Viedokļu sadursmes vidū Vācija uzskata, ka guvusi uzvaru, novēršot Eiropas Savienības plānoto iekšdedzes dzinēju auto ražošanas izbeigšanu līdz 2035.gadam, tomēr Briselē ir vēl daudz pretestības, kas liecina, ka Vācija varētu pasteigusies priekšā notikumiem, raksta “Politico.”
Skaidrība viesīsies 16.decembrī, kad Eiropas Komisijai jāprezentē auto jomas likumprojektu pakete. Tajā iekļauta arī 2035.gada likuma, ar bija plānots faktiski izbeigt iekšdedzes dzinēju auto ražošanu, pārveidotā versija. Plāns izbeigt iekšdedzes dzinēju auto ražošanu izraisīja pamatīgu šūmēšanos, jo īpaši no Vācijas puses. Centriski labējās Eiropas Tautas partijas Vācijas nodaļas vadītājs Manfrēds Vēbers (Manfred Weber) jau izlielījies, ka viņam kopā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu (Friedrich Merz) izdevies panākt piekāpšanos no EK puses.
Vēbers Vācijas medijiem 11.decembrī sacīja, ka jautājums par aizliegumu ražot iekšdedzes dzinēju auto vairs nav dienas kārtībā. Tomēr Brisele tā neuzskata. Daudzas EK amatpersonas norādījušas, ka tās vēl nezina, kāds ir 16.decembrī plānotā paziņojuma saturs.
Likmes ir milzīgas. Mašīnbūves industrija veido apmēram 9% no ES IKP, un rada apmēram 7% no visām darba vietām. Industrija un valstis, kur auto ražošana ir nozīmīga ekonomikas daļa, cēlušas traci un aicinājušas atvieglot likumu, kas aizliegtu pēc 2035.gada tirgot jaunas automašīnas, kas rada oglekļa dioksīda emisijas.
Mašīnbūves industrija šobrīd saskaras ar krīžu trijotni:
ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) uzsākto tarifu karu, pieaugošo konkurenci no Ķīnas un mazākiem pārdošanas apjomiem mājās. Sektora pārstāvji norādījuši, ka nespēj tik ātri palielināt elektroauto ražošanu, lai spētu izdzīvot. Šos pamatojumus izmanto valstis, kurās mašīnbūves industrija ir nozīmīgs spēlētājs – Čehija, Itālija, Polija, Slovākija un Vācija. Mēnešiem ilgā pretošanās likusi EK prezidentei Urzulai fon der Leienai (Ursula von der Leyen) solīt izmaiņas likumprojektos.
Fon der Leiena tikās ar Vēberu un Mercu, lai izrunātu detaļas, un tas lika Vēberam nākt klājā ar paziņojumu, ka panākta vienošanās par 2035.gada mērķa samazināšanu. Tā vietā, lai par 100% samazinātu oglekļa dioksīda izmešus, tie tikšot samazināti par 90%.
Mercs un Vēbers 12.decembrī rīkoja preses konferenci, kurā Mercs norādīja, ka vācieši neapšauba mērķus, bet esot nepieciešams izvēlēties citu ceļu to sasniegšanai. Uzvara šajā jautājumā ir Vēberam nozīmīga. Tomēr, par spīti Vēberam triumfālajiem paziņojumiem, divas ar jautājumu saistītas amatpersonas “Politico” norādīja, ka vienošanās nav akmenī cirsta, jo pret to iestājas citi komisāri. EK neatbildēja lūgumam sniegt komentāru.
Komisāri pārskata likumprojektā rosinātās izmaiņas, pirms dot tām apstiprinājumu vai noraidīt tās. Arī klimata kampaņu veidotāji norāda, ka 2035.gada mērķu pārskatīšana varētu iznīcināt bloka emisiju mazināšanas mērķus. EK amatpersonas brīdinājušas, ka emisiju samazināšana mērķa pazemināšana no 100% uz 90% nozīmētu, ka
apmēram ceturtā daļa pēc 2035.gada pārdotajām automašīnām joprojām būtu ar iekšdedzes dzinēju
tādā vai citādākā formā.
Neatkarīgi no tā, ko EK piedāvās 16.decembrī, par piedāvājumu vēl būs jāspriež Eiropas Parlamentā un ES padomē, un sagaidāms, ka pret izmaiņām plānā iestāsies daudzi.
Spānija 11.decembrī fon der Leienai nosūtīja vēstuli, aicinot pieturēties pie mērķa līdz 2035.gadam atteikties no iekšdedzes dzinēju auto ražošanas, norādot, ka EK jau šogad ir devusi ievērojamas atlaides no prasībām, tā ļaujot autoražotājiem izvairīties no soda naudas maksāšanas. Vēstulē sacīts, ka jebkādi turpmāki atvieglojumi ievērojami kavēs modernizāciju, un tādējādi palielinās iespēju, ka tiks slēgtas rūpnīcas un liels skaits cilvēku zaudēs darbu.