokļu korekcijai, izmantojot laika nobīdes metodi, 54,8 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, kā arī noguldījumu garantijas fonda bilancei 19,9 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi, kas palielina budžeta deficītu, uz vispārējās valdības budžetu, no tām būtiskākās ir atveseļošanas un noturības mehānisma korekcija 194,2 miljonu eiro jeb 0,5% apmērā no IKP, korekcija saistībām pret kreditoriem 135,8 miljonu eiro jeb 0,3% apmērā no IKP, korekcija par superdividendi 52,3 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance 50,4 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP.
Korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos 49,8 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, korekcija par otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām 41,2 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai, 28 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai 24,9 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP, kā arī ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija 21,8 miljonu eiro jeb 0,1% apmērā no IKP.
Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka valsts parāda pieaugumu kopš 2020.gada ietekmēja Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalsta pasākumu īstenošana un no 2021.gada decembra atbalsta pasākumi energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.
Gadu iepriekš – 2021.gadā – Latvijas valsts budžetā, rēķinot atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai, bija deficīts 2,395 miljardi eiro jeb 7,2% apmērā no IKP, 2020.gadā –1,343 miljardi eiro jeb 4,5% no IKP, bet 2019.gadā – 148,9 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP.
