Francijas galēji labējās partijas “Nacionālā alianse” (RN) seja Marina Lepēna (Marine Le Pen) kritizējusi Francijas dalību Eiropas aizsardzības programmās un likusi noprast, ka Francija varētu pārtraukt sadarbību militārajā jomā ar Vāciju, vēsta “Politico.”
Lepēna paziņojusi, ka dalība Eiropas aizsardzības programmās ir naudas izniekošana, un tā vietā valstij būtu jātērē līdzekļi savai armijai. Politiķe Francijas parlamentam 10.decembrī sacīja, ka valsts prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) pastāvīgi iedrošina Eiropu jaukties franču aizsardzības politikā.
Kritizējot Eiropas Aizsardzības fondu un Eiropas Miera organizāciju, kā arī militārās sadarbības projektus ar Vāciju, Lepēna teica, ka izniekots liels daudzums sabiedrības naudas un militārā rūpniecība, franču armija un tauta zaudējusi vērtīgo laiku.
Lepēna parlamentu uzrunāja pēc diskusijām par aizsardzības budžeta palielināšanu. Par labu tēriņu palielināšanai nobalsoja 411 no klāt esošajiem 522 parlamentāriešiem, bet Zaļā partija un sociālisti brīdināja, ka neļaus ciest sociālajam budžetam.
Galēji labējā RN ir skeptiski noskaņota kā pret Eiropas Savienību, tā pret sadarbību ar Vāciju militārajā jomā.
Lepēna kritizēja Makrona vasarā izteikto ierosinājumu meklēt stratēģisko dialogu ar Eiropas valstīm par to, kā Francijas kodolarsenāls varētu kalpot Eiropas drošībai. Tāpat politiķe skarbi izteikusies par plānu kopā ar Vāciju radīt nākamās paaudzes iznīcinātājus, nodēvējot to par nejēdzīgu kļūdu. Lepēna lika noprast, ka gadījumā, ja viņai izdosies piedalīties prezidenta vēlēšanās un uzvarēt, viņa izbeigs visas militārās sadarbības programmas ar Vāciju.
Labējā politiķe paziņoja, ka Francijas militāro tēriņu likums liek piedalīties ES finansējuma veidošanā, as nozīmējot, ka līdzekļi tiek tērēti ārvalstu militārajiem uzņēmumiem. Viņa uzsvēra, ka valsts aizsardzības budžeta apgriešana par labu Eiropas kopējām programmām nozīmējot, ka ieguvēji būs ASV, Korejas un Izraēlas militārās rūpniecības uzņēmumi.
Francijas valdība ilgstoši centusies panākt, lai ES līdzekļu izlietojumam tiktu piesaistīts nosacījums, ka iepirkumi jāveic Eiropas ietvaros. Lepēna sacīja, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula vod der Leyen) neieklausoties Francijas teiktajā, un tā vietā solot iepirkt lielu bruņojum apjomu no ASV.
Pretēji Lepēnas teiktajam, šogad noslēgtajā ES un ASV tirdzniecības līgumā nav iekļauts juridiski saistošs punkts par obligātām amerikāņu ieroču iegādēm.
Lasiet arī: Francijas galēji labējo līderis “lielā mērā” piekrīt ASV viedoklim par Eiropu