Rietumvalstis, piemēram, Francija un Vācija, sākušas pievērst uzmanību nevis jaunu karavīru rekrutēšanai, bet gan esošo karavīru noturēšanai. Francijas bruņoto spēku ministrs Sebastjens Lekornu (Sébastien Lecornu) pirmdien, 18.martā, izziņoja karavīru noturēšanas plānu, Vācijai ziņojot, ka 2023.gadā no Bundesvēra aizgājuši 1 537 karavīri, tādējādi samazinot to līdz 181 514 karavīriem, ziņo Politico.
“Šādas sarunas tagad notiek visās galvaspilsētās, visās demokrātiskajās valstīs, kurās nav obligātā militārā iesaukuma,” pirmdien sacīja Lekornu, pieminot Apvienoto Karalisti un ASV, norādot, ka tagad NATO sanāksmēs līdztekus sarunām par ekipējumu notiek arī sarunas par karavīru noturēšanu dienestā.
Eiropai reaģējot uz konfliktu Ukrainā, tādās valstīs kā Horvātija atsākas diskusijas par obligāto dienestu, bet Dānija apsver iespēju iesaukt arī sievietes. Vācijā, kas 2011.gadā pārtrauca obligāto dienestu, arī atsākas diskusijas par tā atjaunošanu, ņemot vērā armijas novecošanos.
Valstīm, kurās ir profesionālās armijas, ir grūtības padarīt bruņotos spēkus pievilcīgus
zema bezdarba līmeņa un privātā sektora konkurences dēļ, ko pastiprina plaši izplatītais attālinātais darbs.
Francijā un Apvienotajā Karalistē, neraugoties uz finansiāliem stimuliem, karavīru noturēšana sagādā problēmas. Apvienotajā Karalistē katru gadu trūkst 1 100 karavīru, proti, divu kājnieku bataljonu, lai gan valdība ir noslēgusi līgumu ar privātu uzņēmumu par personāla atlasi.
Francijas pasākumu mērķis ir uzlabot pensijas un algas, tomēr dienesta nosacījumi joprojām nav pievilcīgi virsstundu, ilgstošas prombūtnes un nepietiekamas atpūtas dēļ, taču tiks piedāvāta palīdzība mājokļa, veselības aprūpes un bērnu aprūpes jomā. Turklāt pāriem, kas strādā bruņoto spēku ministrijā, tiks ļauts kopīgi pārcelties uz jauno darba vietu.
Lai noturētu karavīrus, Polijas jaunā valdība šā gada sākumā paziņoja par karavīru algu palielināšanu par 20%, palielinot minimālo mēnešalgu no 4 960 (1 150 eiro) zlotu līdz 6 000 zlotu. Reaģējot uz pieaugošajiem draudiem no Krievijas puses, Polijas bruņoto spēku skaits ir pieaudzis no 95 000 2015.gadā līdz 215 000 šogad.
Vācijas mērķis ir līdz 2030.gada sākumam palielināt bruņotos spēkus līdz 203 000.
Bundestāga īpašā komisāre bruņoto spēku jautājumos Eva Hēgla (Eva Högl) gada pārskatā norādījusi, ka obligātā dienesta atjaunošana ir viens no veidiem, kā mainīt situāciju, taču uzsverot, ka uzmanība jāpievērš sieviešu iesaukšanai, norādot, ka kandidāšu vidū ir neizmantots sieviešu potenciāls.
Lai gan ar pagājušajā gadā pieņemtajiem tiesību aktiem ir mēģināts padarīt pievilcīgākus darba nosacījumus, tostarp lielāku atbalstu bērnu aprūpei un lielākas pensijas, Hēgla gada pārskatā uzsvērusi militārās infrastruktūras problēmas, norādot, ka kazarmās trūkst tādu pamata ērtību kā skapīši. Šo problēmu risināšanai būs nepieciešami aptuveni 50 miljardi eiro, kas ir puse no kopējā finansējuma, kas, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, piešķirts militārajai modernizācijai.
Lasiet arī: Kamēr Rietumi nosoda Putina uzvaru “vēlēšanās”, Ķīna un Indija sola ciešākas attiecības
