Vairāku Eiropas valstu valdības nolēmušas izbeigt saziņas lietotņu “WhatsApp” un “Signal” izmantošanu informācijas apritei ierēdņu vidū, vēsta “Politico.”
Valdības Vācijā, Francijā, Polijā, Nīderlandē, Luksemburgā un Beļģijā sākušas ieviest pašu izstrādātas saziņas lietotnes, lai novērstu situācijas, kad darbinieki sensitīvas informācijas nodošanai izmanto plaši izmantotas šifrētās saziņas lietotnes, un panāktu pāreju uz vietējām alternatīvām, ko iespējams kontrolēt. Arī NATO ir sava saziņas lietotne, bet Eiropas Komisija plāno tādu izveidot līdz gada beigām.
Virzīšanās uz valdības kontrolētām saziņas lietotnēm ir daļa no centieniem atrast alternatīvas amerikāņu tehnoloģijām, ko savukārt veicinājušas bažas par stratēģisko atkarību no Vašingtonas. “WhatsApp” pieder ASV tehnoloģiju milzim “Meta,” savukārt “Signal” vada ASv bezpeļņas organizācija, un uztur plaša atvērtā koda programmatūras entuziastu kopiena. Tāpat valdības arvien labāk saprot, ka populārajām saziņas lietotnēm ievainojamības, kas padara tš par bīstamu vietu, kur dalīties ar sensitīvu informāciju.
Nīderlandes digitālo lietu ministre paziņojumā “Politico” norrādīja, ka pašlaik iekšējā komunikācija bieži notiek platformās, ko nav iespējams kontrolēt, un pasaulē, kur tehnoloģijas arvien biežāk tiek lietotas kā varas instruments, tas radot risku.
Gan “WhatsApp,” gan “Signal” pēdējo nedēļu laikā saskārušās ar kiberdrošības izaicinājumiem.
Martā vairākas kiberddrošības aģentūras brīdināja, ka Krievijas hakeru grupējumi saziņas lietotnēs centušies apkrāpt valdību un politiskās amatpersonas, veicot pikšķerēšanas uzbrukumus. Risku uztvērusi arī Brisele, un likusi dažām augstākā līmeņa amatpersonām atteikties no “Signal” izmantošanas.
Beļģijas paziņojums par iekšējo saziņas lietotni ir viens no jaunākajiem līdzīgu paziņojumu virknē. Turpmāk federālās valdības locekļi, arī premjerminists Bārts de Vēvers (Bart De Wever ), tiek aicināti izmantot lietotni BEAM. Tajā atrodamas visas tās pašas funkcijas, kas populārajās lietotnēs, bet valdība var to kontrolēt.
Netiek gan runāts par to, ka “WhatsApp,” “Signal” un citas lietotnes, kas izmanto pilnīgo šifrēšanu, kas ir saziņas drošības zelta standarts, būtu nedrošākās par alternatīvām, ko piedāvā valdības. Pāreju vairāk rosina nepieciešamība pēc noteiktām funkcijām, piemēram, pieejas atļaujām, iespējas atļaut saziņu tikai starp noteiktām personām un metadatu kontroles, kas parāda, kura un kad veikti zvani un sūtītas ziņas.
Vācijas valdības izmantotās lietotnes “Wire” izpilddirektors Bejamins Šilcs (Benjamin Schilz) norādīja, ka
plašpatēriņa lietotņu izmantošana lielās organizācijās ir riskanta, un tās vienkārši nav radītas tādam mērķim.
Aktīvisti, kas cīnās par valdības darba caurspīdīgumu, jau sen gaidījuši pāreju uz valsts kontrolētām lietotnēm. Demokrātiskuma aizstāvju grupas nosodījušas to, ka pilnīgā šifrēšanas un tādi kiberdrošības paņēmieni kā izgaistošās ziņas populārajās lietotnēs ļāvušas svarīgiem lēmumiem palikt ēnā.
Tie, kas strādā ar Eiropas valstu valdību iekšējiem risinājumiem, norādījuši, ka izmaiņas nostājā kļuva īpaši redzamas pēc tam, kad Donalds Tramps (Donald Trump) atgriezās Baltajā namā. “Element” izpilddirektors Metjū Hodžsons (Matthew Hodgson) sacīja, ka pēdējos 12 mēnešus no valdību puses jūtams steidzīgums. Gan viņš, gan citi to saista ar vairākiem notikumiem, to vidū tā dēvēto “Signalgate,” kad augsta ranga Trampa administrācijas amatpersonas “Signal” izmantoja, lai dalītos ar informāciju par slepeniem militāriem plāniem.
Lasiet arī: Krievijas hakeri izmanto bezvadu interneta rūterus spiegošanai