Eiropā drīzumā plānots ieviest tā dēvēto oglekļa nodokli par fosilo kurināmo izmantošanu apkurei un transportam, tomēr tas līdzās potenciāli tīrākai videi rada arī bažas par sociālās nevienlīdzības pieaugumu, raksta Politico.
Jaunā sistēma, kas darbosies paralēli jau esošajai Eiropas Savienības (ES) Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai, ir daļa no bloka centieniem padarīt ekonomiku zaļāku un sasniegt oglekļa neitralitāti, un skars divus visgrūtāk «attīrāmos» sektorus – apkuri un transportu.
Papildus izmaksām vajadzētu kalpot kā virzītājspēkam, lai iedzīvotāji labāk siltinātu mājas un pārietu uz elektroauto vai sabiedriskā transporta izmantošanu. Eiropas Parlaments (EP) prognozē, ka oglekļa nodoklis varētu būt maksimāli papildus 10 centi uz litru degvielas. Tomēr līdz ar šo ideju pieaug arī bažas, ka trūcīgākie sabiedrības slāņi, kas jau šobrīd lielāku savu ienākumu daļu atdod par energoresursiem un kuriem ir ierobežotas iespējas kļūt «zaļākiem» savos paradumos, kļūs vēl trūcīgāki.
Eiropas Komisijas prieksšēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss (Frans Timmermans) centās kliedēt šīs bažas, un Beļģijas televīzijai sacīja:
«Es varu apsolīt – ļaudis, kas cīnās ar finansiālām grūtībām, no šī necietīs.»
86,7 miljardus lielais fonds, kas paredzēts, lai atbalstītu mazāk aizsargātās mājsaimniecības, sāks darboties 2026.gadā – gadu pirms spēkā stāsies oglekļa nodoklis. Pētnieki un aktīvisti, kas cīnas pret nabadzību, gan brīdina, ka ar to varētu būt par maz, un viss ir atkarīgs no tā, kā ES valstis darbosies ar fonda līdzekļiem. Eiropas Tīkla cīņai pret nabadzību pārstāve Sabrina Iannazone sacīja: «Risks, ar ko sastapsimies… Katra bloka dalībvalsts pati izlems, kā sadalīt līdzekļus, un, iespējams, vismazāk aizsargātie tiks atstāti novārtā.»
Pāriešana uz dabai draudzīgākiem transportlīdzekļiem un apkuri rada lielus ietaupījumus.
Tomēr «tīrākas» automašīnas iegāde, mājokļa siltināšana vai gāzes apkures katla aizvietošana ar siltumsūkni ir arī pamatīgas izmaksas, pirms redzams ieguvums.
Iannazone norādīja, ka iedzīvotāji, kas jau tāpat ir spiesti izvēlēties starp apkuri un pārtiku, to nevar atļauties. Tas savukārt nozīmē, ka ilgtermiņā nabadzības riskam pakļautie maksās vairāk.
EP deputāte Sāra Matjū (Sara Matthieu) strādā pie tā, lai oglekļa nodoklis būtu sociāli taisnīgs, un teica, ka praksē mazaizsargātām mājsaimniecībām «būs ļoti sarežģīti izvairīties no šī nodokļa maksāšanas. Šī iemesla dēļ es baidos, ka tirgus mehānisms vienkārši nedarbosies.»
Skeptiķi norāda, ka aizsardzības fondam ir vairāki trūkumi. Pirmkārt, finansējuma apjoms esot pārāk mazs. Saskaņā ar Matjū teikto, Beļģijā tikai Flandrijas reģionā vien renovācijas izmaksas gadā būs starp četriem un sešiem miljardiem eiro. «Mums būs nepieciešams, lai dalībvalstis iegulda sasodīti daudz vairāk naudas šajā fondā. Un tā būs kauja, kas jāizcīna,» bilda Matjū.
Citi norāda, ka izvēlētais brīdis nav pareizais. Fonds sāks darboties tikai gadu pirms nodokļa stāšanās spēkā, un tas esot par vēlu, lai visu sakārtotu.
Tas, kā līdzekļi tiks sadalīti, ir atkarīgs no ES dalībvalstu valdībām. Valstīm ir jāizveido plāni, kā sniegt tiešu atbalstu mājsaimniecībām un kā atbalstīt ilgtermiņa ieguldījumus, piemēram, ēku renovāciju un videi draudzīgāku auto iegādi.
Bažas rada valstu spēja adekvāti veidot atbalsta sistēmu, īpaši tādēļ, ka panākt, lai atbalsts tiešām sasniedz mērķi, jau tāpat ir sarežģīti.
Arī koncentrēšanās uz mazaizsargāto mājsaimniecību atbalstu nav brīnumlīdzeklis. Tas, lai šie iedzīvotāji netiek atstāti aiz borta, tiešā veidā ir atkarīgs arī no citiem nosacījumiem. Viens no tādiem ir lēmums pēc 2035.gada pārtraukt tirgot automašīnas ar iekšdedzes dzinēju, un turpat līdzās ir arī energoefektivitātes noteikumu sakārtošana, un arī atbalsta pārtraukšana apkures katliem, kuros tiek izmantots fosilais kurināmais, un kuri joprojām tiek daudz izmantoti tādās valstīs kā Grieķija un Polija.
Lasiet arī: Latvijā samazinās CO2 emisijas, energoatkarība aug
